Uzzini svarīgāko par enerģijas nozares jaunumiem un tendencēm
Eesti Energia atjaunojamo energoresursu uzņēmuma Enefit Green ienākumi 2019. gadā sastādīja 151,5 miljonus eiro. Peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas piemērošanas (EBITDA) bija 90,3 miljoni eiro, pamatdarbības peļņa bija 49,5 miljoni eiro un neto peļņa bija 36,8 miljoni eiro.
Sakarā ar ārkārtējās situācijas ierobežojumu mazināšanu un elektroenerģijas ražotņu uzturēšanu darbu veikšanu maijā bija vērojams neliels elektroenerģijas cenu pieaugums. Salīdzinājumā ar aprīli elektroenerģijas cena Nord Pool biržā maijā pieaugusi par 4% līdz 24,53 EUR/MWh, savukārt salīdzinājumā ar 2019. gada maiju, tā ir par 45% zemāka.
Tāpat kā pirms vairākiem gadiem savos mājokļos ieviesām efektīvākus siltumenerģijas jeb apkures risinājumus, tā šobrīd Latvijas privātmāju saimnieki modernizē savu elektroenerģijas saimniecību, kļūstot par elektrības ražotājiem. Šobrīd jau gandrīz 1000 Latvijas patērētāju izmanto saules gaismu, lai ražotu enerģiju pašu patēriņam.
Zemāks elektroenerģijas patēriņš ārkārtas situācijas laikā un siltāki laika apstākļi visos Nord Pool biržas cenas tirdzniecības apgabalos aprīlī elektroenerģijas cenas noturēja zemā līmenī.
Ārkārtas situācija, ko izraisīja COVID-19, un siltie laika apstākļi noveda pie zemām elektrības cenām. Ziemeļvalstu ūdens bilance martā palielinājās par 2,2 TWh, kas, pateicoties elektroenerģijas patēriņa samazinājumam, pēdējo 20 gadu laikā ir augstākajā līmenī.
Enefit, otrs lielākais elektroenerģijas tirgotājs Latvijā, 2019. gadā ir trīskārt palielinājis savu klientu portfeli un sasniedzis 58,06 miljonu eiro lielu apgrozījumu, pateicoties sekmīgam startam mājsaimniecību tirgū. Kopumā pērn noslēgti darījumi par elektrības pārdošanu 1017 GWh un gāzes pārdošanu 330 GWh apmērā. Salīdzinot ar 2018. gadu, trīskāršots uzņēmuma realizēto energoefektivitātes projektu skaits, modernizējot Latvijas uzņēmumu energosaimniecību.
Ārkārtas stāvoklis un siltais laiks ir ieviesis izmaiņas patēriņa tendencēs un elektroenerģijas cenās gan Latvijas, gan globālajā tirgū. Laikā, kad vispārējā aicinājuma palikt mājās dēļ vidējais elektrības patēriņš Latvijas iedzīvotāju mājokļos ir palielinājies par 17%, elektroenerģijas cenas ir sasniegušas zemāko punktu pēdējo septiņu gadu laikā, liecina energouzņēmuma Enefit apkopotie dati.
Elektroenerģijas patēriņš joprojām nav palielinājies silto laika apstākļu dēļ, kā arī pieaugušais ūdens rezervuāru līmenis sekmē zemas elektroenerģijas biržas cenas.
Strauja saules enerģijas tehnoloģiju attīstība nosaka, ka enerģijas ražošana pašu patēriņam no nākotnes vīzijas ir kļuvusi par šodienas realitāti. Tā sasniegusi arī privātmāju īpašniekus Latvijā, un pēdējos gados vietējo enerģijas mājražotāju skaits katru gadu pieaug par 50%.
Izmantojot labvēlīgo tirgus situāciju, kas veicinājusi dabasgāzes cenu kritumu, energokompānija Eesti Energia ir noslēgusi pirmos līgumus par sašķidrinātas dabasgāzes, jeb LNG kravu piegādēm kompānijas klientiem visā Baltijā, izmantojot Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli.
Īpaši siltā gaisa temperatūra un zemais elektroenerģijas patēriņš janvārī sekmēja zemas elektrības cenas.
Eesti Energia grupas atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green 2019. gadā saražojis rekordlielu zaļās elektroenerģijas daudzumu – 1,2 teravatstundas (TWh), kas galvenokārt iegūtas vēja parkos un saules enerģijas spēkstacijās, kā arī koģenerācijas stacijās, kurās kā kurināmo izmanto biomasu vai atkritumus.
Elektrotransports nav jauna tēma, taču tā kļūst aizvien aktuālāka. Daudziem tas kļuvis par ikdienas pārvietošanās līdzekli, un elektroauto vairs nevar uzskatīt tikai par luksusa preci.
Pērn elektroenerģijas mikroģenerācija ir ievērojami attīstījusies: enerģiju pašu patēriņam šobrīd Latvijā ražo jau 694 elektroenerģijas lietotāji.
Maigi ziemas laika apstākļi un palielināts elektrības piedāvājums, sagaidot auksto sezonu, palīdzēja saglabāt zemas elektrības cenas.
Aizvadītais gads ir atgriezis stabilitāti enerģijas tirgū, gāzes un elektrības cenām gada griezumā piedzīvojot kritumu. Tomēr nesenā pieredze ar straujo cenu lēcienu ir veicinājusi Latvijas enerģijas lietotāju evolūciju, motivējot apgūt gan energoefektivitātes risinājumus, gan iespējas iesaistīties elektroenerģijas ražošanā pašu patēriņam.
Siltais laiks novembrī saglabāja zemas elektrības cenas.
Šī gada izskaņa iezīmē labvēlīgu cenu tendenci elektroenerģijas patērētājiem Latvijā, jo stabils elektroenerģijas cenu kritums visa gada garumā, šobrīd rezultējas par aptuveni piektdaļu zemākā cenā nākamā gada fiksētas cenas līgumiem.
Oktobrī elektrības cena pazeminājās, bet gāzes cena paaugstinājās.
Septembrī elektrības cena nedaudz pazeminājās.
Jau otro gadu Enefit, Eesti Energia meitas uzņēmums, organizē ideju konkursu Enefit Idea Hub - The Pitch. Tā mērķis ir izaicināt reģiona gaišākos prātus domāt par to, kā mūsu pašreizējo tradicionālo enerģijas ekonomiku spēcīgā veidā pārvērst jaunā, viedākā laikmetā, kurā labumu var gūt ikviens.
Augustā elektrības cena turējās stabilā līmenī.
Kā gudrāk iegūt, uzglabāt un efektīvāk izmantot enerģiju, lai veicinātu zaļu energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti? Turpmāk atbildes uz šiem jautājumiem varēs meklēt energokompānijas “Enefit” un “Rīgas Tehniskās universitātes” (RTU) kopīgi veidotajā radošajā platformā “Siltumnīca” Āgenskalna tirgū.
Jūlijā elektrības tirgū bija vērojams neliels kāpums
Jūnijā elektrības tirgū bija vērojams neliels kāpums.
Pēc straujā elektroenerģijas cenu kāpuma pērnā gada izskaņā šī gada pirmie seši mēneši iezīmējuši labvēlīgāku tirgus situāciju un būtisku cenu kritumu. Vienlaikus tas nozīmē, ka tiem patērētājiem, kuri aktīvi neizvēlas elektroenerģijas tirgotāju, Universālā pakalpojuma cena ir būtiski augstāka nekā aktuālā tirgus cena. Kā liecina energouzņēmuma Enefit apkopotā informācija, ar Universālo pakalpojumu iegādātās elektroenerģijas cena pašlaik ir par aptuveni 30% augstāka, nekā tirgū pieejamie piedāvājumi vienkāršākajiem fiksētas cenas līgumiem.
17. jūnija priekšpusdienā Vidzemes plānošanas reģions Cēsīs vienuviet pulcēja pašvaldību speciālistus, energopārvaldniekus, siltumapgādes speciālistus, ēku apsaimniekotājus un citus interesentus uz kopīgu diskusiju par saules enerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanai Vidzemē un citviet Latvijā. Pasākums “No saules līdz elektrībai” apliecināja, ka Vidzemē tāpat kā citur Latvijā saules enerģiju izmanto maz.
Maijā bija vērojams neliels mēneša vidējās elektrības cenas pieaugums. Salīdzinājumā ar aprīli elektrības cena Igaunijā palielinājās par 0,3 %, sasniedzot 42,32 EUR/MWh, Latvijā — par 1,8 %, sasniedzot 44,28 EUR/MWh, bet Lietuvā — par 1,4 %, sasniedzot 44,11 EUR/MWh.
Mūsdienu elektrificētajā pasaulē normāla ikdiena nav iedomājama bez dažādām elektroierīcēm, kuras rūpējas par mūsu ikdienas vajadzībām, komfortu un arī izklaidi. Elektroenerģijas cenas pastāvīgi svārstās, un attiecīgi sadārdzinās arī citi ikdienas tēriņi, kas liek aktīvāk meklēt iespējas ietaupīt, saglabājot ierastās ērtības. Vienlaikus rodas jautājums – cik daudz enerģijas faktiski “aizlaižam skurstenī”, neefektīvi saimniekojot?
Aprīlī bija vērojams neliels elektrības cenas pieaugums. Salīdzinājumā ar martu elektrības cena Igaunijā palielinājās par 5,2 %, sasniedzot 42,18 EUR/MWh, Somijā — par 3,6 %, sasniedzot 41,44 EUR/MWh, Latvijā — par 8,6 %, sasniedzot 43,52 EUR/MWh, bet Lietuvā — par 8,9 %, sasniedzot 43,52 EUR/MWh.
Energoefektivitāte ir kļuvusi par vienu no pēdējo gadu aktuālākajiem vārdiem – par to diskutē un ar to pārliecina, solot piepildīt katra patērētāja sapni par ietaupījumu. Vienlaikus izpratne par to, ko nozīmē šis vārds un kā energoefektivitāte darbojas ikdienā, joprojām ir stipri virspusēja.
.2019-08-16-09-02-29.jpg)
Sakarā ar negaidīti siltajiem laika apstākļiem martā bija vērojama elektrības cenas pazemināšanās. Igaunijā elektrības cena samazinājās par 15,2 %, sasniedzot 40,10 EUR/MWh, Somijā - par 14,5 %, sasniedzot 40,01 EUR/MWh, Latvijā - par 15,3 %, t.i., līdz 40,07 EUR/MWh, bet Lietuvā - par 14,9 %, sasniedzot 39,99 EUR/MWh.
Lai gan Latvijā saule ir vēl nepietiekami novērtēts enerģijas avots, šobrīd vērojams straujš mājsaimniecību intereses pieaugums par saules enerģijas izmantošanu. To spilgti iezīmē fakts, ka pēdējo trīs gadu laikā ir divkārt audzis mājsaimniecību skaits, kuras pašas ražo enerģiju, liecina energouzņēmuma Enefit apkopotie dati. Savukārt šogad veiktais pētījums uzrāda, ka 30% Latvijas patērētāju apsver saules enerģijas risinājumu uzstādīšanu savos mājokļos.
Pāris nedēļu laikā, kopš energokompānija Enefit sākusi elektroenerģijas tirdzniecību Latvijas mājsaimniecībām, augstā interese par uzņēmuma piedāvājumu ļāvusi strauji nostiprināt pozīcijas šajā tirgus segmentā. Pašlaik Enefit nodrošina elektroenerģiju jau vairāk nekā 1200 mājsaimniecību. Liela interese vērojama par saules paneļu uzstādīšanu, kas skaidrojams ar aizvien pieaugošo zaļās enerģijas risinājumu popularitāti.
Latvijā otrs lielākais enerģijas tirgotājs Enefit 2018. gadā ir turpinājis izaugsmi, paplašinot klientu portfeli un palielinot pārdotās enerģijas apjomu par 15%. Uzņēmuma attīstību galvenokārt noteica sekmīgi ieviestais energoefektivitātes risinājumu piedāvājums, kā arī aktīva darbība jaunatvērtajā dabasgāzes tirgū. Savukārt pērnā gada pavasarī īstenotā ieiešana Zviedrijas un Somijas mājsaimniecību elektroenerģijas tirgū ir radījusi stabilu platformu, lai šogad apgūtu Latvijas mājsaimniecību tirgu.
Salīdzinot ar janvāri, februārī elektrības cenas būtiski nokritās. Latvijā un Lietuvā elektrības biržas cenas bija attiecīgi 47,01 eiro par megavatstundu un 46,69 eiro par megavatstundu.
5. martā ar improvizētas tirdzniecības vietas atklāšanu Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljonā Baltijā lielākā enerģijas ražotāja Eesti Energia meitas uzņēmums Enefit uzsāka elektroenerģijas tirdzniecību Latvijas mājsaimniecībām, tādā veidā ikvienam iedzīvotajam atgādinot, ka elektroenerģijas tirgus ir atvērts. Enefit piedāvājuma atslēga ir vienkārši produkti, kas piedāvā izdevīgāku elektrības iegādi bez tirgotāja uzcenojuma par patērēto apjomu. Tāpat arī patērētājiem tiek piedāvāta ērta digitālā pašapkalpošanās platforma un jauni risinājumi atjaunīgo energoresursu izmantošanai mājokļos.
Aizvadītajā gadā Latvijas enerģētikas nozare sasniedza sava veida briedumu, kad patērētāju izdevumus par elektrību vai dabasgāzi galvenokārt ietekmēja globāli atvērtā tirgus procesi, nevis vietējā tirgus regulējuma vai infrastruktūras izmaiņas. Vienlaikus tas nozīmē, ka līdz ar globālo energoresursu cenu kāpumu, 2019. gadā līdzās valstiska līmeņa lēmumiem par dabasgāzes tirgus pilnīgu atvēršanu un OIK pārskatīšanu, daudz būtiskāk iezīmēsies arī katra patērētāja loma sava patēriņa aktīvākā kontrolē– gan mājoklī, gan biznesā.
Kā jau varēja gaidīt pēc nākotnes darījumiem novembra beigās, decembrī elektrības cenas noturējās tādā pašā līmenī kā novembrī. Igaunijā elektrības cenas pieauga par 0,8% jeb līdz 53,05 eiro par megavatstundu, bet Somijā – par 4,5% jeb līdz 52,32 eiro par megavatstundu.
Aizvadītajā gadā Latvijas enerģētikas nozare sasniedza sava veida briedumu, kad patērētāju izdevumus par elektrību vai dabasgāzi galvenokārt ietekmēja globāli atvērtā tirgus procesi, nevis vietējā tirgus regulējuma vai infrastruktūras izmaiņas. Vienlaikus tas nozīmē, ka līdz ar globālo energoresursu cenu kāpumu, 2019. gadā līdzās valstiska līmeņa lēmumiem par dabasgāzes tirgus pilnīgu atvēršanu un OIK pārskatīšanu, daudz būtiskāk iezīmēsies arī katra patērētāja loma sava patēriņa aktīvākā kontrolē– gan mājoklī, gan biznesā.
Enerģijas ražošana un ar to saistītās tehnoloģijas nemitīgi attīstās. Liela pētnieku un zinātnieku uzmanība tiek veltīta ilgtspējas tēmai, attīstot atjaunīgo energoresursu izmantošanu un meklējot jaunus enerģijas iegūšanas risinājumus. Vai pēc 10 gadiem enerģijas ieguvei izmantosim tos pašus principus kā šodien un kas būs mainījies?
Runājot par enerģiju dažādās tās formās, jāatceras - arī cilvēks katru dienu gan rada, gan arī patērē enerģiju. Vai mēs apzināmies un izprotam mūsu ķermenī notiekošos procesus? Ko varam darīt, lai enerģiju mūsu ķermenī ne tikai uzturētu, bet arī vairotu?
Domāt “zaļi” tagad ir modē daudzās dzīves jomās - piemēram, uzturā, preču patēriņā, atkritumu samazināšanā un, protams, arī elektroenerģijas ražošanā. Kādi ir atjaunīgo energoresursu plusi, mīnusi, izmaksas un vai tie atrisinās klimata krīzi?
Daudz tiek runāts par energoefektīvām mājām un elektroierīcēm - tās palīdz ne vien samazināt ikmēneša elektrības rēķinu, bet arī taupīt dabas resursus. Bet kur patiešām ir vērts investēt, kas ir tā sauktie “enerģijas vampīri” un kas ir “gudrās” mājas?
Skaties un klausies Enefit podkāsta “Jauna enerģija” jauno sezonu. Sarunas ar dažādu jomu ekspertiem un pieredzes stāsti, kas ļaus iepazīt interesanto enerģētikas pasaulē arī ārpus vadiem un tarifiem.
Mēs, energokompānija «Enefit», kopā Rīgas Tehnisko universitāti un partneriem 2019. gada sarunu festivālā «Lampa» aicinājām diskutēt par pārdomātu patēriņu un atbildīgu attieksmi pret klimatu.
Mēs, energokompānija «Enefit», kopā Rīgas Tehnisko universitāti un partneriem 2019. gada sarunu festivālā «Lampa» aicinājām diskutēt par pārdomātu patēriņu un atbildīgu attieksmi pret klimatu.
Mēs, energokompānija «Enefit», kopā Rīgas Tehnisko universitāti un partneriem 2019. gada sarunu festivālā «Lampa» aicinājām diskutēt par pārdomātu patēriņu un atbildīgu attieksmi pret klimatu.
Paveikt vairāk, ātrāk un neapstāties pie klasiskā darba un personīgās dzīves balansa – tā ir norma, kas veicina pārstrādāšanos un liek aizmirst par ilgtspējīgu pieeju rūpēs par sevi. Zaudēta produktivitāte nozīmē arī zemāku dažādu resursu izmantošanas efektivitāti. Kas notiek ar vienu no galvenajiem Latvijas resursiem – cilvēku? Kāds ir mūsu iekšējā resursa limits, kāpēc esam darba dzīves mazohisti un kur ir mūsu izdegšanas robeža?
Mūsdienās medijos atšķirt dezinformāciju no patiesības kļūst arvien sarežģītāk. Īpaši jutīgs temats pret nepatiesiem vai neprecīziem faktiem ir klimata pārmaiņas un globālā sasilšana. Kā lai atšķetina, kas no ziņu gūzmas ir taisnība un kas ne, un kā īsti mums rīkoties?
Resursi ir laikā un apjomā ierobežots lielums, kas nosaka katras valsts unikalitāti un priekšrocības, būtiski ietekmējot tās sociālo, ekonomisko un ekoloģisko attīstību. Vienlaikus ir jāseko līdzi to efektīvai un arī ilgtspējīgai izmantošanai. Kas ir mūsu vietējās bagātības un to iespējas un izaicinājumi, ar ko varam lepoties, ko jau ilgtspējīgi izmantojam un kur vēl jāpiestrādā?
