Elektroenerģijas cena maijā pieaugusi, taču saules enerģijas apjomi Latvijā piedzīvo vēl nebijušu kāpumu

Maijā Latvijas elektroenerģijas tirgū turpinājās pāreja uz vasaras sezonu, līdzi nesot siltākus laikapstākļus un ilgāku dienas gaismas laiku. Tomēr vidējā elektroenerģijas cena maijā sasniedza 8,23 centus par kilovatstundu, kas ir par aptuveni 43 % vairāk nekā aprīlī un par 21 % dārgāk nekā pērnā gada maijā, liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija.

Cenu atšķirības Baltijā starpsavienojumu ierobežojumu dēļ

Būtisks faktors, kas noteica augstākas cenas Latvijā, bija ierobežojumi elektroenerģijas starpsavienojumos starp Igauniju un Latviju, kuri bloķē lētās Ziemeļvalstu enerģijas plūsmu caur Somiju uz Latvijas un Lietuvas tirgiem. Šī iemesla dēļ vidējā cena Latvijā un Lietuvā bija vienāda (8,23 centi/kWh), bet par teju 37 % augstāka nekā Igaunijā.

Kritums hidroenerģijas un vēja izstrādē

Enefit Portfeļa pārvaldības un tirgus izpētes daļas vadītājs Romāns Tjurins skaidro, ka cenu kāpumu noteica arī vietējās ražošanas dinamika: "Maijā novērojām būtisku kritumu gan hidroenerģijas, gan vēja enerģijas izstrādē. Latvijas hidroelektrostaciju izstrāde samazinājās gandrīz uz pusi – līdz 223 GWh, tādējādi nosedzot vairs tikai 14 % no pieprasījuma salīdzinājumā ar aptuveni 25 % aprīlī. Arī vēja izstrāde Baltijā saruka par gandrīz piekto daļu. Tas likumsakarīgi spieda reģionu vairāk paļauties uz dārgākām alternatīvām un veicināja cenu kāpumu."

Neskatoties uz kritumu, vējš joprojām spēja nodrošināt 27 % no Baltijas patēriņa, bet atjaunīgie resursi kopumā sedza 75,1 % no visa Baltijas reģiona pieprasījuma. Tā kā Latvijas elektrotīkls ir cieši savienots ar pārējo Baltiju, šis atjaunīgo resursu pārklājums pilnā mērā attiecināms arī uz mūsu valsti.

Latvijas saules enerģijas izstrādes apjomi pārspēj rekordus

Lai gan citi atjaunīgie resursi mazinājās, saules enerģijas ražošana turpina strauju augšupeju. Maijā saules elektrostacijas Latvijā saražoja gandrīz 216 GWh enerģijas. Baltijas mērogā līdere bija Lietuva ar gandrīz 320 GWh, bet Igaunija uzrādīja zemāko rezultātu – ap 164 GWh.

"Īpaši jāizceļ tieši Latvijas saules enerģijas straujā izaugsme – periodā no marta līdz maijam, kad saules enerģijas izstrāde ir visaktīvākā, ražošanas apjomi Latvijā ir sasnieguši 182 % no pagājušā gada apjomiem jeb gandrīz dubultojušies. Šis lētās enerģijas pieplūdums atstāj būtisku un pozitīvu ietekmi uz visiem Baltijas tirgiem, ļaujot saules enerģijai kopumā nosegt teju 34 % no Baltijas pieprasījuma, kas ir visu laiku augstākais reģistrētais rādītājs," uzsver Romāns Tjurins.

Tirgus prognozes: ko gaidīt jūnijā?

Paredzams, ka jūnijā saules enerģijas izstrāde saglabāsies līdzīgā līmenī kā maijā vai nedaudz mazināsies, jo vēsturiski tieši maijā saules enerģijas ražošanas apjomi sasniedz vienu no gada augstākajiem rādītājiem. Dienas laikā elektroenerģijas cenas turpinās demonstrēt U veida līkni – tās būs augstākas rītos un vakaros, bet tuvosies nullei stundās, kad saules enerģijas ražošana ir visintensīvākā.

Lai gan pavasara palu sezonas noslēgums un tam sekojošais ražošanas kritums Latvijas hidroelektrostacijās, kā arī vēja jaudu samazinājums var nedaudz celt reģionālās cenas, pieeja Ziemeļvalstu enerģijai caur Igauniju un Lietuvu apvienojumā ar sauli un vēju jūnijā joprojām noturēs cenas zemāk par tām, kādas esam pieraduši redzēt citos mēnešos.