“Jaunpils pienotava” modernizē savu piena pārstrādes ražotni, ieviešot robotus un automatizāciju piena pārstrādes procesā. Elektrību ražo paši savā saules parkā, bet trūkstošo elektroenerģijas apjomu iegādājas ilgtermiņā ar zaļās elektrības sertifikātu. Ilgtspējīga saimniekošana ir nevis uzņēmuma pašmērķis, bet gan tālredzīgs solis kopējā valsts attīstībā. “Jebkurai uzņēmuma investīcijai ir jābūt energoefektīvai un jo vairāk procesu iespējams elektrificēt un automatizēt, jo labāk,” ir pārliecināts “Jaunpils pienotavas” valdes loceklis Jānis Bērtulsons .

“Jaunpils pienotava” ir viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, un tajā ik gadu pārstrādā 36000 tonnu piena. Pērn viena trešdaļa no gatavās produkcijas tika eksportēta uz ārzemēm – lielākoties uz Vāciju, Igauniju un ASV. Kā Jums izdevies sasniegt šādus eksporta rādītājus?

“Jaunpilns pienotava” ir Latvijas zemniekiem piederošs uzņēmums. Pirms četriem gadiem mēs apvienojāmies ar Igaunijas piena kooperatīvu un izveidojām kopīgu starpvalstu kooperatīvu “SCE EPIIM”. Tajā šobrīd apvienojušies vairāk nekā 150 zemnieki no Latvijas un Igaunijas. Igaunijā mums šobrīd ir divas piena pārstrādes ražotnes un esam pabeiguši būvēt Austrumeiropā modernāko piena pārstrādes ražotni, kas jau ir sākusi darbu. Dienā spēsim pārstrādāt līdz pat 1150 tonnām piena un 1000 tonnām siera sūkalu. Vēl pirms ražotnes pilnīgas atvēršanas esam izdarījuši visu, lai tā jau tagad būtu CO2 neitrāla. To nodrošinām, pateicoties galvenokārt trīs enerģijas ieguves veidiem. Pirmkārt, esam noslēguši ilgtermiņa zaļās elektrības līgumu, otrkārt, tvaiku iegūstam no savas šķeldas katlumājas un, treškārt, saules parkā ar 1 MW jaudu paši ražojam savu elektrību.

Kāpēc Jums ir svarīgi uzņēmumā ieviest ilgtspējīgus risinājumus?

“Jaunpils pienotavas” zaļās elektrības un CO2 neitralitātes stāsts sākās pirms aptuveni septiņiem gadiem, kad kopā ar igauņu partneriem nolēmām būvēt piena pārstrādes ražotni Igaunijā. Jau tolaik mūsu stratēģiskais partneris no Nīderlandes mudināja domāt par CO2 neitralitāti. Tobrīd Latvijā tā vēl nebija aktualitāte, bet mūsu partneris jau tad zināja, ka nākotnē bez tās neiztikt. Kad spērām pirmos soļus CO2 izmešu samazināšanā, bieži saņēmu jautājumu – kāpēc mēs darām to, ko no mums vēl neprasa. Jā, iespējams, tobrīd zaļā kursa ziņā mēs bijām visiem priekšā, bet, kā redzams šobrīd, mūsu prognozes ir bijušas tālredzīgas, jo zaļais kurss un CO2 neitralitāte ir kļuvusi par prasību teju ikvienam uzņēmumam.

Brīdī, kad noslēdzām zaļās elektrības ilgtermiņa līgumu ar Enefit, starpība starp 100% zaļu un nenoteiktas izcelsmes elektrību bija viens eiro par megavatstundu. Aprēķinot izmaksas nākamajiem 12 gadiem, secinājām, ka izmaksu atšķirība ir neliela, bet ieguvums – nenovērtējams.

Vai Jums ir svarīgi, kā iegūta elektroenerģija, ko patērējat uzņēmumā?

Latvijā dzīvojam patērētāju valstī, kurā šobrīd visu nosaka cena. Tas, ka mēs izmantojam zaļo elektrību, primāri ir svarīgi mūsu uzņēmuma grupai, partneriem un finanšu institūcijām. Nav noslēpums, ka bankas dod priekšroku uzņēmumiem, kas ieviesuši ilgtspējīgus risinājumus. Bet tai pašā laikā, piemēram, Nīderlandē un Dienvidkorejā, uz kurieni tiek eksportēta arī mūsu gatavā produkcija, tieši gala klienti ir daudz prasīgāki, vairāk iedziļinājušies zaļajā kursā un no tirgotāja teju pieprasa zaļās elektrības apliecinājumu produktu ražošanā. Nav šaubu, ka šāda situācija būs arī Latvijā. Lai arī kad tā pienāktu, mēs jau šobrīd tai esam gatavi. Vienlaikus tas būs signāls elektrības ražotājiem, ka ir pieprasījums pēc zaļas un ilgtspējīgas elektroenerģijas un ka vērts palielināt investīcijas saules un vēja parkos.

Kādi ir lielākie ieguvumi no ilgtermiņa elektrības līguma?

Ilgtermiņa elektrības līguma galvenais ieguvums ir stabilitāte, ko nodrošina fiksēta, nemainīga cena visu līguma periodu. Tādā veidā mēs varam droši plānot darbus, neuztraucoties par to, kāda būs elektrības cena nākotnē. Mēs iegādājāmies tā saucamo nākotnes elektrību, kas saražota gan tobrīd jau darbojošos vēja parkos, gan rezervēta no vēja parkiem, kas vēl ir izbūves stadijā. Tobrīd šāda tipa elektrības līgums vēl nebija ieraksta prakse. Tāpēc sākumā bijām pārdomās, bet, rūpīgi izanalizējot visu kooperatīvā esošo piensaimnieku vēsturisko elektrības patēriņa datus un izmaksas, sapratām, ka mūsu gadījumā tas būs izdevīgi. Ja ar lēmuma pieņemšanu būtu vilcinājušies vēl pāris dienu, iespējams, tā neteiktu, jo pareizais brīdis līguma noslēgšanai ir ļoti svarīgs. Nākamos deviņus gadus galva par elektrību mums nesāpēs.

Cik energoietilpīga ir piena pārstrādes nozare?

Piena pārstrādes industrija ir energoietilpīga nozare tāpēc, ka galvenās iekārtas, tādas kā piena separatorus un pasterizatorus, darbina elektrība. Vieni no energoietilpīgākajiem procesiem ir produkcijas dzesēšana un gatavās produkcijas uzglabāšana noliktavās, kurās nepieciešams uzturēt konstantu temperatūru visa gada garumā. Elektrības patēriņa pieaugumu jo īpaši izjūtam tieši vasarā. To tagad varēsim nosegt ar enerģiju, ko saražos mūsu pašu saules parks.

Elektrības nozīme piensaimniecībā nenoliedzami pieaug, tāpēc ka aizvien vairāk procesu tiek automatizēti un daudzus darbus veic roboti, kas 24/7 strādā ar pilnu jaudu. Manuprāt, ir jaelektrificē pēc iespējas vairāk procesu, lai optimizētu izmaksas un efektivizētu resursus. Bet tai paša laikā piensaimniecībā vienmēr būs nepieciešama cilvēka klātbūtne, jo govs ir dzīva radība un, kur ir dzīvība, tur ir jābūt klāt cilvēkam.

Kāpēc nolēmāt elektrību ražot paši?

Šogad savu klimatneitralitātes pieredzi papildinājām, ražotnei Jaunpilī izbūvējot saules parku ar jaudu 380 kW. Ar tā palīdzību gadā vidēji spēsim saražot ap 20% no uzņēmuma elektrības patēriņa. Bet dienās, kad saules sistēma strādās ar maksimālo jaudu, tā saražos pat ⅔ no dienā nepieciešamā elektrības apjoma. Līdzšinējie aprēķini rāda, ka ieguldījumi atmaksāsies ļoti ātri. Loģika ir vienkārša – jo vairāk elektroenerģijas patērēsim, jo īsāks būs saules parka atmaksāšanās periods. Mums ir liels potenciāls nākotnē attīstīt vēl saules parkus, tāpēc ka ir daudz neizmantotas jumtu platības. Būtu neapdomīgi nebūvēt saules parku tāpēc, ka tā ir enerģija, kuru mums dod bez maksas, atliek tikai to paņemt.

Daudzi prasa: “Jums šobrīd jau tā ir zema elektroenerģijas cena, kāpēc vēl uzstādījāt saules paneļus?” Nav runa par to, cik ilgā laikā saules paneļi atmaksāsies, bet ir runa par to, ka mēs visi kopā domājam valstiski. Jo vairāk uzņēmumu uzstādīs saules parkus, jo lielāku energodrošību valsts varēs iegūt un kļūt par elektrības eksportētāju. Rezultātā elektrībai jākļūst lētākai visai sabiedrībai. Tāpēc saules parki ir jābūvē un jārāda priekšzīme citiem. Protams, ka cilvēki bieži nesaprot, kāpēc tieši viņiem ir jābūt tiem pirmajiem, bet tas ir līdzīgi kā sportā – kādam ir jāsāk skriet pirmajam. Ja visi stāvēsim, nekur netiksim.

Vai esat plānojuši elektrificēt uzņēmuma autoparku?

Visas pēdējā gada laikā iegādātās automašīnas nodaļu vadītājiem un pārdevējiem ir hibrīdi, kas ir aprīkoti gan ar iekšdedzes, gan elektrodzinēju. Tā ir minimālā prasība, ko paši sev esam uzstādījuši. Nākamais solis ir pāreja uz elektroauto, tāpēc ka, ņemot vērā mūsu elektrības cenas, būtu pat grēks to nedarīt. Par auto parka elektrifikāciju domājam ne tikai vieglo transportlīdzekļu sakarā, bet visa autoparka kontekstā. Šobrīd kopā ar Enefit esam nolēmuši attīstīt arī elektroauto uzlādes infrastruktūru uz mums piederoša zemes gabala, tajā izvietojot publiskās elektroauto uzlādes stacijas.

Kā energokrīze ietekmēja “Jaunpils pienotavu”?

Tik dinamiskā laikā, kāds ir šobrīd, mēs vēl nekad neesam dzīvojuši. Pēdējo divu gadu laikā daudzi kļuvuši par elektronenerģijas nozares ekspertiem. Līdz tam neviens nedomāja par energoefektivitāti, toties tagad visi zina pat tādus specifisks terminus kā TTF, Norpool utt.. Energokrīze ir izglītojusi sabiedrību par enerģētikas nozari. Pārmaiņas rosina domāt un rīkoties ilgtspējīgāk.