Brīdī, kad tika uzsākta Cimmermaņu ģimenes mājas projektēšana, Ministru kabineta noteikumos vēl nebija prasība par gandrīz nulles enerģijas māju, bet normatīvajos dokumentos bija noteikts, ka siltuma enerģijas patēriņš nedrīkst pārsniegt 80 kWh/m2 gadā. Paturot šo prātā un domājot ilgtermiņā, viņi uzsāka mājas celtniecību, ievērojot būvniecības standartus un īstenoja energoefektīvākos risinājumus apkurei, telpu dzesēšanai un ventilācijai, kā arī apgaismojumam. Tostarp, īpaša uzmanība tika pievērsta ēkas novietojumam dabā un telpu funkcionalitātei.

Ņemot vērā debespuses, mežaudzes, saules starojumu un valdošos vējus, ēkas lielākie logi pārdomāti orientēti uz dienvidu pusi, tādējādi māja iegūst pasīvo enerģiju - saulei spīdot, tā uzsilda telpas. Šādā veidā māja no saules saņem vairāk siltuma enerģijas nekā zaudē caur logu konstrukcijām, kuru siltuma caurlaidība ir apmēram piecas reizes lielāka nekā ārsienām. Tajā pašā laikā, līdzās mājai aug liels lapu koks, bērzs, kas vasaras pilnbriedā, kad saule ir visaugstāk, rada noēnojumu, bet ziemā caur koku zariem tiek saņemts saules starojums.

Nākamais solis bija izvēlēties energoefektīvus būvmateriālus, jo, tādā veidā iespējams samazināt siltuma zudumus un optimizēt enerģijas patēriņu. Mājas ārsienu būvniecībā izmantota kompleksa gāzbetona būvniecības sistēma - 500 mm biezi bloki bez papildus siltumizolācijas, armētas pārsedzes un pārseguma paneļi, kuri tika pārklāti ar 200 mm akmens vati.

Lai māja būtu pēc iespējas energoefektīvāka, rūpīgi domāts par inženiertehnisko sistēmu. Viens no šī brīža galvenajiem kritējiem gandrīz nulles enerģijas mājai ir energoefektivitātes rādītājs apkurei, kas nedrīkst pārsniegt 40 kWh/m2 gadā. Lai to īstenotu, mājas apkures un karstā ūdens uzsildes sistēmu darbina zemes siltumsūknis ar jaudu līdz 12kW. Siltumsūknis savienots ar viedās vadības sistēmu un konstanti seko līdzi elektrības cenai biržā, pakārtojot savu darbību zemākajai biržas cenai. Domājot par svaiga gaisa apmaiņu telpās, mājā integrēta efektīva gaisa rekuperācijas sistēma, kas nodrošina kontrolētu svaiga silta gaisa pieplūdi telpās. Īpaši aukstā vai karstā laikā svaigu gaisu pievada, pasīvi uzsildot vai atdzesējot un izmantojot zemes pastāvīgo temperatūru ap 5 grādiem caur 30 m garu zemē ieraktu kanālu. Tādējādi netiek lieki patērēta elektroenerģija. Gaisa temperatūru iespējams kontrolēt manuāli, darbinot apkuri tikai tajās stundās, kad cena biržā ir viszemākā. Tā kā ēka atrodas vietā, kur notekūdeņu novadīšanai nav iespējama pieslēgšanās pie centrālās kanalizācijas tīkla, tajā īstenots bioloģiskās attīrīšanas iekārta. Mājas gada elektroenerģijas patēriņš ir 8000 kWh.

Uz ēkas jumta uzstādīti 26 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu – 10,4 kilovati. Šāds apjoms ir pietiekams, lai pilnībā nosegtu kopējo gada enerģijas patēriņu. Nākotnē Māris ir plānojis palielināt saules paneļu jaudu līdz 11 kilovatiem, kas ir maksimālā pieļaujamā jauda vienai mājsaimniecībai. Esošie saules paneļi saslēgti ar invertoru, kam var pievienot akumulatoru un, ja nepieciešams, tad tajā iespējams uzkrāt pašu ražoto elektrību un izmantot laikā, kad saule nespīd. Ģimene apsver iespēju iegādāties arī elektroauto, tādējādi saules paneļos saražoto enerģiju daļēji novirzot elektroauto uzlādei.

Cimmermaņu mājas stāsts ir apliecinājums tam, ka apvienojot nulles enerģijas mājas principus ar viedajām tehnoloģijām, iespējams katram pašam kontrolēt sava mājokļa enerģijas patēriņu, tādā veidā pietuvojoties energoneatkarībai.

Apskati saules paneļu piedāvājumu

2013. gada 9. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.383 “Noteikumi par ēku energosertifikāciju” nosaka šādas prasības:

17. Ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:

17.1. ēkas energoefektivitātes rādītājs apkurei atbilst A klasei, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā;

17.2. kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam sastāda ne vairāk kā 95 kWh uz kvadrātmetru gadā;

17.3. ēkā izmanto augstas efektivitātes sistēmas, kuras:

17.4. ēkā nav uzstādītas zemas lietderības fosilo kurināmo apkures iekārtas.

Noteikumu 17.1.punkta prasības noteikušas, ka gandrīz nulles enerģijas ēkai ēkas energoefektivitātes rādītājs apkurei atbilst A klasei, kas nosaka atsevišķu sasniedzamo līmeni apkurei dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām. Noteikumu 14.punkts nosaka salīdzināmo klašu vērtības, no kā izriet, ka dzīvojamai ēkai, lai tā tiktu klasificēta kā gandrīz nulles enerģijas ēka, jāsasniedz energoefektivitātes rādītājs apkurei, kas nepārsniedz 40 kWh/m2 gadā, savukārt nedzīvojamai ēkai – nepārsniedz 45 kWh/m2 gadā.