Enerģijas tirgus apskats | Maijs 2025

Būtiskākais:

  • Elektroenerģijas cena maijā Latvijā bija par 12 % zemāka nekā aprīlī un par gandrīz 10 % zemāka nekā 2024. gada maijā.
  • Vairāk nekā 90 % gadījumu visā Baltijas reģionā saglabājies vienāds elektroenerģijas cenu līmenis.
  • Vairāk nekā 67 % no visas patērētās elektroenerģijas Baltijā tika iegūts no atjaunīgajiem energoresursiem.
  • Ātrāka Igaunijas-Somijas starpsavienojuma EstLink 2 atjaunošana ļauj prognozēt būtiski zemākas elektroenerģijas cenas vasarā visā Baltijas reģionā.

Latvijā un Baltijā

  • Turpinās elektroenerģijas cenas samazināšanās: maijā elektroenerģijas cena Latvijā samazinājās aptuveni par 12 % salīdzinājumā ar aprīli, sasniedzot 67,9 €/MWh. Turklāt šogad elektroenerģijas cena bija par gandrīz 10% zemāka nekā pērn maijā, neraugoties uz būtiski zemāku hidroenerģijas ražošanu Latvijā šogad, kā arī EstLink 2 darbības pārtraukumu abos periodos. Elektroenerģijas cenu maijā ietekmēja dabasgāzes cenas samazinājums aprīlī, spēcīgāka atjaunīgās enerģijas ražošana kaimiņvalstīs un citi aspekti.



  • Baltijā elektroenerģijas ražošanā un patēriņā dominē Lietuva: maijā Lietuva saražoja aptuveni 43 % no kopējā Baltijas valstīs saražotā elektroenerģijas apjoma jeb 878 GWh, Igaunija – 21 % (419 GWh), bet Latvija – 17 % (348 GWh). Arī elektroenerģijas patēriņa ziņā Baltijas reģionā līdere ir Lietuva (45 %), tai seko Igaunija (30%) un Latvija (25 %).
  • Visvairāk saražots no atjaunīgajiem energoresursiem: aptuveni divas trešdaļas no kopējā elektroenerģijas patēriņa maijā Baltijā nodrošināja saule, vējš un ūdens, apliecinot Baltijas reģiona pāreju uz pārsvarā vai pilnībā atjaunīgu elektroenerģijas ražošanu. Igaunijā lielāko patēriņa daļu nodrošināja vēja un saules enerģija (40 % no valsts kopējā patēriņa), Latvijā – hidroenerģija (48 %), bet Lietuvā – vēja un saules enerģija (54 %). Visās trīs valstīs atlikušo pieprasījumu galvenokārt sedza fosilie kurināmie un elektroenerģijas imports.



  • EstLink 2 darbības atsākšana ļauj prognozēt zemākas cenas: publiski izskanējusī informācija liecina, ka starpsavienojuma EstLink 2 remontdarbi tiks pabeigti 25. jūnijā – agrāk nekā iepriekš noteiktajā termiņā jūlija vidū. Saskaņā ar Enefit jaunākajiem aprēķiniem vidējā mēneša elektroenerģijas cena Baltijā jūlijā un augustā varētu būt līdz pat divām reizēm zemāka salīdzinājumā ar periodiem, kad EstLink 2 darbība tika pārtraukta.

Tomēr šo remontdarbu pabeigšana nenozīmē, ka tirgus svārstības pilnībā izzudīs – dienās ar ļoti spēcīgu saules enerģijas ražošanu un bezvēja vakaros, kad imports no citām kaimiņvalstīm ir ierobežots, elektroenerģijas cenas joprojām var būtiski svārstīties.

  • Kā darbojas Baltijas elektroenerģijas tirgus? Latvijas elektroenerģijas cena nav atkarīga tikai no vietējās ražošanas. Visbūtiskākā nozīme ir starpsavienojumiem, proti, caur Somiju un Igauniju iespējams importēt lētu Ziemeļvalstu ūdens un vēja enerģiju, izmantojot EstLink starpsavienojumu. Vienlaikus Latvija galvenokārt nodrošina Baltijas valstis ar ūdens un gāzes enerģiju, savukārt caur Lietuvu tiek piegādāta elektroenerģija no citām Eiropas vietām, kas papildināta ar Lietuvas iekšzemes vēja un saules enerģijas ražošanu.

Neskatoties uz Estlink 2 pagaidu nepieejamību un vairākiem elektroenerģijas pārvades līniju apkopes darbiem Lietuvā, elektroenerģijas cenas Baltijā 2025. gadā vairāk nekā 90 % laika saglabājušās pilnīgi vienādas. Vēsturiski visaugstākais cenu izlīdzinājuma līmenis tika novērots 2020. un 2024. gadā, kad cenas bija identiskas 98 % laika.

Elektroenerģijas cenu nepārtrauktā izlīdzināšanās atspoguļo visas Baltijas tirgus cenu dinamiku – visaugstākās cenas parasti rodas tad, kad pēdējo pieprasījuma daļu sedz Igaunijas degslānekļa stacijas; vidējas cenas novērojamas, kad piegādē iesaistās Latvijas hidroelektrostacijas un koģenerācijas stacijas Latvijā un Lietuvā; savukārt viszemākās cenas parasti ir laikā, kad Igaunijā un Lietuvā ir izteikta saules un vēja enerģijas ražošana, kas Latvijā vēl nav pietiekami attīstīta.



Eiropā

  • Dabasgāzes cena maijā pieaugusi: aprīlī novērojām dabasgāzes cenas samazinājumu, kas labvēlīgi atsaucās uz elektroenerģijas cenu maijā. Savukārt maijā dabasgāzes cena atkal kāpa. Mēneša sākumā cena Nīderlandes TTF dabasgāzes biržā bija 31 €/MWh un mēneša laikā pieauga par vairāk nekā 6 %, sasniedzot 35 €/MWh. Cenas maksimums tika sasniegts 27. maijā – 38 €/MWh. Savukār maija pēdējos datumos cena atkal nokritās līdz 34 €/MWh.



  • Oglekļa kvotu cena: tirdzniecība oglekļa kvotu tirgos maijā sākās ar 67 eiro par tonnu un mēneša beigās pieauga līdz 70 eiro par tonnu. Tirgus svārstības galvenokārt izraisīja ar dabasgāzi saistītas ziņas (laikapstākļi, pieprasījums pēc fosilā kurināmā), kā arī nozīmīgais Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes vienošanās paziņojums, kas paredz abu oglekļa tirgu sistēmu savienošanu.