Septembrī palielinājies lētāko un dārgāko elektroenerģijas stundu diapazons

Kaut arī mēneša vidējā elektroenerģijas cena septembrī saglabājusies samērīga, ikdienas cenu svārstības kļūst arvien lielākas, liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija. Vidējā elektroenerģijas cena Latvijā septembrī bija aptuveni 108 EUR/MWh, un tas ir par 27 % vairāk nekā augustā. Ievērojams vēja enerģijas pieaugums pazemināja vidējo cenu, bet zemas vēja enerģijas izstrādi nācās kompensēt ar dārgāku importētu vai termoelektrostacijās ražotu elektrību, kas veicināja lielāku zemākās un augstākās cenas starpību.

Tirgu ietekmē laikapstākļi

Septembrī, saīsinoties dienas gaišajam laikam, samazinājās saules enerģijas izstrāde, pazeminājās arī gaisa temperatūra, un visā Eiropā pieauga pieprasījums pēc dārgākas termoelektroenerģijas. Rudens sākumā auga dabasgāzes cenas, bet Ziemeļvalstu hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs ūdens līmenis pirms aktīvās patēriņa sezonas sasniedza zemāko atzīmi pēdējo 30 gadu laikā. Kaut arī elektroenerģijas cenas šo apstākļu ietekmē nebija vienlīdz augstas visu laiku, sistēmas jutība pret laikapstākļu izmaiņām būtiski palielinājās.

Vēja un saules enerģija kopā nodrošināja gandrīz pusi no Baltijas reģiona elektroenerģijas patēriņa, kas palīdzēja saglabāt zemāku mēneša vidējo cenu, nekā būtu sagaidāms apstākļos, kad tirgu ietekmē augstākas gāzes cenas un zemas Ziemeļvalstu ūdens rezerves. Tomēr saules un vēja enerģijas ietekme mēneša griezumā bija nevienmērīga: saules enerģijas izstrāde bija par 39 % mazāka nekā augustā, savukārt vēja enerģijas izstrāde – par 29 % lielāka. Atjaunīgās enerģijas pieaugums pazemināja vidējo cenu, bet brīžos ar zemu vēja enerģijas izstrādi nācās vairāk paļauties uz importu un dārgāku elektrību no termoelektrostacijām, kas veicināja lielāku starpību starp lētākajām un dārgākajām stundām.

“Apkures sezonai uzņemot jaudu, līdzsvaru elektroenerģijas tirgū arvien vairāk ietekmēs laikapstākļi. Saules enerģijas izstrāde turpinās samazināties, un aukstākas un tumšākas darba dienas nozīmēs lielāku pieprasījumu rīta un vakara stundās. Par galveno lētas atjaunīgās elektroenerģijas avotu kļūs vējš. Maigs, vējains un lietains rudens var samazināt patēriņu, palielināt atjaunīgās un hidroenerģijas izstrādi un ierobežot to stundu skaitu, kurās cenu nosaka dārga termoelektroenerģijas ražošana,” prognozē Enefit Portfeļa pārvaldības un tirgus izpētes daļas vadītājs Romāns Tjurins.

Lētākas enerģijas importu kavē remontdarbi

Cenu svārstības vēl vairāk pastiprināja plānotie remontdarbi: NordBalt savienojums starp Zviedriju un Lietuvu darbojās ar samazinātu jaudu, savukārt remontdarbi vairākos Somijas kodolreaktoros ierobežoja tradicionālās elektroenerģijas ražošanas apjomu plašākā reģionā. Tas mazināja tirgus iespējas aizstāt trūkstošo atjaunīgās enerģijas izstrādi ar lētāku importu. Ietekme bija visizteiktākā brīžos, kad iekārtu atslēgumi sakrita ar zemu vēja enerģijas izstrādi: piegādes ķēdes ātri pārslēdzās uz dārgākām vietējām elektrostacijām, īsā laikā izraisot cenu kāpumu. Atjaunojoties vēja un saules enerģijas izstrādei, atkal veidojās pārpalikums un cenas samazinājās.

Arvien pieaugošais Baltijas bateriju uzkrāšanas sistēmu apjoms samazina, taču pilnībā nenovērš cenu svārstību galējības vienas dienas ietvaros. Pašreizējā uzkrāšanas jauda nav pietiekama, lai segtu ilgstošu bezvēja periodu vai būtiskus importa ierobežojumus.

Cenu kāpuma var izraisīt gāzes tirgus

Eiropas gāzes krājumi septembrī palielinājās, taču līmenis joprojām bija ievērojami zemāks par pēdējo gadu sezonālo normu.

“Tas automātiski nenozīmē augstākas elektroenerģijas cenas Baltijā: ja būs pietiekama atjaunīgās enerģijas izstrāde un būs pieejama lētāka importēta enerģija, gāzes elektrostacijām var būt maza ietekme uz tirgus cenu. Toties cenas kāps, ja aukstuma ietekmē palielināsies pieprasījums pēc gāzes un vienlaikus būs zema vēja enerģijas izstrāde Baltijā un ierobežota Ziemeļvalstu hidroenerģijas ražošana. Šādos apstākļos gāzes elektrostacijas nāksies izmantot biežāk un gāzes cenu izmaiņas daudz tiešāk atspoguļosies elektroenerģijas cenās. Kopumā septembra tirgus situācija sniedz agrīnu ieskatu ziemas tendencēs: mēneša vidējā cena var saglabāties samērīga, taču stundu cenu diapazons kļūst arvien plašāks,” secina Romāns Tjurins