Saules un vēja enerģijas ražošana Baltijā sasniedz rekordu, taču cenu dinamiku turpina noteikt starpsavienojumi

Augustā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā bija aptuveni 8 centi par kilovatstundu, saglabājoties līdzīgā līmenī kā jūlijā. Lai gan šovasar Baltijā sasniegts līdz šim lielākais saules un vēja enerģijas ražošanas apjoms, cenas nesamazinājās – to galvenokārt noteica ierobežotā Igaunijas–Latvijas starpsavienojuma jauda un zemāka hidroenerģijas izstrāde, liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija.

Saules un vēja enerģijas ražošana Baltijā pieaugusi par 43 %

No jūnija līdz augustam Baltijas valstīs kopumā tika saražotas vairāk nekā 3,6 TWh saules un vēja enerģijas – par 43 % vairāk nekā 2025. gada vasarā. Aptuveni trīs ceturtdaļas no kopējā pieauguma nodrošināja saules enerģija.

Visstraujāk saules enerģijas ražošana palielinājās Latvijā, kur tās apjoms salīdzinājumā ar pagājušo vasaru vairāk nekā divkāršojās. Lietuvā saules enerģijas izstrāde pieauga par 56,4 %, savukārt Igaunijā – par 3,4 %. Lietuva nodrošināja arī lielāko daļu jeb 82,6 % no vēja enerģijas ražošanas pieauguma Baltijā.

Neraugoties uz rekordaugsto atjaunīgās enerģijas izstrādi, vidējā elektroenerģijas cena Baltijā šovasar bija 7,4 centi par kilovatstundu – par 34 % vairāk nekā pagājušajā vasarā. Latvijā vidējā cena no jūnija līdz augustam sasniedza 8,2 centus par kilovatstundu, kas ir par 45,8 % vairāk nekā pirms gada.

Starpsavienojuma ierobežojumi kavē lētākas elektroenerģijas nonākšanu Latvijā

Viens no galvenajiem augstāku cenu iemesliem bija ierobežotā Igaunijas–Latvijas starpsavienojuma jauda. Tādēļ mazāks lētākas Somijas elektroenerģijas apjoms varēja nonākt Latvijā. Augustā vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā bija 5,9 centi par kilovatstundu, savukārt Latvijā un Lietuvā – aptuveni 8 centi. Vienlaikus Somijā cena pieauga no 1,5 centiem par kilovatstundu jūlijā līdz 4,1 centam augustā, sadārdzinot arī importu Baltijas reģionā.

Cenas ietekmēja arī zemāka hidroenerģijas izstrāde Latvijā. Pagājušajā vasarā hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms reģionā bija par aptuveni 86 % lielāks, palīdzot samazināt cenas arī vakara stundās, kad saules enerģijas ražošana sarūk.

Enefit Portfeļa pārvaldības un tirgus izpētes daļas vadītājs Romāns Tjurins norāda, ka atjaunīgās enerģijas ražošanas pieaugums ir būtisks, taču tā ietekmi uz cenu nosaka arī ražošanas laiks un elektroenerģijas pārvades iespējas: “Saules enerģija palīdz samazināt cenas dienas stundās, taču vakaros arvien lielāka nozīme ir vēja un hidroenerģijas pieejamībai, kā arī importa iespējām. Šovasar zemāka hidroenerģijas izstrāde un ierobežotā Igaunijas–Latvijas starpsavienojuma jauda neļāva Latvijai pilnvērtīgi izmantot lētākas Ziemeļvalstu elektroenerģijas priekšrocības. Tādēļ, neraugoties uz ražošanas rekordiem, vidējā cena bija augstāka nekā pagājušajā vasarā.”

Rudenī un ziemā saglabājas cenu pieauguma risks

Turpmāko mēnešu elektroenerģijas cenu dinamiku Baltijā noteiks vēja enerģijas pieejamība, nokrišņu daudzums un gaisa temperatūra, kā arī situācija pasaules energoresursu tirgos. Hormuza krīzes izraisītie piegāžu traucējumi ir veicinājuši dabasgāzes cenu kāpumu, savukārt papildu spiedienu uz Eiropas elektroenerģijas cenām rada emisijas kvotu sadārdzināšanās.

Arī hidroloģiskā situācija Ziemeļvalstīs pašlaik nav labvēlīga – ūdens līmenis Norvēģijas rezervuāros pirms augsta patēriņa sezonas ir zemākais pēdējo 30 gadu laikā. Ja rudenī nebūs pietiekami daudz nokrišņu, Ziemeļvalstu elektroenerģijas cenas var pieaugt, ietekmējot arī Baltijas reģionu.

“Kopumā cenu pieauguma risks pašlaik ir lielāks nekā pirms gada. Ja Ziemeļvalstīs saglabāsies zema hidroenerģijas izstrāde un vienlaikus būs ierobežota vēja enerģijas ražošana, dārgākas elektroenerģijas ietekmi izjutīs arī Latvija. Tomēr cenu dinamika joprojām būs cieši saistīta ar laikapstākļiem – vējaināks un nokrišņiem bagātāks rudens var situāciju būtiski mainīt,” skaidro Romāns Tjurins.