Elektroenerģijas cena jūlijā sarukusi par 19 %, saules enerģijai kļūstot par lielāko ražošanas avotu Latvijā

Jūlijā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā bija 7,47 centi par kilovatstundu, kas ir par aptuveni 19 % mazāk nekā jūnijā. Cenu samazinājumu veicināja lielāka vēja enerģijas izstrāde Baltijā, augsti saules enerģijas ražošanas apjomi un mēneša beigās arī plašāka pieeja lētākai Ziemeļvalstu elektroenerģijai, liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija.

Vēja enerģijas izstrāde Baltijā būtiski pieaugusi

Jūlijā vēja enerģijas izstrāde Baltijā pieauga par vairāk nekā 50 % salīdzinājumā ar jūniju un gandrīz dubultojās salīdzinājumā ar 2025. gada jūliju. Baltijas valstu vēja elektrostacijas mēneša laikā saražoja aptuveni 503 GWh elektroenerģijas. Arī saules enerģijas ražošana saglabājās augstā līmenī, Baltijā kopumā sasniedzot aptuveni 740 GWh.

Vienlaikus elektroenerģijas ražošana no fosilajiem energoresursiem Baltijā samazinājās līdz aptuveni 81 GWh, kas ir mazāk nekā puse no 2025. gada jūlija apjoma. Lielāka vēja un saules enerģijas pieejamība mazināja nepieciešamību izmantot dārgākas elektroenerģijas ražošanas jaudas.

Tomēr vēja enerģijas izstrāde mēneša laikā bija nevienmērīga. Lielāks tās apjoms palīdzēja samazināt elektroenerģijas cenas jūlija sākumā un beigās, savukārt mēneša vidū, vēja enerģijas ražošanai sarūkot, Latvija un Lietuva rīta un vakara stundās bija vairāk atkarīgas no dārgākiem enerģijas avotiem.

Saules enerģija - lielākais elektroenerģijas ražošanas avots Latvijā

Jūlijā Latvijā kopumā tika saražotas aptuveni 389 GWh elektroenerģijas, nodrošinot aptuveni 71 % no valsts kopējā patēriņa, kas sasniedza 545 GWh.

Visvairāk elektroenerģijas Latvijā saražoja saules elektrostacijas – aptuveni 213 GWh. Hidroelektrostacijas nodrošināja aptuveni 115 GWh, bet vēja elektrostacijas – 32 GWh. Saules un vēja enerģija kopā veidoja aptuveni 63 % no visas Latvijā saražotās elektroenerģijas. Atlikušo starpību starp vietējo ražošanu un patēriņu Latvija sedza ar elektroenerģijas importu no kaimiņvalstīm.

Enefit Portfeļa pārvaldības un tirgus izpētes daļas vadītājs Romāns Tjurins norāda, ka saules enerģijas ietekme bija īpaši jūtama dienas stundās: “Gandrīz trešo daļu jūlija stundu elektroenerģijas cena Latvijā bija zemāka par 2 centiem par kilovatstundu. Laikā no pulksten 10.00 līdz 18.00 vidējā cena bija aptuveni 2,9 centi par kilovatstundu, jo saules elektrostaciju ražošana samazināja nepieciešamību pēc importa un dārgākiem ražošanas avotiem.”

Elektroenerģijas cena būtiski atšķīrusies dažādās diennakts stundās

Vakara stundās, kad saules enerģijas ražošana samazinājās, elektroenerģijas cena būtiski pieauga. Laikā no pulksten 18.00 līdz 23.00 tā vidēji sasniedza 12,4 centus par kilovatstundu, bet atsevišķās stundās – pat 25,7 centus par kilovatstundu.

“Jūlija rezultāti rāda, ka cenu ietekmē ne tikai kopējais saražotās atjaunīgās elektroenerģijas apjoms, bet arī tas, kurā diennakts laikā šī enerģija ir pieejama. Saules enerģija var nosegt ievērojamu patēriņa daļu dienā, taču vakaros tās ražošana izbeidzas. Ja šajā laikā ir arī zema vēja izstrāde, pieprasījums jāsedz ar importu, hidroenerģiju vai dārgākām ražošanas jaudām,” skaidro Romāns Tjurins.

Starpsavienojumu ierobežojumi turpina ietekmēt cenas Baltijā

Vidējā elektroenerģijas cena Lietuvā jūlijā bija 7,56 centi par kilovatstundu jeb gandrīz tāda pati kā Latvijā. Savukārt Igaunijā tā bija ievērojami zemāka - 4,39 centi par kilovatstundu.

Somijā vidējā elektroenerģijas cena bija aptuveni 1,54 centi par kilovatstundu, bet elektroenerģijas plūsma no Somijas uz Baltijas reģionu sasniedza aptuveni 531 GWh. Tomēr starpsavienojuma ierobežojumi starp Igauniju un Latviju neļāva visam lētās Somijas elektroenerģijas apjomam nonākt tālāk Latvijas un Lietuvas tirgos.

Tādēļ Igaunijas cenu līmenis saglabājās tuvāks Somijas tirgum, savukārt Latvijā cena lielāko mēneša daļu bija līdzīga Lietuvai. Jūlija beigās cenu samazināšanos Latvijā un Lietuvā veicināja arī lētākas Zviedrijas elektroenerģijas imports caur Zviedrijas un Lietuvas starpsavienojumu.

Augustā cenu dinamiku noteiks laikapstākļi un importa iespējas

Paredzams, ka augustā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā varētu mēreni pieaugt. Saules enerģija turpinās palīdzēt uzturēt zemākas cenas dienas stundās, taču, dienām kļūstot īsākām, tās ietekme pakāpeniski mazināsies.

Arvien lielāka nozīme būs vēja enerģijas izstrādei Baltijā un Somijā, Latvijas hidroelektrostaciju ražošanas apjomam un iespējām importēt lētāku elektroenerģiju no Ziemeļvalstīm. Starpsavienojuma ierobežojumi starp Igauniju un Latviju arī turpmāk kavēs lētākās Somijas elektroenerģijas nonākšanu Latvijā, savukārt imports caur Lietuvu varēs palīdzēt samazināt cenas periodos, kad būs pieejama lētāka elektroenerģija no Zviedrijas.

Tādēļ arī augustā cenas dažādās dienās un diennakts stundās var būtiski atšķirties - tās būs zemākas intensīvas vēja un saules enerģijas ražošanas periodos, bet var pieaugt rīta un vakara stundās, kad atjaunīgās enerģijas un importa pieejamība būs ierobežotāka.