Darbu skolās uzsāk 20 jauni STEM skolotāji no "Enefit Iespējamā misija: Izglābt STEM"

Līdz ar jauno mācību gadu darbu Latvijas skolās sāka 20 jauni eksakto zinātņu skolotāji no programmas "Enefit Iespējamā misija: Izglābt STEM". Šis ir jau trešais gads, kurā kopā ar Iespējamo misiju palīdzam risināt STEM skolotāju trūkumu Latvijā, sagatavojot jaunos profesionāļus darbam skolās.

“Pirmais septembris programmas dalībniekiem ir ne tikai jauna mācību gada sākums, bet arī jauna profesionālā posma sākums. Viņi skolā ienāk ar zināšanām un pieredzi savās jomās, bet skolotāja profesiju apgūst praksē – mācoties no skolēniem, kolēģiem un mentoriem. Mēs vēlamies, lai šie jaunie skolotāji ne tikai māca STEM priekšmetus, bet arī palīdz skolēniem ieraudzīt, kā zināšanas, ko viņi apgūst klasē, ir saistītas ar reālo pasauli un viņu nākotnes iespējām,” uzsver programmas vadītāja Terēze Stālmane.

Pirms darba uzsākšanas skolās programmas dalībnieki četras nedēļas aizvadīja Vasaras akadēmijā Cēsīs, kur intensīvās mācībās apguva mācīšanas pamatus, pilnveidoja līderības prasmes, iepazinās ar skolas ikdienu un gatavojās darbam klasē. Vasaras akadēmijas laikā topošie skolotāji ne tikai apguva pedagoģiskās prasmes, bet arī paši izmēģināja skolotāja lomu, vadot nodarbības bērnu dienas nometnē.

Programmas “Enefit Iespējamā misija: Izglābt STEM” pieeja paredz, ka dalībnieki jau no pirmās darba dienas kļūst par pilnvērtīgiem skolas komandas locekļiem, vienlaikus turpinot mācīties un saņemot intensīvu profesionālo atbalstu. Šāda pieeja ļauj topošajiem skolotājiem teorētiskās zināšanas nekavējoties pārbaudīt praksē un attīstīt prasmes, kas nepieciešamas darbam mūsdienu skolā.

Programmas dalībnieki darbu uzsāk 18 skolās 10 pašvaldībās, tostarp Rīgā, Aizkraukles, Mārupes, Jelgavas, Līvānu, Ogres, Smiltenes un Ventspils novadā. Līdz ar jaunajiem skolotājiem skolās ienāk ne tikai papildu STEM mācību priekšmetu pedagogi, bet arī profesionāļi ar pieredzi ārpus izglītības nozares, kuri var skolēniem parādīt daudzveidīgās iespējas, ko sniedz zināšanas dabaszinātnēs, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā.

Smiltenes novada vidusskolā šoruden darbu sāk Amanda Krišjāne, kura kļūs par matemātikas un datorikas skolotāju. Pievienojoties programmai, Amanda vēlas pielietot savu līdzšinējo pieredzi darbā ar bērniem un jauniešiem, lai skolēniem palīdzētu noticēt savām spējām.

“Cilvēka dabā ir mainīt lietas, un es jūtu, ka šis ir īstais brīdis pamēģināt ko jaunu. Man ir svarīgi, lai katrs skolēns manā klasē justos sadzirdēts, jo var izrādīties, ka tieši viņam ir vislielākais potenciāls, tikai līdz šim nav atrasta īstā pieeja. Man primāri gribas būt cilvēkam un tikai pēc tam – skolotājam. Un es ļaušos visam, ko skolēni man šajā ceļā dos", saka Amanda.

Programmas mērķis nav tikai sagatavot jaunus skolotājus, bet veidot spēcīgus līderus, kuri rada ilgtermiņa pārmaiņas izglītībā. To apliecina arī programmas statistika – aptuveni 80% "Iespējamās misijas" absolventu pēc programmas noslēguma turpina darbu izglītības jomā. Viņi kļūst par skolu vadītājiem un dibinātājiem, strādā izglītības pārvaldē, veido izglītības politiku un rada inovācijas privātajā sektorā, kas ietekmē mācību procesu visā Latvijā.

"Katrs jauns STEM priekšmetu skolotājs, kas ienāk skolā un spēj raisīt jauniešos interesi par dabaszinātnēm, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku, ir nozīmīgs ieguldījums ilgtspējīgā sabiedrībā un Latvijas nākotnes konkurētspējā. Tieši skolā veidojas nākamie inženieri, zinātnieki un datu speciālisti, kuri stiprinās valsts ekonomiku nākotnē,” saka energouzņēmuma Enefit vadītājs Latvijā Mārtiņš Vancāns.

Aizkraukles novada vidusskolā šoruden darbu sāk Rūta Barovska, kura kļūs par matemātikas skolotāju. Pievienojoties programmai, Rūta vēlas skolēniem parādīt, ka mācīšanās var būt aizraujoša un jēgpilna, vienlaikus nebaidoties no izaicinājumiem.

“Esmu novērojusi, ka sabiedrībā joprojām pastāv priekšstats, ka skolotāja profesija un mācīšanās ir garlaicīga. Bet, ja skolēns jau 1. klasē jūtas pārslogots, nevajadzētu brīnīties, ka 5. klasē viņš vairs negrib mācīties. Mums, pieaugušajiem, reizēm ir tendence visu sarežģīt un aizmirst izbaudīt pašu procesu, tāpēc es no skolēniem gribu mācīties vieglumu. Tai pašā laikā es negribu, lai skolā būtu tikai viegli. Es gribu, lai skolēniem ir interesanti, ir izaicinājumi un ir sajūta, ka tas, ko viņi dara, ir tā vērts,” saka Rūta Barovska.

Ventspils Tehnoloģiju vidusskolā šoruden darbu sāk Aija Graudiņa, kura kļūs par bioloģijas skolotāju. Pievienojoties programmai, Aija vēlas izmantot savu dzīves un profesionālo pieredzi, lai skolēniem palīdzētu justies droši, sadzirdētiem un pārliecinātiem par savām spējām.

“Sapratu, ka man nav ko zaudēt – arī tad, ja man kaut kas nesanāks, man jau ir dzīves pieredze. Man svarīga ir sadarbība ar skolēniem un droša vide, kurā bērns jūtas taisnīgi novērtēts un zina, ka viņš var. Skolotājs var parādīt ceļu un atbalstīt, bet beigās viss ir atkarīgs no paša bērna. Tādas ambīcijas, ka visi mani skolēni būs olimpiāžu dalībnieki, man nav – galvenais, lai bērni ir laimīgi un jūtas sadzirdēti,” saka Aija Graudiņa.

Mārupes Valsts ģimnāzijā šoruden darbu sāk Valērija Mitenberga, kura kļūs par ķīmijas un bioloģijas skolotāju. Pievienojoties programmai, Valērija vēlas ne tikai dalīties savās zināšanās ar skolēniem, bet arī pati turpināt mācīties un ar savu darbu radīt pozitīvu ietekmi izglītībā.

“Es vēlētos pēc desmit gadiem joprojām būt tikpat motivēta skolotāja, kā to izjūtu šobrīd, spējot radīt pozitīvu ietekmi un palīdzot celt skolotāja prestižu sabiedrībā. Esmu cilvēks, kuram visu laiku ir jāmācās – ja katru dienu uzzinu kaut ko jaunu, tā jau ir mana izaugsme. Un es domāju, ka skolotāja ticība skolēnam ir spēks, kas iedvesmo viņu ticēt sev un uzticēties savam skolotājam. Vispirms skolotājs notic skolēnam, tad skolēns notic sev, un tikai pēc tam sākas īstā mācīšanās,” saka Valērija Mitenberga.

Kalnciema vidusskolā šoruden darbu sāk Voldemārs Ekmanis, kurš kļūs par datorikas un matemātikas skolotāju. Pievienojoties programmai, Voldemārs vēlas izkāpt no ierastās komforta zonas, labāk iepazīt savas spējas un attīstīties ne tikai kā skolotājs, bet arī kā līderis skolas vidē.

“Iepriekš esmu ilgāku laiku uzturējies savā komforta zonā, tāpēc šobrīd vēlos kaut ko pamainīt un apzināti izkāpt no tās ārā. Uz šo programmu skatos arī kā uz iespēju labāk sevi izzināt, attīstīt un saprast, uz ko esmu spējīgs. Manuprāt, labam skolotājam galvenokārt jābūt pacietīgam – tā ir viena no svarīgākajām īpašībām darbā ar bērniem. Vienlaikus vēlos iemācīties pielāgoties dažādām situācijām un cilvēkiem. Iespējams, lielākā cīņa šajā ceļā man būs pašam ar sevi. Vēlos kļūt par līderi skolā – būt nedaudz vairāk nekā tikai skolotājs un ar savu darbu veidot vidi arī ārpus savas klases,” saka Voldemārs Ekmanis.

Līvānu 1. vidusskolā šoruden darbu sāk Aivis Ruža, kurš kļūs par datorikas skolotāju. Pievienojoties programmai, Aivis vēlas dalīties ar savām zināšanām un skolēniem parādīt, ka mācīšanās ir nepārtraukts izaugsmes process.

“Sapratu, ka vēlos dalīties ar savām zināšanām, un skola man šķiet viena no labākajām vietām, kur to darīt. Ja skolā ir psiholoģiskā labbūtība, tad tā ir laba vide gan mācībām, gan izaugsmei. Man šķiet – tiklīdz es pārstāju mācīties, es esmu miris. Izaugsme man nozīmē nepārtrauktu mācīšanos, pielāgošanos un arī savu uzskatu mainīšanu. Es nekaunos par to, ka dažkārt mainu savu viedokli par kādu jautājumu – man tā šķiet domājoša cilvēka pazīme, jo, iegūstot jaunu informāciju, mēs varam uz lietām paskatīties citādi,” saka Aivis Ruža.

Ikšķiles vidusskolā šoruden darbu sāk Māris Cunskis, kurš kļūs par matemātikas skolotāju. Pievienojoties programmai, Māris vēlas klasē veidot vidi, kurā skolēni nebaidās kļūdīties, meklēt un domāt radoši.

“Man šķiet, ka izglītības sistēmā reizēm ir pārāk lielas ekspektācijas no skolēniem. Kā var pastāvēt radošums, ja bērnam saka – izpaudies radoši –, bet pēc tam norāda, ka viņa risinājums nav pareizs? Tieši matemātikā es redzu iespēju savienot radošumu ar piezemētību – meklēt dažādus ceļus, domāt un nebaidīties nonākt pie risinājuma citādāk. Man ir svarīgi, lai skolēns nebaidītos kļūdīties, jo arī kļūda ir daļa no mācīšanās. Mana misija ir ļaut kļūdīties, meklēt un vienmēr mēģināt atrast vismaz divus pareizus risinājumus,” saka Māris Cunskis.

Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā šoruden darbu sāk Anete Jurēvica, kura kļūs par matemātikas skolotāju. Pievienojoties programmai, Anete vēlas palīdzēt skolēniem noticēt savām spējām un arī pati turpināt mācīties no viņiem.

“Man ir sajūta, ka mēs sabiedrībā joprojām pietiekami nenovērtējam skolotāja profesiju, lai gan tieši skolotājs attīsta pirmās prasmes un palīdz veidot jaunos profesionāļus. Manuprāt, izaugsme sākas tur, kur nebaidāmies iziet ārpus savas komforta zonas un izmēģināt ko jaunu. Es vēlos veidot ar bērniem tādas attiecības, kurās katrs saprot – viņš ir čempions un viņš var. Savukārt no skolēniem es gribu mācīties to, cik dažādi iespējams uztvert un ieraudzīt pasauli,” saka Anete Jurēvica.

Programma “Enefit Iespējamā misija: Izglābt STEM” tiek īstenota sadarbībā ar energouzņēmumu “Enefit”, lai veicinātu STEM jomu profesionāļu iesaisti izglītībā un stiprinātu kvalitatīvas STEM izglītības pieejamību Latvijas skolās. Jaunie skolotāji turpmākos divus gadus darbu skolās apvienos ar profesionālās izaugsmes programmu, lai attīstītu gan pedagoģiskās, gan līderības prasmes un ilgtermiņā kļūtu par pārmaiņu veidotājiem izglītībā.