Ilgtspējīgi uzņēmumi – tērē efektīvi un ražo zaļi
Pastāvīgi svārstīgas elektroenerģijas cenas apvienojumā ar augošām prasībām mazināt uzņēmumu ietekmi uz vidi liek uzņēmējiem meklēt veidus, kā savu darbību padarīt zaļāku un ilgtspējīgu. Lai arī šī joma saistās ar finansiālu ieguldījumu, tas sniedz iespēju labāk optimizēt resursu, tajā skaitā enerģijas, patēriņu un nereti rast jaunus ieņēmumu avotus. Mūsdienu patēriņa kultūrā ilgtspēja kļuvusi par būtisku konkurētspējas faktoru, kas nosaka gan pircēju izvēli, gan arī uzņēmuma pievilcību investoru un finanšu institūciju vērtējumā.
Kā liecina otrā lielākā elektroenerģijas tirgotāja Latvijā Enefit pieredze, arī Baltijas uzņēmumi pēdējos pāris gadus aktīvi apgūst dažādus energoefektivitātes risinājumus un strādā pie CO2 izmešu mazināšanas. Enefit valdes priekšsēdētājs Krists Mertens skaidro populārākos risinājumus uzņēmumu energosaimniecības ilgtspējas uzlabošanai un svarīgākos apsvērumus to izvēlē.
“Var izdalīt trīs galvenos risinājumu veidus, kā uzņēmums var optimizēt savu enerģijas patēriņu, ar to saistītās izmaksas un arī radīto ietekmi uz vidi. Pirmais un salīdzinoši vienkāršākais līmenis ir energoefektivitātes risinājumi, kas optimizē iegādāto enerģiju un ļauj pārliecināties, ka tā tiek izmantota maksimāli efektīvi un nav lieku zudumu, jo viszaļākā enerģija ir tā, kuras nav! Nākamais solis ir atjaunīgās jeb zaļās enerģijas iegāde, tādējādi pilnībā izslēdzot CO2 emisijas no sava enerģijas patēriņa. Savukārt trešais līmenis ir enerģijas ražošana pašu vajadzībām, izmantojot atjaunīgos resursus – piemēram, saules enerģiju. Šajā gadījumā jau varam runāt ne tikai par kaitīgo izmešu mazināšanu, bet arī mazāku ikdienā iepērkamās enerģijas apjomu, kas tiešā veidā ļauj samazināt izdevumus,” skaidro Krists Mertens.
Efektīvs enerģijas patēriņš
Energoefektivitātes un ilgtspējas attīstībai uzņēmējiem jau labu laiku ir pieejami gan granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un konsultācijas. Tāpat līdz ar atvērtā tirgus attīstību enerģijas tirgotāju loma jau sen ir paplašinājusies, piedāvājot energoefektivitātes risinājumu ieviešanu un atbalstu ceļā uz uzņēmuma klimatneitralitāti.
Pirmais solis noteikti ir situācijas apzināšana, lai maksimāli precīzi varētu identificēt, kā paaugstināt katras patērētās kilovatstundas lietderību vai arī to vispār nepatērēt. Tāpēc sākotnēji tiek veikts energoaudits un energomonitoringa sistēmas ieviešana, kas ļauj precīzi novērtēt esošo situāciju un potenciālos uzlabojumus, kas sniegs lielāko ieguvumu.
Savukārt energoefektivitātes tehniskie risinājumi katram uzņēmumam jāsalāgo ar tā darbības specifiku. Te iespējas ir visplašākās – no LED apgaismojuma ieviešanas un efektīvāku iekārtu iegādes līdz apkures sistēmu elektrifikācijai. Nepieciešamās investīcijas noteiks veicamo darbu mērogs – pēc pieredzes tās var būt no pāris tūkstošiem līdz vairākiem miljoniem eiro atkarībā no ilgtspējas programmas apjoma. Labā ziņa – liela daļa projektu paši sevi atpelna (piemēram, LED gaismekļiem atpelnīšanās periods ir 3–5 gadi, saules paneļiem 8–10 gadi). Tādējādi ietaupīto kapitālu iespējams pārvirzīt turpmākajiem posmiem ilgtspējas programmas ieviešanā.
Kā norāda Krists Mertens, aptuveni 50% uzņēmumu energosaimniecības modernizēšanai investē savus līdzekļus, savukārt pārējie piesaista finansējumu ar komercbanku, fondu un nereti arī elektroenerģijas tirgotāju starpniecību, izmantojot iespēju norēķināties ar maksājumu, kas visbiežāk ir mazāks par enerģijas rēķinā gūto ietaupījumu.
Zaļās enerģijas iegāde
Šis ir savā veidā vienkāršākais risinājums uzņēmuma darbības radītā CO2 izmešu apjoma samazināšanai – nav nepieciešama tehniska iejaukšanās uzņēmuma procesos, atliek tikai vienoties ar tirgotāju par atjaunīgās enerģijas iegādi. Tādā gadījumā uzņēmums iegūst starptautiski apstiprinātus sertifikātus, kas apliecina iegādātās enerģijas izcelsmi un ļauj demonstrēt ilgtspējīgu uzņēmuma domāšanu. Jau šobrīd zaļās enerģijas izmantošana var ietekmēt arī uzņēmuma konkurētspēju un kredītreitingu. Piemēram, komercbankas uzņēmuma kredītreitingu izvērtē, ņemot vērā tā ilgtspēju, tostarp CO2 emisiju apjomu šodien un nākotnē. Patērētāji un biznesa partneri arvien biežāk dod priekšroku zaļi domājošiem uzņēmumiem, jo paši demonstrē savu pāreju uz ilgtspējīgu darbību un tādēļ viņiem ir svarīgi norādīt, ka tie sadarbojas tikai ar zaļi domājošiem un uz ilgtspējīgu darbību vērstiem piegādātājiem. Tas rada zināmu spiedienu kompānijām savlaicīgi pielāgoties, lai šī aspekta dēļ nezaudētu klientus.
Vēsturiski no videi draudzīgiem energoresursiem, piemēram, vēja vai saules, ražota enerģija ir bijusi nedaudz dārgāka nekā no fosilajiem resursiem iegūtā. Tomēr līdz ar tehnoloģiju un atvērtā tirgus attīstību zaļās enerģijas ražošana kļūst arvien rentablāka, kā arī tiek ieviesti jauni risinājumi izdevīgākai tās iegādei.
Šogad Baltijā ienācis citviet Eiropā jau plaši izmantotais risinājums ar ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumiem atjaunīgajai enerģijai. Tas sniedz iespēju uzņēmumiem tiešā veidā iepirkt enerģiju no konkrēta vēja parka, vienojoties par ilgtermiņā fiksētu cenu. Ieguvums ir abpusējs – vēja enerģijas ražotājs var stabili plānot savu attīstību, kamēr uzņēmums iegūst pat par trešdaļu zemāku enerģijas cenu un izvairās no tās svārstībām ilgākā laika periodā, nodrošinot izmaksu paredzamību ilgtermiņā
“Šī gada pirmajā ceturksnī elektroenerģijas biržas cenas pret pērnā gada pēdējo ceturksni ir augušas par 26%. Arī prognozes liecina, ka turpmākajos gados tirgū saglabāsies cenu kāpums. Salīdzinot ar šodienas standarta fiksētās cenas līgumiem, atjaunīgās elektroenerģijas iegāde ar ilgtermiņa līgumu nodrošina par 20–30% zemāku cenu. Tāpēc tas bieži vien ir motivējošs risinājums, kā pāriet uz atjaunīgās enerģijas izmantošanu, skaidri zinot enerģijas izcelsmi un gūstot pievienoto vērtību klientu un partneru acīs,” skaidro Krists Mertens.
Ražot pašiem savu enerģiju
Pēdējā gada laikā jau vairāki simti uzņēmumu visā Baltijā ir uzsākuši enerģijas ražošanu pašu patēriņam, izmantojot atjaunīgos resursus. Galvenokārt šim mērķim tiek izmantoti saules enerģijas paneļi. To nosaka straujā tehnoloģiju attīstība, kas ir krasi izmainījusi enerģētikas jomu – saules enerģijas sistēmu efektivitāte ir būtiski augusi, kamēr to izmaksas un atmaksāšanās periods arvien sarūk.
Enerģijas ražošana ar saules spēku Baltijas reģionam ir salīdzinoši jauns risinājums, kura pievilcīgumu nosaka fakts, ka tā ir iespēja ne tikai samazināt uzņēmuma ietekmi uz vidi, bet arī gūt tūlītēju izmaksu kritumu elektrības rēķinā. Vienlaikus tas palielina nekustamā īpašuma un uzņēmuma vērtību.
Kaut arī pastāv mīts par saules trūkumu ikdienā, Baltijas reģions ir lieliski piemērots saules paneļu izbūvei, kas ļauj investīcijām atmaksāties 8–10 gadu laikā un pārvērš saules elektrostaciju par papildu ienākumu avotu ar zemām operatīvajām izmaksām.
“60 000 eiro investīcijas, kas 25 gadu laikā nes 160 000 eiro peļņu, – šādu ilgtermiņa investīciju uzņēmumi var īstenot, uzstādot 100 kW saules enerģijas paneļu risinājumu. Tehniskā apkope 25 gadu laikā izmaksā vien apmēram 1% no sistēmas vērtības. Saules paneļi neizslēdz elektroenerģijas iegādes nepieciešamību, bet ļauj būtiski samazināt iepērkamās enerģijas apjomu. Tādējādi tiek nodrošināts enerģijas izmaksu kritums ilgtermiņā un paaugstināta uzņēmuma atbilstība stingrākām ilgtspējīgas darbības prasībām nākotnē, kas jādemonstrē finanšu institūcijām, klientiem, sadarbības partneriem un akcionāriem,” stāsta Krists Mertens.
Šobrīd nepieciešamais regulējums un tirgus piedāvājums ir sakārtots tiktāl, ka saules paneļu uzstādīšana ir salīdzinoši vienkāršs process. Vidēja lieluma saules sistēmas projektēšana un izbūve aizņem apmēram 3–6 mēnešus. Pirmajā posmā tiek veikta uzņēmuma patēriņa analīze, kas balstīta uz reāliem “Sadales tīkla” datiem, jo sistēmas jauda ir jāsalāgo ar uzņēmuma patēriņa specifiku. Tikai uzstādot atbilstošas jaudas sistēmu, ieguldījums būs efektīvi salāgots ar atmaksāšanās periodu. Otrajā posmā notiek projektēšana un tiek saņemtas nepieciešamās atļaujas “Sadales tīklā” un Ekonomikas ministrijā, bet trešais posms ir būvniecības darbi un saules elektrostacijas nodošana ekspluatācijā.
Eiropas atbalsts ilgtspējai
Eiropas Savienība mērķtiecīgi virzās uz to, lai līdz 2050. gadam ES valstis spētu pilnībā absorbēt cilvēku darbības rezultātā saražotos oglekļa izmešus. Tāpēc būtiska daļa atbalstu fondu finansējuma tiek novirzīti energoefektīvāku un zaļāku enerģijas risinājumu ieviešanai arī biznesa vidē.
Šobrīd ir zināms, ka nākamais Latvijai pieejamais ES atbalsts sasniegs aptuveni 10 miljardus eiro, no kuriem trešdaļa paredzēta ilgtspējīgiem risinājumiem, tajā skaitā enerģijas ražošanai no atjaunīgiem resursiem. Atbalsta programma vēl tiek izskatīta Eiropas Komisijā, tomēr jau tagad var prognozēt augstu vietējo uzņēmumu interesi. Tādējādi vietējo uzņēmēju gatavība proaktīvi apgūt šo atbalstu savu ilgtspējīgas attīstības plānu finansēšanai tuvāko 5 gadu laikā var noteikt to izaugsmi gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū.
