icon_search icon_caret_down icon_home icon_calendar icon_caret_updown icon_tick icon_x icon_profile icon_location icon_confirm icon_client_new icon_client_login icon_contract icon_moving icon_menu icon_facebook icon_twitter icon_linkedin icon_youtube icon_loader icon_exit icon_contract_2 icon_invoice icon_consumption icon_bell icon_personal icon_bell_lg icon_contract_lg icon_invoice_lg icon_consumption_lg icon_profile_lg package_fix package_spot icon_plus icon_arrow_left

Ziņas

Uzzini svarīgāko par enerģijas nozares jaunumiem un tendencēm

Enerģijas tirgus apskats 2018. gada decembrī


Enerģijas tirgus apskats 2018. gada decembrī


Gada sākums ir bijis negaidīti aktīvs un jau pirmajā ceturksnī enerģētikas nozarē izvirzīti ambiciozi mērķi, kas var atspoguļoties visu patērētāju rēķinos. Fakts, ka pērnā gada laikā elektrības cena pieauga par vairāk nekā 40 % nosaka, šī gada fokusu uz enerģijas izdevumu samazināšanu. Ja patērētāju pusē varam runāt par pielāgošanos situācijai ar sava patēriņa pārskatīšanu un energoefektivitātes celšanu, tad valstiskā līmenī tiek sperti drosmīgi soļi OIK atcelšanai jau tuvāko mēnešu laikā.

Jaunās valdības spēja veidot daudz konkrētāku un dinamiskāku virzību uz reālu pārmaiņu ieviešanu ir apsveicama. Vienlaikus, neatkarīgi no tā kāds ir katra viedoklis par OIK, jāsaprot, ka izvirzītais mērķis īsā laikā atcelt atbalsta sistēmu raida bīstamu signālu, ikvienai nozarei, liekot apšaubīt iespējas ilgtermiņā paļauties uz valsts lēmumiem un politikas veidošanas procesu. Turklāt noteiktais izmaiņu ieviešanas termiņš ir vairāk nekā ambiciozs un rada šaubas, vai ir pietiekami daudz laika izvairīties no sasteigtiem risinājumiem.

Uz elektroenerģijas cenām mūsu reģionā OIK atcelšanai nebūtu vērā ņemama ietekme, jo atbalstītās spēkstacijas veido vien nelielu daļu no kopējām ražošanas jaudām. Tomēr kopējā elektrības rēķina kritums par OIK maksājuma daļu ir pietiekami vilinošs iznākums ikvienam patērētājam. Tāpēc aicinu sekot līdzi notikumu attīstībai, lai redzētu, vai solītie rīcības soļi pārtaps reālos darbos un jau šogad kļūsim par Baltijas valsti ar zemāko elektrības rēķinu.

Elektrība saglabā nemainīgu cenu līmeni

Kā jau varēja gaidīt pēc nākotnes darījumiem novembra beigās, decembrī elektrības cenas noturējās tādā pašā līmenī kā novembrī. Igaunijā elektrības cenas pieauga par 0,8% jeb līdz 53,05 eiro par megavatstundu, bet Somijā – par 4,5% jeb līdz 52,32 eiro par megavatstundu


Elektrība saglabā nemainīgu cenu līmeni

Latvijā un Lietuvā elektrības cenas pazeminājās, pietuvinoties Igaunijas cenām – Latvijā par 2,9% un Lietuvā par 3,3%. Abos cenu reģionos vidējā cena decembrī bija 53,62 €/MWh.


Elektrība saglabā nemainīgu cenu līmeni

Salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, elektrības cena visos minētajos cenu reģionos paaugstinājās vidēji par 65%. Stabila nelabvēlīga hidrobilance un CO2 kvotu cenu paaugstināšanās noturēja cenas iepriekšējā līmenī. Latvijas un Lietuvas cenu starpību ar Igauniju palīdzēja samazināt tas, ka decembrī uz Igaunijas un Latvijas savienošajām elektrolīnijām bija mazāk ierobežojumu nekā novembrī.


Elektrība saglabā nemainīgu cenu līmeni

Gada laikā elektrības cena padārdzinājās par vairāk nekā 40 procentiem

Apskatīsim sīkāk arī aizvadītā gada elektrības tirgu. 2018. gadā elektrības megavatstunda, salīdzinot ar 2017. gadu, padārdzinājās Igaunijā par 41,8% jeb līdz 47,07 eiro, Somijā par 41,0% jeb līdz 46,80 eiro, Latvijā par 43,9% jeb līdz 49,90 eiro, bet Lietuvā par 42,3% jeb līdz 50,00 eiro.

Elektrības cenas paaugstināšanās galvenie faktori bija CO2 kvotu tirgus un zemā hidrobilance Ziemeļvalstīs visu gadu. Ja 2017. gadā uzmanību piesaistīja kvotu cenas pieaugums līdz 8 eiro par stundu, tad 2018. gadā CO2 kvotu cena pieauga jau līdz 25 eiro par tonnu. Pieaugums saglabājās līdz rudenim un pēc dažiem kritumiem tā atkal pacēlās iepriekšējā līmenī 25 €/t. Pieauguma cēlonis bija kvotu tirgus izmaiņas, kuru rezultātā samazinājās jaunu kvotu emisija. Hidrobilanci galvenokārt ietekmēja karstā un sausā vasara, kas noveda hidrobilanci vismaz pēdējo piecu gadu zemākajā līmenī. Svarīga bija arī vispārējā enerģijas cenu paaugstināšanās – piemēram, akmeņogļu tirgus sasniedza pēdējo piecu gadu augstāko cenu līmeni, bet naftas cena palielinājās līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada nogales.

Decembrī nākotnes darījumu cenas Somijas cenu zonā uz janvārī tika bloķētas 59,98 €/MWh līmenī, kas var būt par iemeslu cenu pieaugumam janvārī. Pēc nākotnes darījumiem var prognozēt 2019. gada vidējo elektrības cenu ap 53 €/MWh, un tas nozīmē, ka 2018. gada otrās puses augstās cenas saglabāsies arī 2019. gadā.

Neraugoties uz OPEC vienošanos turpināt ražošanas samazināšanu, vidējā Brent jēlnaftas cena nokritās par 12,6% jeb līdz 57,67 dolāriem par barelu. Naftas cena nokritās, pateicoties ASV lielajiem apjomiem, kā arī Ķīnas negaidīti vājajiem ekonomikas rādītājiem.


Naftas un gāzes cenas decembrī samazinājās

EUR/USD decembrī noturējās stabils, kā arī eiro kurss pret dolāru pieauga par 0,15%. Mēneša vidējais EUR/USD kurss bija 1,1384.


Naftas un gāzes cenas decembrī samazinājās

Kopā ar naftas cenām pazeminājās arī gāzes tirgus. GasPool mēnesi iepriekš veiktie darījumi nokritās par 3,8% jeb līmenī 24,03 €/MWh, bet TTF cenas nokritās par 3,2% jeb līmenī 24,21 €/MWh. Gāzes cenas pazeminājās, pateicoties mazajam patēriņam svētku periodā un daudzajiem piedāvājumiem.


Naftas un gāzes cenas decembrī samazinājās

AB „Klaipėdos pienas” ir viens no lielākajiem saldējuma ražotājiem Lietuvā. Uzņēmums darbojas jau vairāk nekā 60 gadus, tā ražotā produkcija ir ieguvusi vairākus starptautiskus apbalvojumus. „Baltoji varnelė” un „Dione” — tieši šo labi zināmo zīmolu ražotājs ir „Klaipėdos pienas”.

Uzņēmuma prioritāte ir nepārtraukta saldējuma ražošanas tehnoloģijas pilnveidošana, neaizmirstot arī par ilggadējām darba tradīcijām. AB „Klaipėdos pienas” ražo saldējumu tikai no augstvērtīgām sastāvdaļām, kas ievestas no dažādām pasaules valstīm. Piemēram, kļavu sīrups tiek saņemts no Kanādas, kafija — no Indijas, bet šokolāde — no Beļģijas.

AB „Klaipėdos pienas” saražotās produkcijas daudzums pieaug katru gadu, tādēļ ir nepieciešami ieguldījumi. Sabiedrība jau iepriekš veica aukstuma kameru atjaunošanu, bet pašlaik tiek atjaunotas arī ražošanas līnijas. Turklāt sabiedrība inovatīvi raugās uz energoefektivitātes palielināšanu. „Mēs saprotam energoefektivitātes risinājumu taustāmo ieguvumu, tāpēc nomainījām veco apgaismojumu pret LED tipa gaismekļiem, bet tagad ar „Enefit” palīdzību esam atjaunojuši arī agrāk uzstādīto reaktīvās jaudas kompensācijas iekārtu,” — pieredzē dalās „Klaipėdos pienas” projektu vadītājs Artūrs Kanapienis (Artūras Kanapienis).

Reaktīvās jaudas kompensācijas iekārta ir paredzēta energoefektivitātes palielināšanai — tā pagarina motoru un transformatoru ekspluatācijas laiku, sabalansē tīklu un samazina reaktīvās enerģijas izmaksas zemsprieguma tīklos.

AB „Klaipėdos pienas” izmantojamās reaktīvās jaudas kompensācijas iekārtas maiņas projekts tika īstenots divu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas. Paredzams, ka projekts uzņēmumam atmaksāsies divu gadu laikā, bet viena gada laikā tas varēs ietaupīt ap 4000 EUR. Dažus mēnešus pēc iekārtas uzstādīšanas reaktīvās enerģijas patēriņš ir samazinājies par vairāk nekā 50 %.

„Sadarbība ar „Enefit” bija viegla un skaidra, un darbi paveikti laikā. Viens no galvenajiem argumentiem, kādēļ izvēlējāmies sadarboties ar „Enefit”, — nav nepieciešami iepriekšēji ieguldījumi. Projektu finansē „Enefit”, savukārt abonentmaksu maksājam no elektroenerģijas ietaupījuma,” — par projektu stāsta A. Kanapienis.

„Enefit” parūpējās par visu iekārtas ieviešanas procesu — no esošās situācijas novērtēšanas un tehnisko risinājumu izvēles līdz iekārtas uzstādīšanai. Līguma darbības laikā „Enefit” bez maksas veiks iekārtas tehnisko apkopi. Pēc līguma termiņa beigām iekārta nonāks AB „Klaipėdos pienas” īpašumā.

Tirgus pārskats ir sagatavots, izmantojot Eesti Energia analītiķiem pieejamo aktuālo tirgus informāciju. Sniegto ziņu pamatā ir publiski pieejama informācija vai norādītie avoti. Pārskatam ir informatīvs raksturs, un tas nav uzskatāms par Eesti Energia solījumu, priekšlikumu vai oficiālu prognozi. Tirgus pārskatā sniegtie viedokļi var mainīties, un tos paudusī persona patur tiesības mainīt savas domas. Ņemot vērā biežās elektroenerģijas tirgus noteikumu izmaiņas, šis tirgus pārskats nav galīgs un var neatbilst nākotnes situācijām. Tirgus pārskats neveido, neizbeidz un nemaina tiesiskās attiecības (tostarp līgumus). Eesti Energia neuzņemas atbildību par izdevumiem vai kaitējumu, kas var rasties, izmantojot šajā tirgus pārskatā sniegto informāciju.