Sākumlapa  »  Jaunumi un blogs »  Jaunumi » 

Preses relīzes un analīzes

17.01 2019

Enerģijas tirgus apskats 2018. gada decembrī

Janis Bethers

SIA Enefit Valdes priekšsēdētājs







Gada sākums ir bijis negaidīti aktīvs un jau pirmajā ceturksnī enerģētikas nozarē izvirzīti ambiciozi mērķi, kas var atspoguļoties visu patērētāju rēķinos. Fakts, ka pērnā gada laikā elektrības cena pieauga par vairāk nekā 40 % nosaka, šī gada fokusu uz enerģijas izdevumu samazināšanu. Ja patērētāju pusē varam runāt par pielāgošanos situācijai ar sava patēriņa pārskatīšanu un energoefektivitātes celšanu, tad valstiskā līmenī tiek sperti drosmīgi soļi OIK atcelšanai jau tuvāko mēnešu laikā.

Jaunās valdības spēja veidot daudz konkrētāku un dinamiskāku virzību uz reālu pārmaiņu ieviešanu ir apsveicama. Vienlaikus, neatkarīgi no tā kāds ir katra viedoklis par OIK, jāsaprot, ka izvirzītais mērķis īsā laikā atcelt atbalsta sistēmu raida bīstamu signālu, ikvienai nozarei, liekot apšaubīt iespējas ilgtermiņā paļauties uz valsts lēmumiem un politikas veidošanas procesu. Turklāt noteiktais izmaiņu ieviešanas termiņš ir vairāk nekā ambiciozs un rada šaubas, vai ir pietiekami daudz laika izvairīties no sasteigtiem risinājumiem.

Uz elektroenerģijas cenām mūsu reģionā OIK atcelšanai nebūtu vērā ņemama ietekme, jo atbalstītās spēkstacijas veido vien nelielu daļu no kopējām ražošanas jaudām. Tomēr kopējā elektrības rēķina kritums par OIK maksājuma daļu ir pietiekami vilinošs iznākums ikvienam patērētājam. Tāpēc aicinu sekot līdzi notikumu attīstībai, lai redzētu, vai solītie rīcības soļi pārtaps reālos darbos un jau šogad kļūsim par Baltijas valsti ar zemāko elektrības rēķinu.

  • Elektrība saglabā nemainīgu cenu līmeni» »

    Kā jau varēja gaidīt pēc nākotnes darījumiem novembra beigās, decembrī elektrības cenas noturējās tādā pašā līmenī kā novembrī. Igaunijā elektrības cenas pieauga par 0,8% jeb līdz 53,05 eiro par megavatstundu, bet Somijā – par 4,5% jeb līdz 52,32 eiro par megavatstundu

    Latvijā un Lietuvā elektrības cenas pazeminājās, pietuvinoties Igaunijas cenām – Latvijā par 2,9% un Lietuvā par 3,3%. Abos cenu reģionos vidējā cena decembrī bija 53,62 €/MWh.

    Salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, elektrības cena visos minētajos cenu reģionos paaugstinājās vidēji par 65%. Stabila nelabvēlīga hidrobilance un CO2 kvotu cenu paaugstināšanās noturēja cenas iepriekšējā līmenī. Latvijas un Lietuvas cenu starpību ar Igauniju palīdzēja samazināt tas, ka decembrī uz Igaunijas un Latvijas savienošajām elektrolīnijām bija mazāk ierobežojumu nekā novembrī.

    Gada laikā elektrības cena padārdzinājās par vairāk nekā 40 procentiem

    Apskatīsim sīkāk arī aizvadītā gada elektrības tirgu. 2018. gadā elektrības megavatstunda, salīdzinot ar 2017. gadu, padārdzinājās Igaunijā par 41,8% jeb līdz 47,07 eiro, Somijā par 41,0% jeb līdz 46,80 eiro, Latvijā par 43,9% jeb līdz 49,90 eiro, bet Lietuvā par 42,3% jeb līdz 50,00 eiro.

    Elektrības cenas paaugstināšanās galvenie faktori bija CO2 kvotu tirgus un zemā hidrobilance Ziemeļvalstīs visu gadu. Ja 2017. gadā uzmanību piesaistīja kvotu cenas pieaugums līdz 8 eiro par stundu, tad 2018. gadā CO2 kvotu cena pieauga jau līdz 25 eiro par tonnu. Pieaugums saglabājās līdz rudenim un pēc dažiem kritumiem tā atkal pacēlās iepriekšējā līmenī 25 €/t. Pieauguma cēlonis bija kvotu tirgus izmaiņas, kuru rezultātā samazinājās jaunu kvotu emisija. Hidrobilanci galvenokārt ietekmēja karstā un sausā vasara, kas noveda hidrobilanci vismaz pēdējo piecu gadu zemākajā līmenī. Svarīga bija arī vispārējā enerģijas cenu paaugstināšanās – piemēram, akmeņogļu tirgus sasniedza pēdējo piecu gadu augstāko cenu līmeni, bet naftas cena palielinājās līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada nogales.

    Decembrī nākotnes darījumu cenas Somijas cenu zonā uz janvārī tika bloķētas 59,98 €/MWh līmenī, kas var būt par iemeslu cenu pieaugumam janvārī. Pēc nākotnes darījumiem var prognozēt 2019. gada vidējo elektrības cenu ap 53 €/MWh, un tas nozīmē, ka 2018. gada otrās puses augstās cenas saglabāsies arī 2019. gadā.

  • Naftas un gāzes cenas decembrī samazinājās  »

    Neraugoties uz OPEC vienošanos turpināt ražošanas samazināšanu, vidējā Brent jēlnaftas cena nokritās par 12,6% jeb līdz 57,67 dolāriem par barelu. Naftas cena nokritās, pateicoties ASV lielajiem apjomiem, kā arī Ķīnas negaidīti vājajiem ekonomikas rādītājiem.

    EUR/USD decembrī noturējās stabils, kā arī eiro kurss pret dolāru pieauga par 0,15%. Mēneša vidējais EUR/USD kurss bija 1,1384.

    Kopā ar naftas cenām pazeminājās arī gāzes tirgus. GasPool mēnesi iepriekš veiktie darījumi nokritās par 3,8% jeb līmenī 24,03 €/MWh, bet TTF cenas nokritās par 3,2% jeb līmenī 24,21 €/MWh. Gāzes cenas pazeminājās, pateicoties mazajam patēriņam svētku periodā un daudzajiem piedāvājumiem.

  • 2019. gads enerģētikā – patērētāju izaugsmes gads »

    Aizvadītajā gadā Latvijas enerģētikas nozare sasniedza sava veida briedumu, kad patērētāju izdevumus par elektrību vai dabasgāzi galvenokārt ietekmēja globāli atvērtā tirgus procesi, nevis vietējā tirgus regulējuma vai infrastruktūras izmaiņas. Vienlaikus tas nozīmē, ka līdz ar globālo energoresursu cenu kāpumu, 2019. gadā līdzās valstiska līmeņa lēmumiem par dabasgāzes tirgus pilnīgu atvēršanu un OIK pārskatīšanu, daudz būtiskāk iezīmēsies arī katra patērētāja loma sava patēriņa aktīvākā kontrolē – gan mājoklī, gan biznesā.

    Meklējot veidus, kā mazināt cenu kāpuma ietekmi un optimizēt savus izdevumus par enerģiju, risinājums vairs nav tikai lētākās elektrības cenas izvēle. Tas ir tāpat kā ar autobraukšanu – izvēloties lētāko degvielas uzpildes staciju var ietaupīt vien pāris eiro, bet būtiskākam izdevumu samazinājumam ir nepieciešama radikālāka pieeja – jāmaina savi paradumi, jāizvēlas ekonomiskāks auto vai arī jāpāriet uz alternatīvu degvielas veidu.

    Patērētāju adaptēšanās cenu kāpumam

    Pērn pieredzētais elektroenerģijas cenu kāpums ir straujākais pēdējo piecu gadu laikā, tomēr tas ir normāls tirgus process. Lai arī sniegota ziema un nokrišņiem bagāts pavasaris var palielināt ūdens daudzumu Latvijas un Skandināvijas hidroelektrostacijās, jārēķinās, ka elektroenerģijas cenas saglabāsies augstākas, nekā ierasts arī 2019. gadā.

    Energoresursu cenas jau šobrīd darbojas kā stimuls nozares attīstībai un veicina aktīvāku energoefektivitātes risinājumu ieviešanu uzņēmumos un mājokļos. Šogad turpināsies enerģētikas tirgus attīstības nākamā fāze, kur pēc tirgus infrastruktūras sakārtošanas tirgotāji ievieš arvien jaunus risinājumus energoefektivitātei, bet patērētāji aktīvāk gūst izpratni par ieguvumiem no sava patēriņa efektivitātes uzlabošanas vai arī izvēlas kļūt par enerģijas ražotājiem.

    Jau šobrīd aktīvākie saules enerģijas paneļu uzstādītāji Latvijā ir tieši lielās mājsaimniecības. Savukārt ēku būvniecībā un renovācijā aktuālākais jautājums ir tās enerģijas patēriņš un gan uzņēmumi, gan mājsaimniecības sāk nopietni izvērtēt investīcijas energoefektīvos risinājumos. Tas iezīmē pozitīvu tendenci, kur vienas nozares izmaiņas virza attīstību daudzās citās saistītās nozarēs.

    Mājsaimniecības - pēdējais solis dabasgāzes tirgus atvēršanā

    Gāzes cenu deregulācija mājsaimniecībām noslēgtu dabasgāzes tirgus atvēršanu Latvijā un vienlaikus dotu inerci jaunai izaugsmei gan tirgotāju, gan patērētāju pusē. Tādējādi katra patērētāja rokās būtu pilnībā visi mājokļa enerģijas jautājumi un iespēja tos kontrolēt pēc saviem ieskatiem.

    Pašlaik dabasgāzes tirgus liberalizācijas sākumā pieņemtā likumdošana paredz, ka jau no šī gada janvāra vairs nepastāv standartizēti regulēta un SPRK apstiprināta gāzes cena. Tomēr joprojām nav izstrādāti detalizēti nosacījumi tirgus deregulācijas procesam, kas visiem tirgus dalībniekiem sniegtu skaidru vīziju par aktīvu mājsaimniecību iesaistīšanu atvērtajā gāzes tirgū.

    Ņemot vērā, ka mājsaimniecību apkures izdevumos gāze bieži ir ievērojami lielāka izdevumu pozīcija nekā elektroenerģija, pilnībā noslēdzot tirgus atvēršanu, šajā segmentā sagaidāma daudz proaktīvāka patērētāju darbība nekā elektroenerģijas tirgus gadījumā un tas pats sagaidāms arī tirgotāju aktivitātē, izvērtējot šo segmentu.

    OIK un politiskās izšķiršanās

    Priekšvēlēšanu cīņu karstumā nozarei un patērētājiem būtiskais OIK jautājums kļuva par partiju savstarpējo cīņu bubuli bez konkrēta iznākuma. Turklāt populistisku solījumu pilnās diskusijas deformēja sabiedrības izpratni par atjaunojamo energoresursu atbalstu un panāca asu nostāju pret to, ignorējot faktu, ka tieši zaļie energoresursi ir kritiski svarīgi ilgtspējīgai enerģijas ražošanas attīstībai Latvijā un visā Baltijā.

    Jaunajai valdībai jau šī gada sākumā būs jāspēj nonākt pie konkrētiem lēmumiem, lai uzsāktu reālu darbu pie OIK sistēmas izmaiņu ieviešanas, kas būtiski ietekmēs enerģētikas nozares tālāko attīstību. Tomēr, izvērtējot daudzos priekšlikumus, ir svarīgi saglabāt fokusu uz to, kā atbalstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanu jēgpilni un mērķtiecīgi, nevis vai to vispār darīt.

    Šī gada dienas kārtībā ir arī Nacionālais Enerģētikas un Klimata plāna (NEKP) gala versijas izstrāde, kurā ietvertie mērķi siltumnīcefekta emisiju mazināšanai veidos nākotnes prioritātes enerģētikas nozarē, tai skaitā atsevišķu energoresursu izmantošanai, kā arī veicinās pāreju uz jaunu un efektīvāku tehnoloģiju plašāku pielietojumu tautsaimniecībā.

  • "Eesti Energia" ideju konkursā uzvarējusi klientiem draudzīga abonēšanas platforma »

    Ots Antsma (Ott Antsmaa), Sanders Vatrass (Sander Vahtras) un Karls Kulls (Karl Kull) bija trīs visaugstāk novērtētie dalībnieki "Eesti Energia" pirmajā starptautisko ideju konkursā "Enefit Idea Hub - The Pitch". Uzvarētāji sadalīja naudas balvu 30 000 EUR apmērā.

    Ota Antsma ideja, kuru žūrija atzina par vislabāko, piedāvā nodrošināt Igaunijas elektrotīkla operatora "Elektrilevi" klientiem iespēju izmantot dažādus energoapgādes pakalpojumus ar vienas abonēšanas platformas starpniecību. “Mana ideja ir radīt klientiem "vienu logu", ar kura starpniecību sazināties ar dažādiem energopakalpojumu sniedzējiem. Izmantojot platformu, kas atrodas "Elektrilevi" vietnē, varētu ātri un ērti pieteikties pakalpojumiem un sazināties ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, saules paneļu tirgotājiem, elektrotransportlīdzekļu uzlādes iekārtu piegādātājiem vai elektrības tirgotājiem. Klients varētu tiem lūgt cenu piedāvājumu vai padomu," teica Ots Antsma.

    Hando Suters (Hando Sutter), "Eesti Energia" valdes priekšsēdētājs, apgalvo, ka tā bija vislabākā no simts idejām, un tās vienkāršība lika žūrijas locekļiem uzdot jautājumu – kāpēc mēs vēl neesam to ieviesuši? "Idejas spēks slēpjas paveicamībā. Tiek samazināts manuālās apstrādes apjoms, un procesi kļūst izmaksu ziņā efektīvāki. Taču idejas galvenā vērtība ir klientu ērtību un apmierinātības vairošana," teica Suters. "Mēs varam kaut rīt sākt gatavoties idejas īstenošanai."

    Pēc Sutera domām konkursa lielākais ieguvums bija tas, ka cilvēki tika iedrošināti domāt par uzlabojumiem enerģētikas nozarē. "Mēs pārliecinājāmies, ka pasaule ir pilna ar labām idejām, un nav svarīgi, vai idejas autors ir mūsu darbinieks, students, inženieris vai cilvēks no jaunuzņēmuma. Es priecājos par to, ka pirmo reizi saņēmām 100 jaunas konkursa idejas no Igaunijas, Polijas, Latvijas un Lietuvas."

    "Arī otro un trešo vietu ieguvušās idejas bija ievērības cienīgas. Ideja ar nosaukumu “Multi Charge” ļauj vairākiem cilvēkiem lādēt savus automobiļus, izmantojot tādu pašu kapacitāti. Tā ir praktiska pieeja, kas, iespējams, kļūs ļoti aktuāla jau tuvā nākotnē. Trešo vietu ieguva ideja ar nosaukumu “Zaļais skaitītājs”, kas mudina cilvēkus patērēt vairāk elektrības, kad pieejami atjaunojami enerģijas avoti. Šāda pieeja ļauj klientiem vienkāršā veidā izdarīt ilgtspējīgas izvēles attiecībā uz vidi," teica Suters.

    Konkursam idejas iesniedza autori no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas un Zviedrijas universitātēm, jaunuzņēmumi un paša uzņēmuma darbinieki. Konkurss ilga divus mēnešus un tika apkopotas 100 idejas, no kurām 30 iekļuva pusfinālā, bet 10 idejas iekļuva finālā.

    Konkursa dalībnieki bija aicināti iesniegt idejas divās jomās – klientiem noderīgi energopakalpojumi un elektroapgāde, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas.

    Žūrijas locekļi bija "Eesti Energia" valdes priekšsēdētājs Hando Suters, "Eesti Energia" valdes loceklis Marguss Valss (Margus Vals), "Eesti Energia" biznesa un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu nodaļas vadītāja Agnese Rūsa (Agnes Roos), kā arī "AS Ridango" izpilddirektors Erki Lipre (Erki Lipre) un "EstBAN" izpilddirektore Anu Oksa (Anu Oks).

    Pārējo deviņu finālā iekļuvušo ideju īss apraksts:

    "Zaļais skaitītājs", idejas autors: Karls Kulls

    Zaļā skaitītāja sistēma novirza elektrības patēriņu uz tiem periodiem, kad elektrotīklā ir pieejams vislielākais atjaunojamās enerģijas apjoms. Šāda pieeja ļauj patērētājam pieņemt videi draudzīgus lēmumus. Mainīgu enerģijas avotu un patēriņa sakritības faktors uzlabos elektrosistēmu.

    "Enefit Crowd", idejas autors: Ervīns Eivins (Ervin Eivin)

    Enefif Crowd piedāvā cilvēkiem iespēju ieguldīt Enefit Green projektos. Patērētāji var ieguldīt projektos pat tad, ja viņiem nav nepieciešamo naudas līdzekļu un no parastajiem patērētājiem kļūt par maziem patērētājiem. Enefit Crowd rezultātā cilvēki var samazināt savus elektroenerģijas rēķinus, kā arī to ekoloģisko nospiedumu.

    “Smart Charge” un “Enefit EV”, ideju autors: Madis Vains (Madis Väin)

    "Smart Charge" ideja ir izmantot elektrības polus kā viedu automobiļu uzlādes sistēmu. Tai nav jābūt ātrai uzlādei, bet parastā lēnā uzlāde pāris stundu laikā nodrošina pietiekoši daudz elektrības, lai veiktu īsus braucienus uz pilsētu. Šo pašu risinājumu var izmantot, lai uzlādētu elektriskos velosipēdus, skrituļdēļus, skrejriteņus un citas elektroierīces.

    Enefit EV – sniedz pilnu elektrotransportlīdzekļu pakalpojumu klāstu, papildus nodrošinot uzņēmumiem "zaļo uzlīmi" – abonēšanas tipa uzņēmējdarbības modelis. Klients var izvēlēties jebkuru elektrotransportlīdzekli, uzlādes paketi un ikgadējo vai ikmēneša nobraukumu. Pilnīgi visas izmaksas tiek iekļautas elektrības rēķinā. Klients var izmantot automobili un aizmirst par jebkādām raizēm.

    “Voltage VPP” un “Electric Ferries”, ideju autors: Aandre Altrjo (André Altjõe)

    Voltage VPP – jauna tipa virtuālās spēkstacijas risinājums, kura gadījumā ierīces tiek nevis izslēgtas, bet tiek pazemināts spriegums. Elektrosistēmu slodze ir vienāda ar sprieguma un strāvas stipruma reizinājumu. Pazeminot spriegumu, tiek samazināta slodze sistēmā. Šis standarts pieļauj sprieguma mainību +/- 10 % robežās. Spriegums tiek pazemināts ar vadības transformatoru palīdzību.

    Elektriskie prāmji – ideja paredz Kuivastu un Virtsu ostās uzbūvēt uzglabāšanas vienības ar superkondensatoriem, kas palīdzētu ātri uzlādēt prāmju akumulatorus, tādējādi darbinot prāmjus ar elektrību. Šīs uzglabāšanas vienības ar superkondensatoriem tiktu uzlādētas, kamēr prāmji atrodas jūrā, un, prāmjiem atgriežoties ostā, ātri tiktu uzlādēti to akumulatori.

    “Multi Charge” un “Airport Power”, ideju autors: Sanders Vatrass (Sander Vahtras)

    "Multi Charge" ideja paredz viedā elektrotransportlīdzekļu lādētāju (3 līdz 5 lādētāju) izbūvi pie daudzdzīvokļu ēkas, nodrošinot 30 elektrotransportlīdzekļu uzlādi. Sistēma viedā veidā sadala jaudu starp visiem pieslēgtajiem automobiļiem. Ja pieslēgti ir ne vairāk par trim automobiļiem, tad tie tiek lādēti ar pilnu jaudu. Jo lielāks automobiļu skaits tiek pieslēgts, jo mazāk strāvas saņem katrs automobilis.

    Airport Power – ideja paredz aizstāt Tallinas lidostas dīzeļdegvielas autobusus ar elektriskajiem autobusiem, kas darbotos "transportlīdzeklis uz tīklu" (V2G) režīmā, proti, atdodot akumulatora elektrību tīklā. Elektriskie autobusi ir dārgāki par dīzeļdegvielas autobusiem, bet elektriskie autobusi varētu piedalīties elektrības vai kapacitātes tirgū un nopelnīt papildu naudu. Tallinas lidosta ir ideāli piemērota autobusu izmantošanai V2G režīmā, jo katru dienu ir ilgāki periodi, kuru laikā ir maz reisu. Šie periodi sakrīt ar laiku, kad elektrības tirgū ir nepieciešama papildu kapacitāte.

    “Enefit SmartHome+”, idejas autors: Helēne Ābela (Helene Abel)

    Šī ideja palīdz uzlabot pašreizējo "Eesti Energia" mobilo lietotni, padarot to par partneri, kurš vada patērētāju ieradumus un palīdz pieņemt svarīgus finansiālus lēmumus. Lietotne palīdz klientiem izdarīt izvēles, ņemot vērā, piemēram, enerģijas patēriņu un cenu, pērkot mājsaimniecības iekārtas un palīdzot izskaidrot enerģijas klasifikāciju.

  • „Klaipėdos pienas”: reaktīvās jaudas kompensācijas iekārta ne tikai sabalansē tīklu, bet arī samazina izmaksas »

    AB „Klaipėdos pienas” ir viens no lielākajiem saldējuma ražotājiem Lietuvā. Uzņēmums darbojas jau vairāk nekā 60 gadus, tā ražotā produkcija ir ieguvusi vairākus starptautiskus apbalvojumus. „Baltoji varnelė” un „Dione” — tieši šo labi zināmo zīmolu ražotājs ir „Klaipėdos pienas”.

    Uzņēmuma prioritāte ir nepārtraukta saldējuma ražošanas tehnoloģijas pilnveidošana, neaizmirstot arī par ilggadējām darba tradīcijām. AB „Klaipėdos pienas” ražo saldējumu tikai no augstvērtīgām sastāvdaļām, kas ievestas no dažādām pasaules valstīm. Piemēram, kļavu sīrups tiek saņemts no Kanādas, kafija — no Indijas, bet šokolāde — no Beļģijas.

    AB „Klaipėdos pienas” saražotās produkcijas daudzums pieaug katru gadu, tādēļ ir nepieciešami ieguldījumi. Sabiedrība jau iepriekš veica aukstuma kameru atjaunošanu, bet pašlaik tiek atjaunotas arī ražošanas līnijas. Turklāt sabiedrība inovatīvi raugās uz energoefektivitātes palielināšanu. „Mēs saprotam energoefektivitātes risinājumu taustāmo ieguvumu, tāpēc nomainījām veco apgaismojumu pret LED tipa gaismekļiem, bet tagad ar „Enefit” palīdzību esam atjaunojuši arī agrāk uzstādīto reaktīvās jaudas kompensācijas iekārtu,” — pieredzē dalās „Klaipėdos pienas” projektu vadītājs Artūrs Kanapienis (Artūras Kanapienis).

    Reaktīvās jaudas kompensācijas iekārta ir paredzēta energoefektivitātes palielināšanai — tā pagarina motoru un transformatoru ekspluatācijas laiku, sabalansē tīklu un samazina reaktīvās enerģijas izmaksas zemsprieguma tīklos.

    AB „Klaipėdos pienas” izmantojamās reaktīvās jaudas kompensācijas iekārtas maiņas projekts tika īstenots divu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas. Paredzams, ka projekts uzņēmumam atmaksāsies divu gadu laikā, bet viena gada laikā tas varēs ietaupīt ap 4000 EUR. Dažus mēnešus pēc iekārtas uzstādīšanas reaktīvās enerģijas patēriņš ir samazinājies par vairāk nekā 50 %.

    „Sadarbība ar „Enefit” bija viegla un skaidra, un darbi paveikti laikā. Viens no galvenajiem argumentiem, kādēļ izvēlējāmies sadarboties ar „Enefit”, — nav nepieciešami iepriekšēji ieguldījumi. Projektu finansē „Enefit”, savukārt abonentmaksu maksājam no elektroenerģijas ietaupījuma,” — par projektu stāsta A. Kanapienis.

    „Enefit” parūpējās par visu iekārtas ieviešanas procesu — no esošās situācijas novērtēšanas un tehnisko risinājumu izvēles līdz iekārtas uzstādīšanai. Līguma darbības laikā „Enefit” bez maksas veiks iekārtas tehnisko apkopi. Pēc līguma termiņa beigām iekārta nonāks AB „Klaipėdos pienas” īpašumā.


Tirgus pārskats ir sagatavots, izmantojot Eesti Energia analītiķiem pieejamo aktuālo tirgus informāciju. Sniegto ziņu pamatā ir publiski pieejama informācija vai norādītie avoti. Pārskatam ir informatīvs raksturs, un tas nav uzskatāms par Eesti Energia solījumu, priekšlikumu vai oficiālu prognozi. Tirgus pārskatā sniegtie viedokļi var mainīties, un tos paudusī persona patur tiesības mainīt savas domas. Ņemot vērā biežās elektroenerģijas tirgus noteikumu izmaiņas, šis tirgus pārskats nav galīgs un var neatbilst nākotnes situācijām. Tirgus pārskats neveido, neizbeidz un nemaina tiesiskās attiecības (tostarp līgumus). Eesti Energia neuzņemas atbildību par izdevumiem vai kaitējumu, kas var rasties, izmantojot šajā tirgus pārskatā sniegto informāciju.

Atpakaļ
Enefit ziņu RSS plūsmas
  • Janvāris
  • Februāris
  • Marts
  • Aprīlis
  • Maijs
  • Jūnijs
  • Jūlijs
  • Augusts
  • Septembris
  • Oktobris
  • Novembris
  • Decembris