Sākumlapa  »  Jaunumi un blogs »  Jaunumi » 

Preses relīzes un analīzes

13.09 2018

Enerģijas tirgus apskats 2018. gada augusts

Janis Bethers

SIA Enefit Valdes priekšsēdētājs







Septembris parasti iezīmē otru aktīvāko gada cēlienu, kad pēc vasaras baudīšanas atgriežamies ikdienas darbos ar svaigiem spēkiem. Energoresursu tirgū gan izskatās, ka tradicionālā vasaras atelpa ir izpalikusi un cenu virzības intensitāte tikai turpinās pieaugt, liekot patērētājiem arvien lielāku vērību veltīt enerģijas izmaksām.

Kamēr turpinās NordBalt kabeļa apkope jāsecina, ka cenu starpība ar Skandināviju neveidojas tik ievērojama kā iepriekš tika prognozēts. Tas skaidrojams ar to, ka cenas šobrīd arī Skandināvijā ir ļoti augstas un brīžiem pārsniedz Latvijas cenu līmeni. Jāatzīst, ka NordBalt remonts ir uzsākts ļoti labvēlīgā laikā un neatstāj ievērojamu ietekmi uz Baltijas cenu apgabaliem. Arī vidējā termiņā jārēķinās ar augstākām elektroenerģijas cenām, kas varētu piedzīvot zināmu kritumu vien nākamā gada pavasarī.

Pašlaik skaidri iezīmējas, ka arī dabasgāzes cena rudenī būs augstāka nekā pērn. Tomēr, salīdzinot ar vasaras mēnešiem, pieaugums būs neliels, jo šajā vasarā nepiedzīvojām ierasto sezonālo gāzes cenu kritumu, ko veicināja arī paaugstinātā nepieciešamība darbināt koģenerācijas stacijas elektroenerģijas ražošanai. Pozitīvi, ka tirgus atvēršana vismaz ļauj skaidri zināt dabasgāzes cenu ilgākam nākotnes periodam un savlaicīgi izvēlēties piemērotāko stratēģiju šī budžeta pozīcijas pārvaldīšanai.

Iezīmētais enerģijas cenu attīstības scenārijs nosaka, ka tuvākie mēneši būs atbildīgs periods ikvienam uzņēmumam, lai rastu labāko risinājumu kā sabalansēt savu darbības izmaksu pozīcijas kontekstā ar energoresursu tirgus tendencēm. Turklāt vēl viens mainīgais elements ir nākamā ziema, kas bargāku laikapstākļu gadījumā var nest jaunu situācijas eskalāciju.

Vienlaikus esošo situāciju var vērtēt kā kārtējo pierādījumu tam, ka visus patērētājus spēcīgi ietekmē reģionālie notikumi un globālās tendences, savukārt tas, ko var ietekmēt katrs pats, ir sava patēriņa efektivitātes celšana. To arī aicinu izvērtēt – kā paaugstināt savu efektivitāti, jo tā ir pašu spēkiem pārvaldāma izdevumu pozīcija.

  • Augustā elektrības cenu pieauguma temps samazinājās  »

    Augustā elektrības cena pieauga mazāk par iepriekš prognozēto. Igaunijā elektrības cena palielinājās par 2,4 %, sasniedzot 55,38 EUR/MWh, Somijā — par 2,7 %, sasniedzot 55,48 EUR/MWh, Latvijā —par 8,3 %, sasniedzot 59,05 EUR/MWh, bet Lietuvā — par 8,2 %, sasniedzot 59,03 EUR/MWh. Somijas cenu apgabalā jūlija beigās augusta mēnesim slēgto nākotnes darījumu cena bija 58,65 EUR/MWh, kas deva pamatu domāt, ka elektrības cenas turpinās pieaugt. Patiesībā elektrības cenas Somijā un Igaunijā pieauga ievērojami mazāk par sākotnēji prognozēto, bet Latvijā un Lietuvā cenu kāpums bija nedaudz lielāks. Tas bija saistīts ar NordBalt pārvades līnijas ilgstošajiem apkopes darbiem, kas ilgs no 16. augusta līdz 28. oktobrim un kuru laikā tiks veikta apakšzemes kabeļu uzmavu nomaiņa.

    Sakarā ar augusta otrajā pusē uzsāktajiem plašajiem Zviedrijas atomelektrostaciju apkopes darbiem, kas ilgs līdz septembra vidum, visās Ziemeļvalstīs šajā periodā bija vērojams elektrības cenu kāpums. Intensīvākajā apkopes darbu periodā — augusta pēdējā nedēļas nogalē — no tirgus bija izslēgtas ražošanas jaudas 5000 MW apmērā. Par elektrības cenu vispārēju pieaugumu liecina arī fakts, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu elektrība visās valstīs ir sadārdzinājusies vairāk nekā par 50 %. Precīzāk, salīdzinājumā ar pagājušo augustu elektrības cena Igaunijā ir pieaugusi par 52,4 %, Somijā — par 52,9 %, Latvijā — par 58,8 %, bet Lietuvā — par 58,3 %.

    Augusta lielākajā daļā elektrības cenu lielāku pieaugumu kavēja ātrā hidroresursu līmeņa celšanās, taču mēneša beigās tas atkal sāka samazināties. Augustā bija vērojams arī būtisks CO2 kvotu cenas kāpums, kas sasniedza pēdējo 10 gadu augstāko līmeni. Mēnesis tika noslēgts ar cenu 21,09 EUR/t. Mēneša vidējā CO2 kvotu cena pieauga par 15,5 %, sasniedzot 18,9 EUR/t. Kvotu cenas pieaugums galvenokārt bija saistīts ar izsolēs piedāvāto kvotu daudzumu samazināšanos.

    Somijas cenu apgabalā augusta beigās slēgto elektroenerģijas nākotnes darījumu cena bija 64,15 EUR/MWh. Tik augstu elektrības cenu Somija nav pieredzējusi kopš 2011. gada sākuma, bet Igaunijā — kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2013. gadā. Latvijā un Lietuvā šāda elektrības cena pēdējo reizi tika fiksēta 2013. gada beigās, un sakarā ar NordBalt pārvades līniju apkopes darbu tupināšanos šajās valstīts elektrības cena var pieaugt vairāk nekā Igaunijā un Somijā. Sakarā ar vēsāka laika iestāšanos un ražošanas izejvielu sadārdzināšanos enerģētikas nozarē septembrī, visticamāk, ir gaidāms tālāks elektrības cenu pieaugums.

  • Naftas cena pazeminājās, bet gāzes tirgos turpinājās cenu kāpums »

    Brent jēlnaftas nākotnes darījumu mēneša vidējā cena pazeminājās par 1,5 %, sasniedzot 73,84 USD par barelu. Lai gan vidējā cena samazinājās, tomēr augusta pēdējā dienā tirgus slēgšanas brīdī naftas cena bija 77,42 USD par barelu, kas salīdzinājumā ar jūlija beigām tomēr bija par 7,0 % augstāka. Neskatoties uz mēneša vidējās cenas pazemināšanos, naftas tirgos kopumā ir vērojama tendence cenām pieaugt. Augustā naftas cenu galvenokārt ietekmēja urbšanas torņu skaita samazināšanās ASV, ASV sankcijas pret Irānu un naftas ražošanas apjomu samazināšanās Venecuēlā.

    Augustā dolārs attiecībā pret eiro kļuva spēcīgāks un EUR/USD kurss vidēji mainījās par 0,1 % par labu USD. Mēneša noslēgumā EUR/USD kurss bija 1,651.

    Augustā pieauga arī gāzes cenas. Gaspool gāzes cena pieauga par 6,4 %, t.i., līdz 23,76 EUR/MWh, bet TTF — par 7,4 %, sasniedzot 23,82 EUR/MWh. Gāzes cenas pieaugumu veicināja pieprasījuma palielināšanās sakarā ar rudens tuvošanos un meteorologu prognozes par aukstu ziemas sākumu.

    *Gaspool ir Vācijas gāzes birža, bet TTF — Nīderlandē izvietots virtuāls tirgus, kurā notiek tirdzniecība ar LNG. Gaspool un TTF ir tirdzniecības centri, kas atrodas vistuvāk Baltijas valstīm.

  • 2791 dienas jeb 7 gadi, 7 mēneši un 22 dienas – elektrostacija Auvere ir atklāta »

    Augusta sākumā Enefit mātes uzņēmuma Eesti Energia rīcībā no General Electric tika nodota Auvere elektrostacija. 5. septembrī svinīgā ceremonijā stacija tika atklāta.

    “Šī stacijas būvniecība ir bijusi sarežģīts, ilgs un intensīvs projekts, kā rezultātā ir iegūta unikālākā un efektīvākā Eesti Energia elektrostacija. Auvere spēj segt elektroenerģijas patēriņa – 2,2 TWh gada laikā. Pieņemot, ka elektrostacijas mūža ilguma ir 40 gadi, stacija, spējīga saražot 88 TWh elektroenerģijas, kas nodrošinās elektroenerģiju nākamajām divām paaudzēm. Šobrīd tirgus cena par šādu elektroenerģijas daudzumu pārsniedz piecus miljardus eiro. Tas būtu ievērojams valsts izdevums, ja tiktu importēti šādi elektroenerģijas daudzumi, nevis ražotu to iekšzemē ", sacīja Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Sutter, un piebilda, ka Auvere spēkstacijas izmaksas bija 610 miljoni eiro, kas ir par 28 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Papildus degslāneklim Auvere spēkstacijā ir iespējams izmantot biomasu, kūdru un degslānekļa gāzi.

    Igaunijas premjerministrs Jüri Ratas Auvere elektrostaciju nodēvēja par lielāko industriālo ieguldījumu Igaunijā un atzīmēja to kā ļoti būtisku daļu no enerģētikas politikas. “Stacija palīdz mums sasniegt enerģijas sektorā izvirzītos ilgtermiņa mērķus, piemēram, efektīvāku degslānekļa izmantošanu, konkurētspējīgu enerģijas ražošanu, lielāku atjaunojamās enerģijas īpatsvaru patērētajā enerģijā un, protams, energoresursu neatkarību un drošību,” minēja premjerministrs stacijas atklāšanas runas laikā.

    Video no Auvere elektrostacijas atklāšanas pasākuma

  • Biznesa parks “ABAVA” – pilsēta pilsētā  »

    Biznesa parks ’’ABAVA’’, kas nav visiem tikai ierastais biroju ēku komplekss, bet gan īsta ’’pilsēta pilsētā’’ - ar 18 ha lielu platību, iespaidīgām noliktavām, savām iekšējām komunikācijām, tirdzniecības centru un pat privātu dzelzceļa līniju. Šeit nobāzējušies pārsvarā uzņēmumi, kas nodarbojas ar tirdzniecību, ražošanu, loģistiku un citiem līdzīgu pakalpojumu portfeļiem.

    Biroja parks “ABAVA” jau 25 gadu garumā ir uzticams partneris uzņēmumu attīstībai, piedāvājot nomāt mūsdienīgus un mājīgus B klases birojus, plašas tirdzniecības telpas, apsildāmu B klases noliktavu kompleksus, aukstuma kameras un saldētavas, nojumes, angārus un asfaltētus laukumus.

    Īpašumam ir attīstības potenciāls, būvējot jaunas, multifunkcionālas ēkas, kas turpinātu esošā biznesa modeļa izaugsmi. Potenciālā apbūves iespēja ļauj piedāvāt jau esošajiem kompleksa nomniekiem paplašināšanās iespējas, kā arī būt aktīviem jaunu stratēģisko nomnieku piesaistes tirgū. Sekojot pilsētas attīstības tendencēm un tirgus situācijai, tālākā nākotnē iespējams arī radikāli mainīt objekta izmantošanas mērķi un izveidot lielu iepirkšanās, izklaides un atpūtas centru ar modernām biroju ēkām, mainot parka funkcionalitāti.

    Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, jaunu ekspluatācijā nodotu ēku apjoms pieaudzis par 15%

    2018. gada sākumā kopējais modernu industriālo telpu piedāvājums Rīgā un Pierīgā sastāda aptuveni 945 000 m2, no kuriem 75 % būvēti iznomāšanai, bet atlikušie 25 % uzņēmumu pašu izmantošanai. 2017. gadā industriālo telpu tirgus tika papildināts ar jaunām telpām tikai aptuveni 23 000 m2 apmērā, tādējādi salīdzinot ar iepriekšējo gadu, jaunu ekspluatācijā nodotu ēku apjoms pieaudzis par 15%. Brīvo telpu īpatsvars uz 2018. gada janvāri, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija nedaudz samazinājies un sastādīja 3 %.

    Nomas maksas 2017. gadā A un B klases telpām, attiecīgi 3,50 – 4,60 EUR/m2 un 2,85 – 3,50 EUR/m2, saglabājās lielākoties nemainīgas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, savukārt sliktākas kvalitātes telpām turpinājās nomas maksu kritums. Augstākas nomas maksas saglabājušās modernām telpām, kuras ir pielāgotas nomnieku vajadzībām, piedāvā efektivitāti paaugstinošus risinājumus un atrodas vietās ar labi attīstītu infrastruktūru.

    2017. gadā noliktavu un ražošanas telpu segmentā turpinājās lēna izaugsme. Būtisku aktivitāti tirgū radīja loģistikas nozares uzņēmumi, kuru segmentā vērojama aktivitāte un jaunu klientu pieplūdums. Pieprasījumu pēc modernām noliktavu un ražošanas telpām galvenokārt veidoja ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecības un veiksmīgi vietējie uzņēmumi. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai galvenajos eksporta tirgos, eksportējoši uzņēmumi turpināja paplašināšanos esošo ēku un kompleksu ietvaros. Šie procesi veicina attīstītāju aktivitāti, izskatot paplašināšanās un jaunu projektu attīstības iespējas. Jāatzīmē, ka Latviju kā vietu ražošanas un noliktavu izvietošanai izskata līdz šim Latvijā nepārstāvēti ārvalstu uzņēmumi, tomēr 2017. gada laikā būtiska jaunu uzņēmumu ienākšana nenotika. Lielākais pieprasījums ir modernām noliktavu un ražošanas telpām ar platību no 500 – 2000 m2 Rīgā un Pierīgā.

    Gaidāms pieprasījuma pieaugums modernām loģistikas telpām

    2018. gada nogalē un 2019. gada sākumā prognozējams A klases telpu nomas maksu mērens kāpums, iznomātājiem izmantojot ierobežoto piedāvājuma situāciju īstermiņā un nomnieku paplašināšanas nepieciešamības pieprasījuma pusē. Mazāki nomnieki var tikt spiesti meklēt jaunas telpas, lielo nomnieku paplašināšanās dēļ loģistikas centru ietvaros. Turpināsies nomas maksu kritums nerekonstruētām, vecām, zemas kvalitātes noliktavām un ražošanas telpām, kas netiks uzlabotas un pielāgotas klientu vajadzībām. Šāda prognoze tiek pamatota ar lielu skaitu līdzīgu piedāvājumu tirgū. Augošās būvniecības izmaksas uzņēmumiem liks pārskatīt savus plānus iegādāties zemi, un būvēt noliktavas savām vajadzībām. Daļa šo klientu varētu atgriezties nomas tirgū. Vadošie loģistikas uzņēmumi turpinās piesaistīt jaunus klientus un paplašināties, tādējādi palielinot pieprasījumu pēc modernām loģistikas telpām.

    Visas būtiskās un kritiskās kompetences nodrošina komandas darbinieki

    Biznesa parka apsaimniekošanu nodrošina profesionāla komanda ar ilggadēju pieredzi lielu industriālu objektu apsaimniekošanā un pārraudzībā. Visas būtiskās un kritiskās kompetences nodrošina komandas darbinieki, bet atsevišķos gadījumos, kur tas ir ekonomiski izdevīgi un neveido apsaimniekošanas riskus, tiek lietoti arī ārpakalpojuma servisi. Lielākā daļa darbinieku biznesa parkā strādā 10 un vairāk gadu, kas papildus viņu profesionālajai kompetencei dod arī zināšanas par konkrētā objekta vēsturiskās attīstības niansēm.

    Apsaimniekošanas komandā ir 2 profesionāli elektriķi, kas biznesa parka klientiem spēj nodrošināt pilna klāsta energoapgādes un uzturēšanas servisu. Tā kā biznesa parkam ir 2 neatkarīgi augstsprieguma pievadi ar pašu īpašumā esošām apakšstacijām, elektroapgādes serviss spēj diezgan elastīgi pielāgoties klientu vajadzībām.

    Elektroenerģijas izmaksām ir būtiska un liela nozīme Biznesa parka “ABAVA” kopējā budžetā. No gandrīz 1 miljona kopējām izmaksām vairāk kā 40 % aizņem elektroenerģijas iepirkumu izmaksas.

    Stabilitāte un profesionālisms, kompetence un elastīgums kopā veido divu uzņēmumu sinerģiju

    Biznesa parks “ABAVA” izmanto visas Enefit priekšrocības, lai saņemtu prognozējamu un vienlaikus efektīvāko cenu, kas ļauj nodrošināt biznesa parka klientiem izdevīgāko pakalpojuma pieejamību.

    Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu 2015. gadā, kā arī 2017. gadā ar gāzes tirgus atvēršanu, rūpīgi izvērtējot dažādos piedāvājumus, SIA “ABAVA” kļuva par Enefit sadarbības partneri.

    “Vienmēr esam novērtējuši Enefit komandas profesionalitāti, kompetences, pakalpojumu kvalitāti un elastīgo izpratni par Biznesa parka “ABAVA” vajadzību nodrošināšanu. Enefit kā sadarbības partneris atbilst Biznesa parka “ABAVA” vērtībām, kas ir stabilitāte un profesionālisms, kompetence un elastīgums, kas kopā veido divu uzņēmumu sinerģiju,” sadarbību komentē SIA “ABAVA” valdes priekšsēdētājs Rolands Gritāns.

    Klāvs Poriķis / SIA Enefit valdes loceklis:

    "Ar Biznesa parku "ABAVA" mums ir izveidojusies uz uzticību balstīta sadarbība. Nākotnes sadarbības iespējas veidojam, izvērtējot līdzšinējās sadarbības laikā radušās nepieciešamības un iespējas. Līdz ar gāzes tirgus atvēršanos, pateicoties veiksmīgai sadarbībai elektroenerģijas jautājumos, paplašinājām sadarbību ar gāzes risinājumiem."

     

Tirgus pārskats ir sagatavots, izmantojot Eesti Energia analītiķiem pieejamo aktuālo tirgus informāciju. Sniegto ziņu pamatā ir publiski pieejama informācija vai norādītie avoti. Pārskatam ir informatīvs raksturs, un tas nav uzskatāms par Eesti Energia solījumu, priekšlikumu vai oficiālu prognozi. Tirgus pārskatā sniegtie viedokļi var mainīties, un tos paudusī persona patur tiesības mainīt savas domas. Ņemot vērā biežās elektroenerģijas tirgus noteikumu izmaiņas, šis tirgus pārskats nav galīgs un var neatbilst nākotnes situācijām. Tirgus pārskats neveido, neizbeidz un nemaina tiesiskās attiecības (tostarp līgumus). Eesti Energia neuzņemas atbildību par izdevumiem vai kaitējumu, kas var rasties, izmantojot šajā tirgus pārskatā sniegto informāciju.

Atpakaļ
Enefit ziņu RSS plūsmas