Sākumlapa  »  Jaunumi un blogs »  Jaunumi » 

Preses relīzes un analīzes

08.08 2018

Enerģijas tirgus apskats 2018. gada jūlijs

Janis Bethers

SIA Enefit Valdes priekšsēdētājs







Lai arī vasaras tveices periods nupat jau būs noslēdzies, Latvijas elektroenerģijas tirgū tieši sākas karstākās norises, jo spriedzi uztur valdības virzītās OIK sistēmas izmaiņas un pēdējos piecos gados straujākais elektroenerģijas cenu kāpums.

Līdz ar OIK jautājumu valdībai atkal ir jāizdara izvēle starp kāpšanu uz jau zināmiem grābekļiem vai jaunu risinājumu rašanu. Pašreizējais Ekonomikas ministrijas ierosinājums aizstāt OIK sistēmu ar “zaļo sertifikātu” tirdzniecību nozīmētu tikai sistēmas nosaukuma maiņu, nevis reālus uzlabojumus, kas mazinātu šo maksājumu slogu Latvijas patērētājiem. OIK maksājumi nekur neizzustu – no skaidri definētas rēķina pozīcijas tie vienkārši pārtaptu par neprognozējamu elektrības cenas sastāvdaļu. Tā vietā drīzāk jātiecas samazināt OIK maksājumu apmēru, pieprasot spēkstaciju jēgpilnu un ilgtspējīgu darbību, stingrāk kontrolējot subsīdiju saņēmējus un paplašināt to vietējo ražotāju loku, kuriem tiek piešķirtas OIK atlaides.

Tikmēr tirgum atelpu nedod fakts, ka katrs mēnesis nāk ar jauniem vidējās elektroenerģijas cenas rekordiem NordPool biržā, kas skaidrojams ar karstiem un sausiem laikapstākļiem Latvijā un Skandināvijā. Hidroelektrostacijas nespēj saražot nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu līdz ar to tiek darbinātas fosilo kurināmo stacijas, kuru darbības izmaksas ir augušas saistībā ar naftas, dabasgāzes un CO2 kvotu cenām.

Biržas cenu līmenis īstermiņā neļaus atvilkt elpu, jo jau 16. augustā tiks uzsākti NordBalt kabeļa remonta darbi, kas vilksies līdz oktobra otrajai pusei, ievērojami samazinot Baltijas importa jaudas. Pēc šiem nopietnajiem NordBalt uzlabojumiem ir sagaidāms, ka vairs neatkārtosies neplānotie atslēgumi un kabelis darbosies uzticami, kā tas ir ar EstLink 2. Neskatoties uz šogad pieredzētajiem cenu lēcieniem ir jāatceras, ka biržas cenu klienti pēdējo 3-4 gadu laikā ir bijuši lieli ieguvēji, un cenu kāpums vienmēr liek aizdomāties par energoefektivitātes risinājumiem vai izšķirties par elektroenerģijas ražošanu pašiem, piemēram, no saules paneļiem.

Šie īstermiņā lielie cenu kāpumi ir stresa tests arī elektroenerģijas tirgotājiem. Tirgotāji tiek pārbaudīti, cik pārdomāti tie ir veidojuši savu cenu politiku un cenu riska stratēģiju. Pirms 5 gadiem Lietuvā piedzīvojām situāciju, kurā atsevišķi tirgotāji izbeidza savu darbību, šobrīd vairāk nekā 10 tirgotāji iziet no Polijas tirgus pievienojoties lielākajiem vai slēdzot savu darbību, tāpēc arī Latvijas klientiem ir būtiski izvērtēt savu sadarbības partnera uzticamību.

Kamēr tirgū karsti, tikmēr rūpējamies par iespēju veldzēties kultūrā. Augusta izskaņā Enefit atbalsta lielisku muzikālo piedzīvojumu, ko 26. augustā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā par godu valstu simtgadēm sniegs divas spilgtas vokālās grupas - Latvian Voices un Estonian Voices. Aicinām ikvienu izmantot šo iespēju un atvilkt elpu pirms aktīvās rudens sezonas.

  • Jūlijā ievērojams elektrības cenas pieaugums  »

    Jūlijā elektrības biržas cenu pieaugums bija lielāks nekā iepriekš prognozēts, cenu līmenis Baltijas jūras reģionā izlīdzinājās. Elektrības cena Igaunijā palielinājās par 13,1 %, sasniedzot 54,06 EUR/MWh, Somijā — par 14,5 %, sasniedzot 54,00 EUR/MWh, Latvijā — par 7,2 %, sasniedzot 54,55 EUR/MWh, bet Lietuvā — par 6,9 %, sasniedzot 54,56 EUR/MWh. Pamatojoties uz mēneša beigās slēgto nākotnes darījumu cenām, tika prognozēts, ka vidējā elektrības cena jūlijā būs 50,25 EUR/MWh. Tā kā atsevišķi cenas lēcieni netika novēroti, kopumā var teikt, ka elektrības biržas cena saglabājās stabili augstā līmenī. Visos apgabalos zemākā elektrības stundas biržas cena jūlijā bija 40,05 EUR/MWh, bet augstākā — 84,48 EUR/MWh.

    Jūlijā bija vērojama kārtējā Ziemeļvalstu hidroresursu līmeņa pazemināšanās, kas rada būtisku ietekmi uz elektroenerģijas cenām. Hidroresursu līmenis vietām nokritās pat par 36,6 TWh zem normas (tas pārsniedz Igaunijas četru gadu kopējo elektroenerģijas patēriņa apjomu). Arī šobrīd hidroresursu līmenis ir ievērojami zemāks par pēdējo trīsdesmit gadu vidējo rādītāju un tuvojas attiecīgā perioda minimālajai atzīmei.

    Lai gan jūnijā tika prognozēts, ka CO2 kvotu cena jūlijā sasniegs 15,37 EUR/t līmeni, reālā cena mēneša beigās bija 17,4 EUR/t. Mēneša vidējā cena bija 16,39 EUR/t, tādējādi salīdzinājumā ar jūniju cena pieauga par 7,9 %. Šobrīd tiek prognozēts, ka kvotu cena arī turpmāk saglabāsies diezgan augstā līmenī. Augustā ir gaidāma izsolēs piedāvātā kvotu daudzuma samazināšanās, kas savukārt var veicināt cenu līmeņa pieaugumu.

    Vēl viens faktors, kas ietekmēja elektrības cenu, bija karstuma vilnis, kas piemeklēja reģionu jūlija beigās. Tā rezultātā pieauga gaisa kondicionēšanai izmantotās elektroenerģijas patēriņš, kas veicināja cenas kāpumu.

    Jūlija beigās Somijas apgabalā viena mēneša nākotnes darījumu cena tika fiksēta 58,65 EUR/MWh līmenī, un tas ļauj domāt, ka arī augustā saglabāsies augsta elektroenerģijas cena.

  • Naftas cena pazeminājās, bet gāzes tirgos turpinājās cenu kāpums »

    Brent jēlnaftas nākotnes darījumu mēneša vidējā cena pazeminājās par 1,3 %, sasniedzot 75,94 USD par barelu. Jūlija pēdējā dienā tirgus slēgšanas brīdī cena bija 79,44 USD par barelu, un tā salīdzinājumā ar maija beigām ir par 2,4 % augstāka. Naftas cenas krišanos veicināja ražošanas apjomu pieaugums Saūda Arābijā un Lībijā.

    Dolāra kurss attiecībā pret eiro jūlijā saglabājās stabilā līmenī. Vidēji EUR/USD kurss mainījās par 0,1 % par labu eiro. Mēneša noslēgumā EUR/USD kurss bija 1,1736.

    Jūlijā bija vērojams neliels gāzes cenu pieaugums. Gaspool cena pieauga par 2,0 %, sasniedzot 22,34 EUR/MWh, bet TTF cena — par 2,0 %, t. i., līdz 22,18 EUR/MWh. Cenas kāpumu veicināja prognozējamais pieprasījuma pieaugums sakarā ar rudens tuvošanos. Zināmā mērā gāzes cenu ietekmēja arī Nord Stream apkopes darbi un pieprasījuma pieaugums enerģijas ražošanas nozarē.

    *Gaspool ir Vācijas gāzes birža, bet TTF — Nīderlandē izvietots virtuāls tirgus, kurā notiek tirdzniecība ar LNG. Gaspool un TTF ir tirdzniecības centri, kas atrodas vistuvāk Baltijas valstīm.

  • Enefit Green uzstāda saules paneļu staciju Roņu salā »

    Enefit Green veikuši būtisku vērienīgā projekta Roņu salas autonomās energosistēmas izveides projekta soli - Saules paneļu stacijas uzstādīšanu.

    Jaunizveidotā elektrostacija sastāv no 600 saules paneļiem, kuru jauda ir 150 kW, un tā gada griezumā nosegs 1/3 no Roņu salas elektroenerģijas pieprasījuma.

    Uz salas atrodas arī vēja turbīna, kas tiks rekonstruēta un dīzeļa ģenerators, kurš nepieciešams, lai sala būtu nodrošināta ar elektrību jebkādos laikapstākļos.

    Enefit Green Roņu salā īsteno projektu, kura mērķis ir ieviest autonomu energosistēmu un vairāk nekā pusi no patērētās enerģijas saražot no atjaunīgajiem resursiem.

  • Citycon ar Enefit atbalstu uzlabo tirdzniecības centru klientu iepirkšanās pieredzi  »

    Citycon ir viens no Ziemeļvalstīs un Baltijā darbojošos tirdzniecības centru īpašniekiem, operatoriem un attīstītājiem. Citycon koncernā ietilpst Igaunijas lielākie un nozīmīgākie tirdzniecības centri Tallinā — „Kristiine” un „Rocca al Mare”. Šajos divos tirdzniecības centros kopā darbojas vairāk nekā 300 dažādi apakšīrnieki.

    Kā skaidro Citycon administratīvais vadītājs Vallo Kilaotss (Vallo Külaots), tirdzniecības centra apsaimniekošana ir daudzpusīgs un atbildīgs process: „Lai centrs pastāvīgi darbotos un attīstītos, ir nepieciešams nepārtraukti plānot dažādus darbus un pasākumus. No vienas puses, ir svarīgi ņemt vērā centra īrnieku un apmeklētāju intereses, no otras puses, ir jāatrod iespēja līdzsvarot tās ar īpašnieku vēlmēm. Mūsu mērķis ir nodrošināt centru uzturēšanu kārtībā un to augstu kvalitāti.“

    Šobrīd tiek veikta tirdzniecības centra „Kristiine” atjaunošana, kas tiks pabeigta nākamā gada rudenī. „Projekta realizācijas rezultātā centrs iegūs pilnīgi jaunu skandināviskā stilā ieturētu ārējo un interjera noformējumu. Pirmā jauninājumu daļa ir jau gatava — savas durvis ir vēris Igaunijas pirmais un vienlaikus arī lielākais sporta bārs un izklaides centrs „O’Learys”, kā arī Igaunijas lielākais „Reserved” veikals, kas iekārtots divos tirdzniecības centra stāvos. Ir veikta visa centra ātrija apgaismojuma nomaiņa uz LED sistēmu,” stāsta Kilaotss.

    Ir plānots paplašināt arī tirdzniecības centru „Rocca al Mare”, un šobrīd jau ir uzsākta attiecīgā detālplānojuma izstrāde. Kilaotss tic, ka „Rocca al Mare” apkārtne kļūs par Tallinas rietumdaļas atraktīvāko daļu. Viņš norāda: „Šis ir vienīgais tirdzniecības centrs, kam kaimiņos atrodas Zooloģiskais dārzs, Brīvdabas muzejs un Saku Halle. „Rocca al Mare” attīstīšanas procesā mēs nekoncentrējamies vienīgi uz tirdzniecības jomu. Mēs skatāmies plašāk, lai veidotu sinerģisku vidi, kurā sava vieta ir gan dzīvojamajai zonai, gan biroju un tirdzniecības telpām. Vēlamies arī sniegt savu ieguldījumu ilgtspējīgas energosaimniecības izveidē. Tā, piemēram, uz Somijas galvaspilsētā izvietotā tirdzniecības centra „Iso Omena” jumta esam uzstādījuši saules paneļus. Meklējam iespējas izmantot līdzīgus risinājumus arī Igaunijas tirdzniecības centros.“

    Ik dienu abus tirdzniecības centrus apmeklē pārdesmit tūkstoši klientu, un kopējais apmeklētāju skaits gadā sasniedz vairāk nekā 12,5 miljonus. Centru īrnieku kopējais gada apgrozījums pārsniedz 255 milj. eiro. „Tā kā mūsu ēku īrnieku skaits pārsniedz 300, ikdienas elektrības patēriņš ir ļoti liels. „Eesti Energia” ir mūsu sadarbības partneris jau kopš 2010. gada, kad tika atvērts elektrības tirgus, un līdz šim esam ļoti apmierināti. Ir izveidojusies laba sadarbība ar klientu menedžeri, kas sniedz konsultācijas, uz kuru pamata spējam izvēlēties sev piemērotāko un izdevīgāko elektrības tarifu,” norāda Kilaotss.

    Janek Suvinom (Janek Suvinõmm)/ AS „Eesti Energia“ korporatīvo klientu attiecību vadītājs:

    „Citycon ir klients, kuru var raksturot kā advancētu elektroenerģijas lietotāju. Viņu izvēle ir par labu fiksētai cenai, kā arī cena tiek fiksēta ilgākam laika periodam. Jāatzīmē, ka cenas izskatīšana tiek sākta jau 16 mēnešus pirms esošā elektrības līguma beigām, kas sniedz iespēju sasniegt cenas optimālo līmeni.“

     

Tirgus pārskats ir sagatavots, izmantojot Eesti Energia analītiķiem pieejamo aktuālo tirgus informāciju. Sniegto ziņu pamatā ir publiski pieejama informācija vai norādītie avoti. Pārskatam ir informatīvs raksturs, un tas nav uzskatāms par Eesti Energia solījumu, priekšlikumu vai oficiālu prognozi. Tirgus pārskatā sniegtie viedokļi var mainīties, un tos paudusī persona patur tiesības mainīt savas domas. Ņemot vērā biežās elektroenerģijas tirgus noteikumu izmaiņas, šis tirgus pārskats nav galīgs un var neatbilst nākotnes situācijām. Tirgus pārskats neveido, neizbeidz un nemaina tiesiskās attiecības (tostarp līgumus). Eesti Energia neuzņemas atbildību par izdevumiem vai kaitējumu, kas var rasties, izmantojot šajā tirgus pārskatā sniegto informāciju.

Atpakaļ
Enefit ziņu RSS plūsmas