Sākumlapa  »  Jaunumi un blogs »  Jaunumi » 

Preses relīzes un analīzes

16.07 2018

Enerģijas tirgus apskats 2018. gada jūnijs

Janis Bethers

SIA Enefit Valdes priekšsēdētājs







Jūnijs godam noslēgts ar radošo atslodzi sarunu festivālā LAMPA, kur Enefit komanda iesaistījās spraigā viedokļu apmaiņā par ekonomikas, vides un likumdošanas jautājumiem, kā arī gādāja par spilgtām emocijām visu vecumu festivāla apmeklētājiem.

Siltais un sausais laiks nozīmē ne tikai atpūtas sezonas aktivizēšanos, bet arī elektroenerģijas un dabasgāzes cenu kāpumu, ko nosaka enerģijas ražošanas sezonalitāte. Šobrīd pieaugums novērojams visās jomās - gan īstermiņa Spot cenām, gan arī ilgtermiņa nākotnes līgumiem. Ja pēdējos gados elektroenerģijas cenu kāpums vasarā bija lokāla specifika, tad šī brīža cenu pieaugums nav novērojams tikai Latvijā vai Baltijā. Tā ir plašāka reģiona tendence, ko nosaka energoresursu un CO2 kvotu cenu pieaugums.

Vienlaikus prieks, ka uzņēmumi arvien aktīvāk rīkojas, lai uzlabotu savu energoefektivitāti, tādējādi samazinot esošos izdevumus un resursu sadārdzināšanās risku. Pirmajos mēnešos kopš piedāvājam finansēt energoefektivitātes risinājumu ieviešanu, esam jau īstenojuši vairākus sekmīgus sadarbības projektus dažādu nozaru uzņēmumos. Ir veikti energoauditi, uzstādītas LED apgaismojumu sistēmas, reaktīvās jaudas kompensācijas iekārtas un arī saules paneļi. Mūsu klientu gatavība izmantot modernus risinājumus dod impulsu attīstīt arvien jaunus enerģijas pakalpojumus.

Paplašinot dabasgāzes produktu segmentu, esam sākuši piedāvāt arī ērtu un videi draudzīgu sašķidrinātās dabasgāzes piegādes risinājumu, lai mūsu klienti varētu izmantot dabasgāzes priekšrocības jebkurā Latvijas reģionā, arī tur, kur tas līdz šim nebija iespējams.

Enefit komandā esam pārliecināti par mūsu izvirzīto uzdevumu - attīstīt jaunus un klientiem noderīgus enerģētikas pakalpojumus, lai klienti varētu pilnvērtīgi izmantot jaunākos risinājumus, optimizējot savu darbību un enerģijas patēriņu.

  • Jūnijā elektrības cenas pieaugums pārsniedza prognozēto  »

    Latvijā elektrības cena palielinājās par 16,5 %, sasniedzot 50,91 EUR/MWh, bet Lietuvā — par 16,9 %, t. i., līdz 51,05 EUR/MWh. Igaunijā par 23,6 %, sasniedzot 47,79 EUR/MWh, bet Somijā — par 22,1 %, sasniedzot 47,17 EUR/MWh. Pamatojoties uz jūnija beigās noslēgto nākotnes darījumu cenām, prognozējām, ka vidējā elektrības cena jūlijā būs 46,60 EUR/MWh, tādējādi reālā elektrības cena izrādījās nedaudz augstāka. Tā kā atsevišķi cenas lēcieni netika novēroti, kopumā var teikt, ka elektrības biržas cena saglabājās stabili augstā līmenī. Visos apgabalos zemākā elektrības stundas cena bija 4,34 EUR/MWh, bet elektrības augstākā stundas cena Igaunijā un Somijā sasniedza 81,54 EUR/MWh, savukārt Latvijā un Lietuvā — 94,08 EUR/MWh.

    Galvenais elektroenerģijas cenu kāpuma iemesls ir Ziemeļvalstu zemā hidroresursu bilance, kas šobrīd ir jau 30,3 TWh zem normas. Pēdējo reizi tik zema hidroresursu bilance tika reģistrēta 2013. gada pirmā ceturkšņa beigās, un tolaik jūnija vidējā elektrības cena sasniedza vēl augstāku līmeni. Tomēr šādai tiešai salīdzināšanai nav nozīmes, jo tolaik vēl nedarbojās EstLink 2 savienojums. Tā kā hidroresursu bilance atjaunojas salīdzinoši lēni, paaugstinātu cenas līmeni var prognozēt līdz pat nākamā gada pavasarim.

    Šī pārskata tapšanas brīdī pieejamās meteoroloģiskās laika prognozes liecina, ka arī jūlija pirmajā pusē nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs saglabāsies zem normas. No tā izriet, ka nav gaidāma arī elektrības cenu ievērojama pazemināšanās.

    Būtiska nozīme vēl aizvien ir arī CO2 kvotu un akmeņogļu cenām. Kā prognozēts, CO2 kvotu cenas ir nostabilizējušās 15 EUR/t līmenī, proti, mēneša vidējā kvotu cena bija 15,19 EUR/t. Šajā kontekstā būtu pamatoti salīdzinājumam aplūkot 2017. gada jūnija vidējo CO2 kvotu cenu, kas bija 4,97 EUR/t un pastāvīgi saglabājās līdzīgā līmenī. Pēdējās īslaicīgas perspektīvas analīzes liecina, ka CO2 kvotu cena varētu būt robežās no 14,75 EUR/t līdz 15,37 EUR/t un tai būs tendence saglabāties stabilā līmenī vai nedaudz pazemināties.

    Arī akmeņogļu cena jūnijā ir stabili turējusies zem 90 EUR/t. Sakarā ar Ķīnas krājumu palielināšanos un pieprasījuma pieaugumu Eiropā, kas saistīts ar vēja enerģijas ražošanas apjomu samazināšanos, ir sagaidāms, ka akmeņogļu cena turēsies stabilā līmenī.

    Jūnija beigās Somijas apgabalā viena mēneša nākotnes darījumu cena tika fiksēta 50,25 EUR/MWh līmenī, kas ļauj domāt, ka arī jūlijā saglabāsies augsta elektroenerģijas cena. Jūlija pirmajā pusē elektrības cenu ietekmēs Zviedrijas Forsmarkas atomelektrostacijas pirmā bloka ikgadējie apkopes darbi, kā arī apstāklis, ka remontdarbu dēļ Ringhalsas atomelektrostacijas otrais bloks šobrīd darbojas tikai uz pusslodzi. Jūlijā ir plānoti arī nelieli EstLink kabeļu remontdarbi, tomēr to ietekmei uz elektroenerģijas cenām Igaunijā nevajadzētu būt lielai.

    Jūlija otrajā pusē būs ierobežota starpvalstu savienojuma starp Latviju un Igauniju pārvades jauda, un tas var izraisīt elektroenerģijas cenu atšķirības pieaugumu starp Igauniju un Latviju un Lietuvu. Jūlija beigās tiks uzsākti NordBalt kabeļa apkopes darbi, kuru laikā tiks nomainītas kabeļu uzmavas. Tādējādi NordBalt būs izslēgts no tirgus līdz pat 7. oktobrim, un šajā laikā Latvijā un Lietuvā tiek prognozēts lielāks elektrības cenas pieaugums nekā Igaunijā.

  • Naftas un gāzes tirgos turpinās cenu kāpums »

    Jūnijā Brent jēlnaftas nākotnes darījumu mēneša vidējā cena pazeminājās par 1,6 %, sasniedzot 75,94 USD par barelu. Jūnijā pēdējā tirgus slēgšanas cena bija 79,44 USD par barelu, un tā salīdzinājumā ar maija beigām ir par 2,4 % augstāka. Maija beigās Saūda Arābija un Krievija apsprieda naftas ražošanas apjomu palielināšanas iespējas ar mērķi apmierināt pieaugošo pieprasījumu, un šo plānu ietekme uz naftas cenu bija vērojama visa jūnija garumā. Naftas cenu zemākā līmenī palīdzēja noturēt ASV lielās naftas rezerves. Savukārt jūnija beigās naftas cenu ietekmēja ražošanas jaudu pazemināšanās Venecuēlā un Lībijā.

    Jūnijā dolāra pozīcija pret eiro pieauga par 1,1 %. Mēneša vidējais EUR/USD kurss bija 1,1678, un jūnija beigās tas bija 1,1658. Dolāra kursa svārstības galvenokārt bija saistītas ar ekonomiskajām domstarpībām starp ASV un Ķīnu/Eiropas valstīm. Spēcīgs dolārs nozīmē augstāku naftas cenu eiro zonā.

    Jūnijā bija vērojams neliels gāzes cenu kāpums. Gaspool cena pieauga par 1,8 %, sasniedzot 21,89 EUR/MWh, bet TTF cena — par 0,7 %, t. i., līdz 21,74 EUR/MWh. Cenas pieaugumu veicināja Norvēģijas gāzes cauruļvadu apkopes darbi, taču pieprasījuma samazināšanās nodrošināja gāzes cenu saglabāšanos stabilā līmenī.

    *Gaspool ir Vācijas gāzes birža, bet TTF — Nīderlandē izvietots virtuāls tirgus, kurā notiek tirdzniecība ar LNG. Gaspool un TTF ir tirdzniecības centri, kas atrodas vistuvāk Baltijas valstīm.

  • Stājas spēkā jaunie gāzes pārvades tarifi »

    Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome jūnija otrajā pusē apstiprina dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā no šī gada 19. jūlija. Izmaiņas sekmēs Inčukalna pazemes gāzes krātuves izmantošanu un veicinās vienotā Baltijas dabasgāzes tirgus izveidi.

    Jaunajos tarifos ir paredzēta bezmaksas ieeja un izeja Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kas sekmēs efektīvāku pārvades sistēmas izmantošanu un nodrošinās lielākus dabasgāzes piegādes apjomus no krātuves ziemas periodā.

    Tāpat ir paredzēts zemāks tarifs jeb maksa uz ārējām robežām - ieejas punktam no citas valsts pārvades sistēmas un izejas punktam uz citas valsts pārvades sistēmu. Savukārt pārvades sistēmas pakalpojums Latvijas lietotāju apgādei turpmāk būs 2,13 EUR/MWh līdzšinējo 1,99 EUR/MWh vietā.

    Gāzes pārvades un uzglabāšanas operators AS «Conexus Baltic Grid» («Conexus») pērn 22. decembrī SPRK iesniedza pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu. Izvērtēšanas laikā SPRK komersantam vairākkārt pieprasīja papildu informāciju, kā arī tarifu projekta precizējumu. Tā rezultātā, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, SPRK samazināja kopējās izmaksas par 5,4 miljoniem eiro.

    Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifi noteikti konkrētā ieejas vai izejas punktā (par jaudu rezervāciju), un tos piemēros dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem, kas dabasgāzi transportēs patēriņam Latvijā vai arī izmantos maģistrālo gāzesvadu tīklu dabasgāzes tranzīta pakalpojumiem, atzīmēja SPRK.

  • Alternatīva tradicionālajiem energoresursiem  »

    Rudenī Enefit papildinās savu pakalpojumu klāstu un piedāvās iespēju izmantot tradicionālo energoresursu alternatīvu – sašķidrināto dabasgāzi (SDG). SDG ir ilgtspējīga enerģijas alternatīva transportam un ražošanas uzņēmumiem, kuriem nav piekļuves pie dabasgāzes sistēmām.

    “Šobrīd Baltijas mērogā ir vērojami daži projekti, taču mēs uzskatām, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma augs,” SDG nākotnes perspektīvas komentē projekta vadītājs Olavs Ķiecis, “priekšrocība, kas mūs atšķir no konkurentiem ir ilgā pieredze Baltijas jūras reģiona enerģijas tirgū”. Pakalpojuma ietvaros Enefit piedāvās augstas kvalitātes servisu – ieguldīt uzglabāšanas risinājumos, cauruļvadu sistēmās un iztvaicēšanas sistēmās, vienlaikus nodrošinot konsultācijas un garantiju.

    SDG pārsvarā sastāv no metāna, kas, salīdzinot ar citiem enerģijas resursiem, ilgtermiņā ir videi draudzīgāks un izmaksu ziņā efektīvāks nekā propāns vai naftas produkti. CO2 emisiju samazinājums ir par 20-30%, nav sēra oksīdu (SOx) emisijas, kā arī par 85% samazinātas slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas.

    Līdz ar startēšanu SDG tirgū Enefit kļūs par pilnvērtīgu zaļās enerģijas piegādātāju arī apgabalos, līdz kuriem nesniedzas gāzes tīkli. Tas ir ne tikai saskaņā ar mūsu vērtībām, bet sniedz papildu konkurences priekšrocības.

     
  • Šogad Enefit jau trešā LAMPA  »

    Jau trešo gadu Enefit jūniju noslēdz, palīdzot tapt sarunu festivālam LAMPA un aktīvi iesaistoties tā norisēs. Šogad nodrošinājām dažādas izzinošas aktivitātes festivāla mazākajiem apmeklētājiem, devām iespēju ikvienam tikt pie enerģiskām idejām un iegūt atraktīvu piemiņu no festivāla, kā arī kāpām uz skatuves vairākās diskusijās, lai izaicinātu sabiedrības viedokli par aktuāliem vides, likumdošanas un ekonomikas jautājumiem.

    miniLAMPA – aizraujoši gan lieliem, gan maziem

    Šogad ar Enefit atbalstu tika ievērojami paplašināta izzinošu un izklaidējošu aktivitāšu programma mazākajiem festivāla apmeklētājiem. Abas festivāla dienas miniLAMPA teritorijā bērni varēja izmēģināt zinātkāres centra ZINOO interaktīvos eksponātus, piedalīties dažādos eksperimentos un radošajās darbnīcās, ar visu ģimenei startēt galda spēļu turnīros vai vienkārši atpūsties, baudot animācijas filmas un teātra izrādes. Savukārt aktīvākie nemiera gari izklaidējās rotaļu laukumā un devās dabas iepazīšanas ekspedīcijās.

    Viens foto = viena enerģiska ideja

    Lai aizraujošas sarunas nekad neapsīktu, šogad Enefit festivālā iekārtoja Enerģisko ideju telti. Šeit ikviens festivāla apmeklētājs varēja iegūt atraktīvu foto, kurā ar papildinātās realitātes risinājuma palīdzību tika atklāts, kādas idejas slēpjas katra galvā. Enerģisko ideju foto teltī apmeklētājus izklaidēja Enefit komandas meitenes, palīdzot noskaidrot atbildes uz tādiem aktuāliem jautājumiem, kā - vai kāmītis ritenī var uzlādēt iPhone un kuram tad īsti ir 1000 vatu spožs smaids.

    Trīs skatuves vienā stundā

    30. jūnijs jeb festivāla LAMPA otrā diena bija atbildīgākā visai Enefit komandai, jo pašā karstākajā pasākumu laikā mūsu eksperti startēja trīs diskusijās vienlaikus. Enefit veidotajā diskusijā uz Uzzibsnī skatuves kopā ar Enefit valdes priekšsēdētāju Jāni Betheru, un dažādu nozaru, kā arī Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem izaicinājām sabiedrības viedokli par to, cik gatavi esam pārņemt dalīšanās ekonomikas modeli ikdienas pakalpojumos. Sarunas centrā bija uzticēšanās dažādiem moderniem risinājumiem ikdienā ierastajiem pakalpojumiem - alternatīvi banku pakalpojumi, dzīvesvietas īstermiņa izīrēšana internetā, kopbraukšanas taksometri, kriptovalūtas un of-the-grid dzīves modelis. Diskusija pulcēja pilnu skatītāju auditoriju un aktīvākās sarunas izvērsās ap enerģijas ražošanu savos mājokļos, kuru kā interesantāko risinājumu izvēlējās 40% klātesošo.

    Tajā pašā laikā mājsaimniecību segmenta vadītājs Mārtiņš Vancāns uz RTU skatuves iepazīstināja ar Eesti Energia inovācijām un sasniegumiem savā darbībā, integrējot aprites ekonomikas modeli.

    Savukārt Enefit valdes loceklis biznesa attīstības jautājumos Krists Mertens startēja simboliskā galda futbola mačā ar valsts pārvaldes pārstāvjiem, lai diskutētu par to, kā mazināt birokrātijas radītos šķēršļus biznesā.


     
  • UAB „Citma“ tirgus cena sekmē mērķu sasniegšanu »

    UAB "Citma" ir viens no lielākajiem svaigu augļu un dārzeņu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem Lietuvā. Uzņēmuma grupa piegādā produktus ne tikai lielveikaliem, bet arī HORECA sektoram.

    "Tirgū mēs veiksmīgi darbojamies jau kopš 1993. gada, kad sākām strādāt kā mazs uzņēmums, kas veic svaigu augļu un dārzeņu importu, eksportu un vairumtirdzniecību. Šodien mums ir filiāles piecās lielākajās Lietuvas pilsētās - Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, Šauļos un Paņevežā. Šāds filiāļu izvietojums ļauj ātri un efektīvi apkalpot klientus visā Lietuvā, tādējādi veicinot apgrozījuma un klientu skaita nemitīgo pieaugumu,“ pieredzē dalās UAB „Vilniaus Citma“ direktors Rokas Rudenka.

    UAB "Citma" ir orientēta uz tirgus līdera pozīcijas attīstību un noturēšanu. "Pašlaik iepirkumu nodaļa aktīvi meklē jaunus piegādātājus, lai piedāvājuma klāstu papildinātu ne tikai dažādu augļu un dārzeņu veidi, bet arī citi klientiem aktuāli produkti," par uzņēmuma attīstības plāniem stāsta R. Rudenka.

    Komentējot elektrības produkta izvēli, R. Rudenka skaidro:

    "Mūsu noliktavas Lietuvā aizņem vairāk nekā 11 000 m2 augstas klases uzglabāšanas platības. No ikgadējā budžeta uzņēmums velta 5% elektrības iegādei. UAB "Citma" ir izvēlējies iegādāties Enefit elektroenerģiju par tirgus cenu, jo ilgtermiņā šī produktu izvēle palīdz ietaupīt līdzekļus."

    "Ar Enefit sadarbojamies jau vairākus gadus un esam ļoti apmierināti. Arī nākotnē, domājot par elektrības iegādi, vēlamies koncentrēties uz profesionālu padomu un izdevīgu elektrības iegādes risinājumu, tāpēc plānojam pirkt elektrību no Enefit arī turpmāk,“ min Rokas.

    Linas Ražinskas/UAB "Enefit" korporatīvo klientu attiecību vadītājs

    „UAB "Citma" ir no tiem klientiem, kuri ļoti atbildīgi izvērtē šodien pieņemto lēmumu ietekmi uz uzņēmuma darbību nākotnē. Prieks sadarboties un just, ka klients, pieņemot lēmumu, novērtē sniegtās konsultācijas par energoresursu iegādi.“


     

Tirgus pārskats ir sagatavots, izmantojot Eesti Energia analītiķiem pieejamo aktuālo tirgus informāciju. Sniegto ziņu pamatā ir publiski pieejama informācija vai norādītie avoti. Pārskatam ir informatīvs raksturs, un tas nav uzskatāms par Eesti Energia solījumu, priekšlikumu vai oficiālu prognozi. Tirgus pārskatā sniegtie viedokļi var mainīties, un tos paudusī persona patur tiesības mainīt savas domas. Ņemot vērā biežās elektroenerģijas tirgus noteikumu izmaiņas, šis tirgus pārskats nav galīgs un var neatbilst nākotnes situācijām. Tirgus pārskats neveido, neizbeidz un nemaina tiesiskās attiecības (tostarp līgumus). Eesti Energia neuzņemas atbildību par izdevumiem vai kaitējumu, kas var rasties, izmantojot šajā tirgus pārskatā sniegto informāciju.

Atpakaļ
Enefit ziņu RSS plūsmas