Sākumlapa  »  Jaunumi un blogs »  Jaunumi » 

Preses relīzes un analīzes

02.05 2018

Energokompānija Eesti Energia pirmo ceturksni noslēgusi ar 41 miljonu eiro lielu tīro peļņu

Igaunijas energokompānijas Eesti Energia, kas Latvijā darbojas ar Enefit zīmolu, apgrozījums šī gada pirmajos trīs mēnešos ir audzis par 6% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn, sasniedzot 229 miljonus eiro. Kompānijas EBITDA (peļņu no pamatdarbības) neietekmēja vienreizējie darījumi un tā bija 77 miljoni eiro, saglabājoties vienā līmenī ar pērn fiksēto rādītāju.

Raksturojot biznesa vidi pirmajā ceturksnī, Eesti Energia finanšu direktors Andri Avila norāda, ka šis gads ir sācies ar vispārēju cenu kāpumu–elektroenerģijas un naftas tirgos, kā arī CO2 emisiju kvotu tirgū. “Vidējā tirgus cena elektroenerģijai pirmajā ceturksnī Igaunijā bija 41,90 eiro par megavatstundu. Pēdējā reize, kad kādā ceturksnī tika sasniegta tik augsta cena, bija 2014. gadā. Vienlaikus interesanti, ka ceturkšņa vidējā elektroenerģijas tirgus cena Igaunijā bija zemāka nekā Somijā. Savukārt tirgus cena mazutam, kas ir degslānekļa eļļai līdzīgākais šķidrās degvielas veids pasaules tirgū, gada griezumā pieauga par 6%. Tikmēr CO2 kvotu cenu lēciens bijis visstraujākais – salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni tās augušas gandrīz divkārt un sasniedz gandrīz 10 eiro par tonnu izmešu,” skaidro A. Avila.

Neskatoties uz iespaidīgo emisiju kvotu cenu kāpumu, Eesti Energia enerģijas ražošanas vienības saglabāja konkurētspēju un darbojās ar pilnu jaudu. Pirmajā ceturksnī Eesti Energia saražoja 2,7 teravatstundas elektroenerģijas, kas gan ir neliels samazinājums 3% vērtībā, ja salīdzina ar situāciju pērnā gada sākumā. To noteica nozīmīgi Narvas spēkstaciju apkopes darbi un augstā CO2 kvotu cena, kas paaugstina no degslānekļa saražotās enerģijas pašizmaksu.

“Esmu priecīgs, ka Igaunija joprojām ir elektroenerģijas eksportvalsts. Šī gada pirmajos trīs mēnešos uz mūsu kaimiņvalstīm tika eksportētas aptuveni 600 gigavatstundas elektroenerģijas. Latvija šī gada sākumā ir spējusi nodrošināt savu enerģijas patēriņu ar vietējiem ražošanas resursiem, kamēr Lietuva, Polija un Somija joprojām izjūt būtisku enerģijas deficītu,” salīdzina A.Avila.

“Ziemeļeiropas un Baltijas reģiona elektroenerģijas tirgos ir ļoti būtiski nodrošināt kritisku apjomu ar vadāmām elektroenerģijas ražošanas jaudām, jo pārvades tīklam tiek pievienots arvien vairāk ražošanas jaudu, kas izmanto atjaunojamos energoresursus. Tādējādi elektroenerģijas tirgus kļūst vēl svārstīgāks un neparedzamāks, jo nespēj jebkurā brīdī nodrošināt nepieciešamo enerģijas ražošanas apjomu. Arī aizvadītajā ziemā piedzīvojām dienas, kurās elektrības cenas uz dažām stundām pārsniedza pat 250 EUR/MWh. Daudz aukstākās ziemās vai notiekot starpvalstu pārvades kabeļu bojājumiem, cenas nākotnē var sasniegt vēl augstāku līmeni,” norāda A.Avila.

Eesti Energia degslānekļa eļļas ražošanas apjoms pirmajā ceturksnī sasniedza 104,5 tūkstošus tonnu, kas ir 3% pieaugums salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš un martā tika sasniegts mēneša ražošanas rekords. Šādu pieaugumu palīdzēja nodrošināt ražotņu darbības uzlabojumi un arī augstāka eļļas tirgus cena.

2018. gada sākumā Eesti Energia ir par 37% paaugstinājusi veikto investīciju apjomu, ieguldot 36 miljonus eiro sadales tīkla attīstībā, Auveres spēkstacijas apkopē un testēšanā, kā arī Somijas tirgus apgūšanā, kur martā tika uzsākta elektroenerģijas tirdzniecība mājsaimniecībām.

Izvērtējot tirgus attīstības prognozes, A. Alvila norāda, ka ir paredzams neliels tirgus cenu kāpums elektroenerģijai un degslānekļa eļļai. Iespējams, ka cenu kāpums skars arī CO2 izmešu kvotas, tāpēc enerģijas ražotājiem joprojām galvenā prioritāte būs efektīva darbība un spēja operatīvi pielāgoties tirgus svārstībām.

Atpakaļ
Enefit ziņu RSS plūsmas
  • Janvāris
  • Februāris
  • Marts
  • Aprīlis
  • Maijs
  • Jūnijs
  • Jūlijs
  • Augusts
  • Septembris
  • Oktobris
  • Novembris
  • Decembris