Sākumlapa  »  Jaunumi un blogs »  Jaunumi » 

Preses relīzes un analīzes

13.02 2018

Enerģijas tirgus apskats, 2018. gada janvāris

Sander Randver

Tirgus analītiķis


Janvārī visos cenu apgabalos elektroenerģijas biržas cenas pieauga. Igaunijā elektrības cena palielinājās par 15,9 %, sasniedzot 37,11 EUR/MWh, Somijā — par 16,2 %, sasniedzot 37,08 EUR/MWh, Latvijā — par 16,5 %, t. i., līdz 37,58 EUR/MWh, bet Lietuvā — par 13,8 %, sasniedzot 37,63 EUR/MWh. Janvāra sākumā tika prognozēts, ka mēneša vidējā elektrības cena Baltijas valstīs un Somijā būs 38,05 EUR/MWh, t. i., pat nedaudz augstāka par reāli pieredzēto. Latvijā zemākā stundas cena bija 15,18 EUR/MWh, savukārt augstākā pat 200,02 EUR/MWh. Arī dienas griezumā svārstības bija ievērojamas no 24,46 EUR/MWh (1.janvāris) līdz 78.67 EUR/MWh (23.janvāris).

Lai par šīm tēmām uzzinātu vairāk, lasiet tālāk

  • Janvārī elektrības cenas ietekmēja vēsais laiks »

    Janvārī visos cenu apgabalos elektroenerģijas biržas cenas pieauga. Igaunijā elektrības cena palielinājās par 15,9 %, sasniedzot 37,11 EUR/MWh, Somijā — par 16,2 %, sasniedzot 37,08 EUR/MWh, Latvijā — par 16,5 %, t. i., līdz 37,58 EUR/MWh, bet Lietuvā — par 13,8 %, sasniedzot 37,63 EUR/MWh. Janvāra sākumā tika prognozēts, ka mēneša vidējā elektrības cena Baltijas valstīs un Somijā būs 38,05 EUR/MWh, t. i., pat nedaudz augstāka par reāli pieredzēto. Latvijā zemākā stundas cena bija 15,18 EUR/MWh, savukārt augstākā pat 200,02 EUR/MWh. Arī dienas griezumā svārstības bija ievērojamas no 24,46 EUR/MWh (1.janvāris) līdz 78.67 EUR/MWh (23.janvāris).

    Janvārī elektrības cenu Baltijas valstīs galvenokārt ietekmēja vēsais laiks un NordBalt kabeļa apkopes darbi, kas ilga vienu nedēļu. Runājot par laika apstākļiem, jāmin, ka saskaņā ar decembra prognozēm janvārī tika gaidīts pastāvīgi auksts laiks. Tomēr negaidīti siltais laiks mēneša sākumā un tā izskaņā nedaudz pazemināja elektrības cenu. Tajā pašā laikā janvārī tika novēroti strauji elektrības cenas lēcieni, kas bija saistīti ar vēja parku mazajiem ražošanas apjomiem un īslaicīgu salu.

    No uzmanības loka pašlaik nedrīkst izlaist oglekļa kvotu tirgu, kas sasniedzis tādu līmeni, kāds pēdējo reizi tika novērots 2015. gadā. Oglekļa kvotu cena ir pietuvojusies 10 EUR/h, un kvotu un akmeņogļu salīdzinoši augstās cenas būtiski ietekmē arī elektrības cenas Eiropā. Cenu kāpums kvotu tirgū galvenokārt ir saistīts ar Eiropas Savienības vēlmi veikt reformas kvotu tirgū, padarot to par efektīvu līdzekli atjaunojamo resursu enerģētikas mērķu sasniegšanai.

    Pamatojoties uz janvāra beigās slēgto nākotnes darījumu cenām, februāra mēnesī, kuram parasti ir raksturīgs auksts un mainīgs laiks, prognozējamā elektrības cena bija 41,8 EUR/MWh. Laikā, kad tiek sagatavots šis pārskats, temperatūra ārā ir nokritusies zem nulles, apstiprinot minētās cenu prognozes pamatotību.

  • Naftas tirgū jau sesto mēnesi pēc kārtas bija vērojams cenu pieaugums, savukārt gāzes tirgū pretēja tendence »

    Novembrī turpinājās naftas cenu kāpums, un mēneša vidējā cena pieauga par 9,1 %, sasniedzot 62,87 dolārus par barelu. Šobrīd šķiet, ka naftas cena varētu nostabilizēties šajā līmenī, jo pastāv iespēja, ka Krievija atbalstīs OPEC vienošanās izpildi vēlamajā apjomā.

    Lai gan dolāra kurss pret eiro nedaudz uzlabojās (0,2%) un šobrīd ir atkal vērojama neliela ASV dolāra vājināšanās, tomēr pašlaik tas būtiski neietekmē naftas cenu.

    Gāzes cenas turpināja pieaugt, jo, iestājoties aukstākam laikam, palielinājās arī pieprasījums. GasPool vidējā gāzes cena pieauga par 6,9 %, sasniedzot 19,07 EUR/MWh, bet TTF mēneša vidējā gāzes cena pieauga par 8,3 %, sasniedzot 19,42 EUR/MWh. Pamatojoties uz nākotnes darījumu cenām, šobrīd var secināt, ka tuvākajos mēnešos tiek prognozēta neliela gāzes un naftas cenu samazināšanās.

    * Gaspool ir Vācijas gāzes birža, bet TTF - Holandē izvietots virtuāls tirgus, kur notiek tirdzniecība ar LNG. Gaspool un TTF ir tirdzniecības centri, kas izvietoti vistuvāk Baltijas valstīm.

  • Enefit Polijā: veiksmīga debija un ambiciozi nākotnes plāni »

    Pagājušā gada vasarā Enefit saņēma licenci elektrības un gāzes tirdzniecībai Polijā un rudenī uzsāka aktīvu tirdzniecību.


    2017. gada rudenī Enefit sāka elektrības un dabasgāzes tirdzniecību ar Polijas biznesa klientiem. Tirdzniecība notiek enerģijas biržās. „Enefit pirmais darbības pusgads Polijā bija ļoti veiksmīgs. Enefit piedāvājums Polijas biznesa aprindās ieguva lielu popularitāti, un par mūsu klientiem kļuva vairāki uzņēmumi, kas darbojas dažādās nozarēs,” pastāstīja Enefit Polijas uzņēmuma vadītājs Macejs Kovaļskis (Maciej Kowalski).

    „Gada pēdējā mēnesī sākām savu darbību arī Polijas atjaunojamo energoresursu tirgū. Šogad papildus elektrības un gāzes tirdzniecībai vēlamies uzsākt sadarbību arī ar mazajiem un vidējiem elektrības ražotājiem, piedāvājot viņiem savus pakalpojumus,” ar nākotnes plāniem iepazīstināja Kovaļskis.

    Šobrīd Enefit Polijas klientu sarakstā ir 50 dažādu nozaru uzņēmēji, tostarp uzņēmumi, kas darbojas smagās rūpniecības, vieglās rūpniecības, loģistikas un mazumtirdzniecības, kā arī HoReCa pakalpojumu jomā. Triju mēnešu laikā Enefit ir noslēdzis elektrības un gāzes pārdošanas līgumus 220 GWh apjomā. Enefit klienti iegādājas elektrību un gāzi saskaņā ar dažādiem nosacījumiem atbilstoši savām vajadzībām un biznesa modeļiem.

    Polijas elektroenerģijas tirgus gada apjoms pārsniedz 161 TWh, tādējādi tas ir vairāk nekā sešas reizes lielāks par Baltijas kopējo elektroenerģijas tirgu. Savukārt Polijas gāzes tirgus apjoms gadā pārsniedz 166 TWh, proti, tas ir četras reizes lielāks par Baltijas valstu kopējo gāzes tirgu. Tādējādi Polija piedāvā ļoti lielu biznesa attīstības potenciālu.

    Decembrī Enefit noslēdza savu pirmo enerģijas iegādes līgumu ar Gewind vēja parku ar mērķi tirgot saviem biznesa klientiem vēja parkā saražoto elektroenerģiju. „No šī gada Polijas atjaunojamās enerģijas ražotāji var paši izvēlēties, kādam biznesa partnerim pārdot savu saražoto enerģiju. Gewind vēja parks ir pirmais atjaunojamās enerģijas ražotājs, kas izvēlējies mūs par saviem partneriem, un mēs ceram, ka nākotnē mēs noslēgsim līdzīgus sadarbības līgumus arī ar vairākiem citiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem,” teica Kovaļskis. Tuvākajā laikā plānojam sākt piedāvāt Polijas tirgū arī saules elektroenerģijas ražošanas risinājumus.

  • Izmaiņas OIK maksājuma kārtībā »

    No 2018. gada 1. janvāra stājās spēkā izmaiņas Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) piemērošanas kārtībā.

    Turpmāk OIK maksājums būs sadalīts divās daļās – mainīgā un fiksētā - atbilstoši elektroenerģijas patēriņam un pieprasītajai pieslēguma jaudai.

    Izmaiņas paredz, ka līdzšinējās OI izmaksas par jaudas maksu vairs netiks attiecīnātas atbilstoši patērētajam enerģijas apjomam, bet segta atbilstoši objekta pieslēguma veidam.

    Praksē ieguvēji būs lietotāji, kuru pieslēguma jaudas tiek izmantotas ar ļoti augstu efektivitāti.

    Izmantojot AS “Sadales tīkls” slodzes kalkulatoru, iespējams pārbaudīt pieslēguma jaudas atbilstību elektroenerģijas patēriņam.

    Izmantojiet Enerģijas publiskā tirgotāja mājaslapā (ETP) publiskoto OIK kalkulatoru, lai noskaidrotu maksu par OIK.

    Ja pēc aprēķiniem OIK kalkulatorā nolemsiet mainīt pieslēguma jaudas lielumu – to visātrāk un ērtāk var izdarīt AS „Sadales tīkls” portālā.

    Jaunās izmaiņas attieksies arī uz mājsaimniecībām. Ieskatam, mājsaimniecībām ar vienfāzes pieslēgumu jaudas komponente mēnesī būs 1, 215 EUR (ar PVN), savukārt ar trīsfāžu pieslēgumu un pieprasīto jaudu 16 A – 3,135 EUR (ar PVN), savukārt mainīgā daļa veidosies proporcionāli patērētajai elektroenerģijai – 0,0177 EUR/kWh (ar PVN).


     
  • Energoefektīvu projektu finansēšana un realizācija »

    2016. gada 29. martā spēkā stājās Energoefektivitātes likums, kurš paredz lielajiem uzņēmumiem līdz 2020. gada 1. aprīlim un lielajiem patērētājiem līdz 2022. gada 1. aprīlim īstenot savām vajadzībām atbilstošākos energoefektivitātes pasākumus, lai samazinātu uzņēmuma kopējās enerģijas izmaksas un veicinātu to konkurētspēju.

    No janvāra, atbilstoši 2017. gada 25. aprīlī Ministru kabineta apstiprinātajiem noteikumiem Nr. 226 “Energoefektivitātes pienākumu shēmas noteikumi”, sākas jauns etaps valsts energoefektivitātes politikā. Tie elektroenerģijas tirgotājiem nosaka saistības pret valsti, kas cita starpā paredz arī atbalstu patērētājiem, lai celtu to energoefektivitāti. Šo noteikumu rezultātā Enefit ir papildinājis savu piedāvājumu ar jauniem pakalpojumiem:

    1. Energoauditu veikšana.

      Energoaudita veikšana uzņēmumā, iegūto mērījumu analīze, kā arī tehnisko padomu un risinājumu sniegšana.

    2. LED apgaismojumu ieviešana.

      LED apgaismojums ir galvenais instruments energoefektivitātes ieviešanai uzņēmumos.

    3. Reaktīvās jaudas kompensācijas iekārtu uzstādīšana.

      Reaktīvās jaudas kompensācijas iekārta sniedz iespēju samazināt elektroenerģijas patēriņu.

    4. Saules elektroenerģija.

      Saules enerģiju var izmantot elektrības un siltā ūdens ražošanai.

    5. Gāzes apkures katlu maiņa.

      Gāzes apkures katli mūsdienās ir ekonomiski, to efektivitāte sasniedz līdz pat 90%.

    Ar plašāku produktu aprakstu iespējams iepazīties šeit

    Enefit pieredzējusī komanda spēj efektīvi risināt un finansēt dažāda rakstura, jebkuras sarežģītības enerģētikas projektus. Piedāvājam individuālu pieeju katram klientam, kā arī veicam enerģētikas projektu uzraudzību visos tā attīstības posmos.


     
  • Kādēļ biznesa klienti izvēlas zaļo enerģiju? »

    Pagājušajā gadā ir trīskāršojies Enefit noslēgto zaļās enerģijas līgumu skaits. Igaunijas uzņēmumu vidū aizvien populārāka kļūst tādas enerģijas izmantošana, kas ražota no atjaunojamajiem resursiem. Vēlamies iepazīstināt ar uzņēmumu, kas augstu vērtē atjaunojamos energoresursus un energotaupīgu saimniekošanu un tādējādi rosina arī savus darbiniekus un klientus pievērsties šim domāšanas veidam.

    Telia ir jaunās paaudzes IT un telekomunikāciju uzņēmums, kas piedāvā privātpersonām un uzņēmumiem plašu integrēto mobilo, platjoslas, TV un IT pakalpojumu klāstu, kā arī vērtīgu saturu.

    Lai samazinātu ekoloģiskās pēdas nospiedumu, Telia ir izvēlējusies lietot zaļo enerģiju. „Mēs atrodamies situācijā, kuru raksturo nepārtraukta datu pārraides apjomu palielināšanās. Mūsu klienti aizvien vairāk lieto internetu un viedierīces, un tā rezultātā pieaug arī elektroenerģijas patēriņa apjomi,” situāciju raksturo Telia Eesti mediju komunikācijas vadītājs Raigo Neudorfs

    100% no Telia šobrīd patērētās elektroenerģijas ir zaļā enerģija. Tas sniedz labumu gan Telia darbiniekiem, gan klientiem. „Nešaubīgi iesakām zaļo enerģiju gan visiem saviem klientiem, gan citiem uzņēmumiem, jo šis ir lielisks veids, kā darboties dabai draudzīgā veidā,” pastāstīja Neudorfs.

    Iemesli, kāpēc uzņēmumi izvēlas iekļaut Zaļo Enerģiju savā resursu portfelī:

    1. Klientu prasības pēc "zaļa" produkta.

      Izmantojot videi draudzīgu enerģiju un marķējot produktu ar attiecīgu zīmolu, ražotājam ir lielāks tirgus potenciāls valstīs, kur patērētāji pievērš uzmanību produkta ražošanas procesa ietekmei uz vidi, piemēram, Skandināvijā, Rietumeiropā un Japānā.

    2. Korporatīvā politika CO2 izmešu samazināšanā starptautiskos koncernos.

      Vairums lielo starptautisko uzņēmumu savās ilgtspējas stratēģijās kā vienu no pamatnosacījumiem ir iekļāvuši CO2 izmešu samazināšanas plānu, kas ietver pāreju no fosilās enerģijas uz atjaunojamo resursu enerģiju.

    3. Noteikumi starptautisku sertifikātu iegūšanai.

      Pastāv dažādi sertifikāti, piemēram, Leadership in Energy and Environmental Design (LEED), Nordic Ecolabel (Swan), kas apliecina uzņēmuma, tā objektu vai produktu piederību konkrētai priekšrocību grupai. Lai saņemtu šādu sertifikātu, viens no nosacījumiem ir atjaunojamo resursu enerģijas izmantošana savā pamatdarbībā.

    4. ES nosacījumi, nodokļu atlaides.

      Lai saņemtu ES struktūrfondu finansējumu, nekustamo īpašumu attīstītājiem, piemēram, Igaunijā, ir jānodrošina, lai celtniecības procesā radītie CO2 izmeši būtu minimāli. Viens no veidiem, kā samazināt šos izmešus, ir izmantot atjaunojamo resursu enerģiju.

    5. Uzņēmuma vadības iekšējais lēmums par videi draudzīgas uzņēmējdarbības veikšanu.

    6. Tiesības izmantot Zaļās enerģijas tirdzniecības zīmi uz produktiem un citās mārketinga aktivitātēs.

      Iespējams marķēt produktus, reklāmas materiālus, izvietot norādes birojā vai arī ārpus tā.


Tirgus pārskats ir sagatavots, izmantojot Eesti Energia analītiķiem pieejamo aktuālo tirgus informāciju. Sniegto ziņu pamatā ir publiski pieejama informācija vai norādītie avoti. Pārskatam ir informatīvs raksturs, un tas nav uzskatāms par Eesti Energia solījumu, priekšlikumu vai oficiālu prognozi. Tirgus pārskatā sniegtie viedokļi var mainīties, un tos paudusī persona patur tiesības mainīt savas domas. Ņemot vērā biežās elektroenerģijas tirgus noteikumu izmaiņas, šis tirgus pārskats nav galīgs un var neatbilst nākotnes situācijām. Tirgus pārskats neveido, neizbeidz un nemaina tiesiskās attiecības (tostarp līgumus). Eesti Energia neuzņemas atbildību par izdevumiem vai kaitējumu, kas var rasties, izmantojot šajā tirgus pārskatā sniegto informāciju.

Atpakaļ
Enefit ziņu RSS plūsmas