Sākumlapa  »  Jaunumi un blogs »  Jaunumi » 

Preses relīzes un analīzes

16.01 2018

Enerģijas tirgus apskats, 2017. gada decembris

Sander Randver

Tirgus analītiķis



Gada izskaņā bija vērojams cenas kritums visos Nord Pool Spot elektroenerģijas biržas cenu apgabalos. Cenas pazemināšanās bija saistīta ar faktoru, ka decembra otrajā nedēļā prognozētais aukstuma vilnis izpalika. Papildus negaidīti siltajiem laika apstākļiem, ietekmi uz cenu veicināja arī elektroenerģijas patēriņa samazināšanās svētku periodā.

  • Decembrī elektrības cena samazinājās, pateicoties svētkiem un siltajam laikam

    Gada izskaņā bija vērojams cenas kritums visos Nord Pool Spot elektroenerģijas biržas cenu apgabalos. Cenas pazemināšanās bija saistīta ar faktoru, ka decembra otrajā nedēļā prognozētais aukstuma vilnis izpalika. Papildus negaidīti siltajiem laika apstākļiem, ietekmi uz cenu veicināja arī elektroenerģijas patēriņa samazināšanās svētku periodā.

    Igaunijā elektrība cena samazinājās par 4,99 %, sasniedzot 32,02 EUR/MWh, Somijā — par 5,20 %, sasniedzot 31,92 EUR/MWh, bet Latvijā un Lietuvā bija vērojams vēl lielāks cenu kritums, jo NordBalt kabeļa bojājumi novembrī bija izraisījuši ievērojamu cenu pieaugumu. Decembrī elektrības cena Latvijā samazinājās par 7,48 %, t.i., līdz 32,26 EUR/MWh, bet Lietuvā — par 8,67 %, sasniedzot 33,06 EUR/MWh. Tā kā decembra mēnesī visi tuvākie un būtiskākie starpvalstu savienojumi darbojās ierastajā režīmā un lielākajās elektrostacijās nenotika apkopes darbi, tad galvenie faktori, kas ietekmēja elektroenerģijas cenu, bija neparedzēti siltie laika apstākļi un elektroenerģijas patēriņš. Decembrī tika fiksēta arī šī gada zemākā diennakts vidējā elektrības cena, t.i., 17,28 EUR/MWh.

    Atskatoties uz pagājušā gada elektroenerģijas tirgu, kopumā var teikt, ka Igaunijā gada vidējā elektrības cena pieauga par 0,42 %, sasniedzot 33,20 EUR/MWh, bet Somijā — par 2,28 %, t.i., līdz 33,19 EUR/MWh. Salīdzinot visu Nord Pool cenu apgabala valstu tirgus, ir redzams, ka vislielākais cenas kritums bija Latvijā un Lietuvā (attiecīgi 3,91 % līdz 34,68 EUR/MWh un 3,86 % līdz 35,13 EUR/MWh).

    Cenas pazemināšanās Latvijā un Lietuvā galvenokārt bija saistīta ar NordBalt pirmo pilno darba gadu (pēc testēšanas perioda). Patiecoties tam, ievērojami samazinājās neplānotu padeves pārrāvumu un apkopju skaits, kas savukārt ļāva elektrības cenām Latvijā un Lietuvā pietuvoties Ziemeļvalstu tirgus cenām. 2018. gada vasarā tiek plānoti vērienīgi NordBalt kabeļa apkopes darbi, kā rezultātā gaidāms neizbēgams elektrības cenu pieaugums Latvijā un Lietuvā. Pēc šo darbu pabeigšanas NordBalt savienojumam vajadzētu būt pilnībā gatavam netraucētam un drošam darbam.

    Tomēr, aplūkojot situāciju kopumā, jāsecina, ka elektroenerģijas cena tomēr paaugstinājās. NordPool sistēmas cena pieauga kopumā par 9,29 %, sasniedzot 29,41 EUR/MWh. Elektroenerģijas cenu būtiski ietekmēja gan Ziemeļvalstu pieticīgais hidroresursu līmenis, gan degvielas un kvotu cenu pieaugums. Novembrī tika veikta Eiropas Savienības emisiju tirgus reforma, kuras rezultātā nākotnē vajadzētu tikt ierobežotam šobrīd valdošajam kvotu lielajam pārpalikumam. 2017. gada otrajā pusē CO2 kvotu tirgus cena pieauga no 5 eiro par tonnu līdz pat 8 EUR/t. Sākot ar 2017. gada otro ceturksni bija vērojama arī pastāvīga akmeņogļu cenas palielināšanās, kas galvenokārt bija saistīta ar Ķīnas centieniem samazināt ražošanas radīto izmešu daudzumu. (Pagājušā gada nogalē izskanēja ziņa, ka Ķīna drīzumā gatavojas atvērt savu emisijas kvotu tirgu tāpat kā Eiropas Savienība.)

    VLai gan no vienas puses elektrības vidējās cenas kāpumu kavēja salīdzinoši siltā ziema, tomēr no otras puses ziemas siltie laika apstākļi un mazais sniega daudzums negatīvi ietekmēja Ziemeļvalstu hidroresursu uzkrājumus. Ūdens līmenis rezervuāros normālo atzīmi sasniedza tikai vasaras otrajā pusē. Tas neļāva elektrības cenai būtiski kristies, un cena saglabājās salīdzinoši stabila visa gada garumā.

    Janvārī sagaidāms, ka galvenie faktori, kas ietekmēs elektrības cenu, būs patēriņš un laika apstākļi. Šobrīd tiek prognozēts, ka gaisa temperatūra janvārī būs virs normas vai tuvu normai. Pamatojoties uz nākotnes darījumu cenām, janvārī gaidāmā elektrības cena Somijā un Igaunijā būs 38,05 EUR/MWh, un tā īpaši neatšķirsies arī Latvijā un Lietuvā. Gaidāms ka reālā elektrības cena tomēr būs zemāka par minēto.

    2018. gadā tiek prognozēta elektrības cenu samazināšanās, un nākotnes darījumu cenas liecina, ka cenu līmenis šogad būs nedaudz zemāks par 2017. gada līmeni. Proti, saskaņā ar nākotnes darījumu cenām 2018. gadā Somijas apgabalā elektrības cena būs 30,22 EUR/MWh. Tomēr sakarā ar degvielas un kvotu cenu pieaugumu elektroenerģijas cena var sasniegt arī 32–33 EUR/MWh.

  • Naftas un gāzes tirgū jau piekto mēnesi vērojams cenu pieaugums

    Kā jau gaidīts, decembrī OPEC dalībvalstis vienojās par ražošanas apjomu tālāku samazināšanu. Tāpat naftas tirgu būtiski ietekmēja noplūde Forties naftas vadā, kas tika konstatēta decembra pirmajā pusē, kā arī Lībijas naftas vada plīsums ap Ziemassvētkiem, kā rezultātā Brent jēlnaftas cena sasniedza gandrīz 67 USD par barelu. Kopumā mēneša vidējā naftas cena decembrī pieauga par 1,95 %, sasniedzot 67,09 USD par barelu.

    Vienlaicīgi naftas cenas kāpumu kavēja ASV dolāra pozīcijas vājināšanās. EUR/USD kurss decembrī pieauga par 0,84 %, sasniedzot 1,1836. Kopumā par 2017. gada būtiskāko faktoru, kas ietekmēja naftas tirgu, var uzskatīt OPEC vienošanos par ražošanas ierobežošanu ar mērķi stabilizēt naftas tirgu. Zināmā mērā naftas cenas pieaugumu bremzēja arī Amerikas Savienoto Valstu ražošanas pieaugums. Gada beigās naftas cenas sasniedza pusotra gada augstāko līmeni.

    Sakarā ar naftas cenas pieaugumu un pieprasījuma palielināšanos decembrī bija vērojams arī gāzes cenu kāpums: Gaspool cena pieauga par 6,11 %, sasniedzot 20,24 EUR/MWh, bet TTF cenas kāpums bija 5,87 %, un tā sasniedza 20,56 EUR/MWh. Pamatojoties uz nākotnes darījumu cenām, šobrīd prognozējamā janvāra gāzes cena Gaspool būs 19,20 EUR/MWh, bet TTF biržā — 19,65 EUR/MWh. Gada griezumā Gaspool gāzes cena pieauga par 17,62 %, t.i., līdz 17,20 EUR/MWh, bet TTF cena — par 18,28 %, sasniedzot 17,23 EUR/MWh.

    Sakarā ar globālā pieprasījuma pieaugumu un akmeņogļu augsto cenu 2018. gadā ir sagaidāms zināms gāzes cenas kāpums, taču tam nevajadzētu būt tik straujam kā 2017. gadā. Pamatojoties uz nākotnes darījumu cenām, var prognozēt, ka 2018. gada vidējā gāzes cena Gaspool biržā būs 18,32 EUR/MWh, bet TTF — attiecīgi 18,35 EUR/MWh.

  • Gaidāmas izmaiņas dabasgāzes pārvades sistēmas tarifos

    Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” ir iesniedzis jaunu pārvades sistēmas tarifa projektu.

    Jaunais projekts paredz izmaiņas maksājumos par pārvades pakalpojumiem gan pārvades sistēmas tiešajiem lietotājiem, gan dabasgāzes gala patērētājiem, kuri maksā atsevišķu tarifu par dabasgāzes piegādi no pārvades sistēmas.

    Tarifu projektā būtiskākās izmaiņās tiek plānotas tieši gala patērētājiem piemērotajā tarifā. Līdzšinējā 1,99 Eur/MWh vietā tarifu ir plānots palielināt par 24,7% jeb aptuveni 0,50 Eur/MWh uz 2,49 Eur/MWh.

    Kā galvenais dabasgāzes gala patērētājiem piemērojamā tarifa pieauguma iemesls tiek minēts izmaksas, kas AS “Conexus Baltic Grid” radušās veicot maksājumus atsevišķiem dabasgāzes tirgotājiem, kas pēc pērn veiktās nodrošinājuma izsoles ieguva tiesības par atlīdzību uz noteiktu laiku uzglabāt dabasgāzi Inčukalna dabasgāzes krātuvē.

    Sabiedriskā uzklausīšana par jauno pārvades tarifu projektu, kuras laikā būs iespējams detalizētāk uzzināt gan par projektu, gan sniegt arī savus komentārus notiks šī gada 26. janvārī.

    Plašāka informācija par projektu un pieteikties uz uzklausīšanas sanāksmi iespējams Regulatora mājas lapā.

    Papildus jaunam pārvades tarifam, AS “Conexus Baltic Grid” ir iesniegusi arī jaunu uzglabāšanas tarifa projektu.

    Patlaban spēkā ir līdzšinējais tarifs 1,50 Eur/MWh krātuves ciklā jeb laika periodā no iesūknēšanas sezonas sākuma līdz izņemšanas sezonas beigām. Savukārt projekts paredz, ka jaunais tarifs būs 2,08 Eur/MWh krātuves ciklā. Paralēli esošā tarifa produktam projekts paredz arī ieviest jaunu – tirgus produktu dabasgāzes krātuves lietotājiem, kas būtu balstīts uz Gaspool biržas finanšu instrumentu ziemas un vasaras cenu starpību (spread).

    Piedāvātie pārvades un uzglabāšanas tarifi, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulators tos apstiprinās, varētu stāties spēkā 2018. gada 1. aprīlī.

    Plašāka informācija par jauno pārvades tarifa projektu Plašāka informācija par jauno uzglabāšanas tarifa projektu

  • Ar pozitīviem rezultātiem aizvadīts pirmais Nordbalt savienojuma darbības gads

    Aizvadītais gads Latvijas elektroenerģijas spēkstacijām ir bijis ļoti ražīgs un apvienojumā ar daudz stabilāku starpsavienojumu darbību, tas ir ļāvis turpināt cenu krituma tendenci. Kā liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija, vidējā elektroenerģijas cena Latvijā gada laikā ir kritusies par 3,6%. Būtiski samazinās arī cenu atšķirības salīdzinājumā ar vēsturiski lētākās enerģijas reģionu – Skandināviju. Ir scenāriji, kas ļauj cerēt uz tālāku līdzvērtīgu cenu samazināšanos elektroenerģijai, kamēr dabasgāzes cenas saglabāsies līdzšinējā līmenī vai arī nedaudz pieaugs.

    Aizvadītais gads bija pirmais, kurā NordBalt savienojums starp Zviedriju un Lietuvu visu gadu darbojās ar pilnu jaudu un bez ilgstošām apkopēm. Vienlaikus Latvijas hidroelektrostacijās bija paaugstināts ūdens pieplūdums, kas šogad palīdzēja saražot par aptuveni 1 teravatstundu vairāk elektroenerģijas nekā pērn, Latvijai kļūstot par elektroenerģijas eksportētāju. Abu šo faktoru iespaidā 2017. gadā vidējā elektroenerģijas cena Nord Pool Spot biržā ir 34,8 €/MWh, kas ir 3,6% kritums salīdzinājumā ar 2016. gadu. Līdzvērtīgs cenas kritums novērojams arī Lietuvā, kamēr Igaunijā vidējā biržas cena ir piedzīvojusi nelielu kāpumu par 0,8%, pieaugot līdz 33,3 €/MWh.

    Šogad bija iespēja uzskatāmi pārliecināties, cik liela loma ir gan lokālajiem faktoriem, gan arī esošās infrastruktūras - NordBalt kabeļa - pieejamībai, lai mazinātu pastāvošās enerģijas cenu atšķirības Baltijas valstu un Ziemeļvalstu starpā. Kā norāda Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers: “Kabelis atslogo arī Igaunijas un Latvijas starpsavienojumu, kura caurlaides spēja bieži ir ierobežota un rada pudeles kakla efektu, apgrūtinot lētākas enerģijas piegādi no Ziemeļvalstu spēkstacijām. Jau šogad redzam, ka cenu tendences Nord Pool Spot biržā arvien straujāk atspoguļojas arī Latvijā un vietējie patērētāji var aktīvāk izmantot to savā labā. Šogad tieši Latvijā un Lietuvā atšķirība starp Nord Pool sistēmas cenu samazinājusies visstraujāk – par 15,6%. Kad darbu uzsāks trešais Igaunijas-Latvijas starpsavienojuma kabelis, sagaidāms, ka pārvades ierobežojumi Baltijā tiks likvidēti un cenu starpība izzudīs.”

    Šī gada sākumā naftas un citu energoresursu, tostarp dabasgāzes, cenas būtiski ietekmēja OPEC lēmums samazināt naftas ieguves apjomus. Tādējādi naftas cena pieauga un tai sekoja arī gāzes cenu kāpums pasaules tirgū, kur šī gada vidējā cena pašlaik ir par nepilniem 20% augstāka nekā 2016. gadā. Tomēr šis ir tikai relatīvs pieaugums pret to, ka 2016. gadā notika naftas cenu kritums.

  • 2018. gadā gaidāmas izmaiņas enerģijas tirgū

    Šogad Latvijas enerģētikas nozarē izpildīsies vairāki priekšnosacījumi, kas veicinās tirgotāju piedāvājumu pārskatīšanu, radot jaunus, patērētājiem aktuālus pakalpojumus. Energoefektivitātes pienākumi, gāzes tirgus tālāka atvēršana mājsaimniecībām un vispārējs konkurences pieaugums nozarē beidzot ļaus Latvijai pietuvoties tādam tirgus modelim, kas raksturīgs attīstītiem tirgiem, kur cena ir tikai viens no piedāvājuma izvēles faktoriem un patērētājiem ir iespēja saņemt vairāk ieguvumu nekā tikai enerģiju savas mājas izgaismošanai vai apkurei.

    Energoefektivitātes pienākumi radīs jaunus piedāvājumus

    No janvāra, atbilstoši Energoefektivitātes pienākumu shēmas noteikumiem, sākas jauns etaps valsts energoefektivitātes politikā. Tas elektroenerģijas tirgotājiem nosaka saistības pret valsti, kas cita starpā paredz arī atbalstu patērētājiem, lai celtu to energoefektivitāti. Tādējādi sagaidāms, ka Latvijas enerģijas tirgotāji papildinās savu piedāvājumu ar jauniem pakalpojumiem un enerģijas cena vairs nebūs izteikti izšķirošais konkurences faktors.

    Tas, kā katrs tirgotājs izvēlēsies īstenot noteikumos minētās prasības, var ietekmēt arī tirgus sadalījumu. Priekšrocības būs tiem elektroenerģijas tirgotājiem, kuri spēs piedāvāt vairāk, kā tikai enerģijas iegādi. Jauni pakalpojumi un risinājumi iespējami dažādās jomās, sākot no ekspertīzes energoefektivitātes konsultācijās līdz pat finansējuma programmām energoefektīvu iekārtu un risinājumu ieviešanai. Šīs pārmaiņas ļaus patērētājiem sajust lielāku ieguvumu no atvērtā tirgus darbības. Faktiski nākamo pāris gadu laikā novērosim jaunu tirgus attīstības posmu, kur arvien skaidrāk iezīmēsies katra tirgotāja atšķirīgais piedāvājums pēc tā satura, nevis tikai cenas.

    Gāzes tirgus – aktuālākais jautājums, arī mājsaimniecībām

    Dabasgāzes tirgus ir atvērts tikai pusgadu, bet tā izaugsmes temps Latvijā jau tagad pārspēj visas prognozes. Tāpēc arī 2018. gadā tas tirgotājiem būs lielākais konkurences izaicinājums, jo šeit atvērtais tirgus vēl ir attīstības sākumposmā. Tas nozīmē plašas iespējas strādāt pie jaunu piedāvājumu veidošanas un klientu piesaistes.

    Plašākai auditorijai interesantākā būs gada izskaņa, kad mājsaimniecībām un tirgotājiem būs jāgatavojas regulēto cenu atcelšanai un tirgus pilnīgai atvēršanai līdz ar 2019. gada janvāri. Ņemot vērā, ka gāzes patēriņš mājsaimniecībās ar gāzes apkuri ir ievērojami lielāks nekā elektroenerģijas patēriņš, šis tirgotājiem būs ļoti saistošs segments un arī mājsaimniecību aktivitāte ir prognozējama augstāka, jo no izmaksu viedokļa šiem patērētājiem gāze ir ievērojami lielāka izdevumu pozīcija. Vienlaikus tas paver iespējas veidot integrētus gāzes un elektroenerģijas iegādes piedāvājumus, kur vēl lielāku pievienoto vērtību sniegs jau pieminētie energoefektivitātes pakalpojumi.

    Līdz ar tirgus attīstības nākamo soli, šogad ieraudzīsim arī jaunu dabasgāzes pārvades un sadales tarifu struktūras piedāvājumu. Pašlaik gāzes sadales sistēmas operatora tarifi ir atkarīgi tikai no gada laikā patērētā apjoma, tomēr nākotnē šī tarifu struktūra varētu tikt pielīdzināta elektroenerģijas tirgū esošajai praksei, kur ir gan fiksētā, gan mainīgā tarifa daļa, kas atkarīga no pieslēguma veida.

    Kopumā tieši pārdomātam tirgus regulējuma būs būtiska loma veiksmīgā gāzes tirgus attīstībā, lai sabalansētu patērētāju un tirgotāju vajadzības, vienlaicīgi nodrošinot augstu tirgus aktivitāti un tā pieejamību jauniem tirgus spēlētājiem. Tas noteiks, cik sekmīgi noritēs regulēto cenu atcelšana mājsaimniecību patērētājiem un kā veidosies vienots Baltijas gāzes tirgus.

    Atjaunojamo energoresursu atbalsta nākotne politiķu rokās

    2017. gadā spilgti iezīmējās sabiedrības neapmierinātība jautājumos, kas saistīti ar Obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK. Ekonomikas ministrija atkārtoti apstiprināja, ka strādās pie tā, lai ierobežotu jau izsniegtās atļaujas enerģijas pārdošanai OIK ietvaros. Vienlaikus nozares pārstāvji sagaida, ka tiks nodefinēts vai un kādi atbalsta mehānismi būs pieejami nākotnē jaunu ražošanas jaudu attīstībai. Ņemot vērā, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas ir maz ticams, ka līdz šī gada rudenim nonāksim pie konkrētas tālākas attīstības politikas nozarei. Vienlaikus ir cerība, ka priekšvēlēšanu debates var kalpot par labu platformu Latvijas atjaunojamo energoresursu attīstības iztirzāšanai.

Atpakaļ
Enefit ziņu RSS plūsmas
  • Janvāris
  • Februāris
  • Marts
  • Aprīlis
  • Maijs
  • Jūnijs
  • Jūlijs
  • Augusts
  • Septembris
  • Oktobris
  • Novembris
  • Decembris