Sākumlapa  »  Jaunumi un blogs »  Jaunumi » 

Preses relīzes un analīzes

16.08 2017

Enerģijas tirgus apskats, 2017. gada jūlijs

Sander Randver

Tirgus analītiķis

Jūlijā Latvijā un Lietuvā elektrības biržas cena samazinājās par 5,5 %, sasniedzot 36,27 EUR/MWh, savukārt Igaunijā elektrības biržas cena pieauga par 12,0 %, t. i., līdz 34,33 EUR. Somijā bija vērojams 11,5 % cenas pieaugums, un elektrība maksāja vidēji 34,17 EUR/MWh. Tādējādi jūlijā elektrības cenu līmenis Baltijas reģiona valstīs izlīdzinājās, tomēr Latvijā un Lietuvā elektrības cena vēl aizvien saglabājas augstāka nekā Igaunijā.

Lai par šīm tēmām uzzinātu vairāk, lasiet tālāk

  • Jūlijā Baltijas valstu elektrības biržas cenu starpība izlīdzinājās »

    Jūlijā Latvijā un Lietuvā elektrības biržas cena samazinājās par 5,5 %, sasniedzot 36,27 EUR/MWh, savukārt Igaunijā elektrības biržas cena pieauga par 12,0 %, t. i., līdz 34,33 EUR. Somijā bija vērojams 11,5 % cenas pieaugums, un elektrība maksāja vidēji 34,17 EUR/MWh. Tādējādi jūlijā elektrības cenu līmenis Baltijas reģiona valstīs izlīdzinājās, tomēr Latvijā un Lietuvā elektrības cena vēl aizvien saglabājas augstāka nekā Igaunijā.

    Reģions Vidēji
    €/MWh
    Izmaiņas salīdzinājumā
    ar iepriekšējo mēnesi
    Minimālā Maksimālā
    Nord Pool Igaunija 34,33 12,01% 10,37 70,80
    Nord Pool Somija 34,17 11,52% 10,37 70,80
    Nord Pool Latvija 36,27 -5,45% 20,27 70,80
    Nord Pool Lietuva 36,27 -5,45% 20,27 70,80

    Biržas cenas pieaugums bija saistīts ar jūlijā veiktajiem atomelektrostaciju plānveida apkopes darbiem. Liela apjoma regulārās apkopes parasti tiek plānotas vasaras sezonā, jo siltajā gadalaikā lielākoties samazinās pieprasījums pēc elektroenerģijas, tādējādi elektrostaciju zaudējumi salīdzinājumā ar citiem gadalaikiem ir mazāki. Savukārt patērētājam ražošanas jaudu samazināšanās nozīmē augstāku cenu par elektrību. Sakarā ar Zviedrijas Ringhalsas AES trešā bloka, Somijas Olkiluoto AES un vairāku mazāku elektrostaciju apkopes darbiem elektrības cenu pieaugums bija vērojams visās Ziemeļvalstīs.

    Papildus elektrostacijās veiktajiem apkopes darbiem elektrības biržas cenas salīdzinoši augsto līmeni noteica arī sausie un bezvēja laikapstākļi, kā arī akmeņogļu cenas pieaugums. Sausā laika dēļ Ziemeļvalstu hidrorezervju pieaugums šomēnes bija visnotaļ ierobežots, un tā rezultātā tirgū samazinājās lētās hidroelektrostaciju ražotās elektrības īpatsvars. Mazākā mērā samazinājās vēja enerģijas ražošanas apjomi, ko ietekmēja mierīgie laika apstākļi. Elektrības cenu kāpumu Ziemeļvalstīs noteica akmeņogļu cenas pieaugums. Tādējādi tirgus pieprasījuma apmierināšanai tika piedāvāti dārgāki resursi, tādējādi elektrības biržas cenas līmenis bija augstāks nekā parasti.

    Tajā pat laikā jūlijā beidzās Igaunijas–Latvijas starpvalstu savienojuma ierobežojumi, tādēļ Baltijas valstu cenu līmenis izlīdzinājās un starpība starp Latvijas/Lietuvas un Igaunijas cenām bija tikai 1,94 EUR/MWh. Mēneša beigās sakarā ar NordBalt uzsāktajiem apkopes darbiem Latvijā un Lietuvā bija vērojams jauns cenu pieaugums. NordBalt apkopes darbu dēļ palielinājās arī Zviedrijas un Somijas starpvalstu savienojuma noslogojums, kas bija saistīts ar Latvijas un Lietuvas importa apjomu palielinājumu caur Igauniju. Nelielas cenas atšķirības starp Igauniju un Latviju saglabājās nelielo ierobežojumu dēļ, kas bija saistīti ar starpvalstu savienojumu specifiku. Jūlija beigās Somijas cenu apgabala augusta mēnesim noteiktās nākotnes darījumu cenas bija 34,25 EUR/MWh, kas ļauj domāt, ka nākamā mēneša elektrības cenas būtiski neatšķirsies no jūlija cenām. Ziemeļvalstīs ir gaidāmi lietaini laika apstākļi un hidrorezervju līmeņa palielināšanās, tāpēc tirgū vajadzētu pieaugt lētākas hidroenerģijas īpatsvaram un samazināties elektrības cenai.

  • Naftas un gāzes tirgus cenas samazinājās, akmeņogļu un CO2 kvotu cenas pieauga »

    Akmeņogles

    Jūlijā pasaules tirgū ievērojami pieauga akmeņogļu cenas, un tas galvenokārt notika uz Ķīnas rēķina. Mēneša sākumā Dienvidķīnu piemeklēja negaidīti spēcīgas sezonālās lietavas, kas izraisīja plašus plūdus, dubļu lavīnas un krusu. Lai mazinātu plūdu draudus, valdība bija spiesta samazināt hidroelektrostaciju ražošanas jaudas. Piemēram, pasaules lielākās hidroelektrostacijas — Triju aizu aizsprosta —jauda tika samazināta par divām trešdaļām. Šāds pasākums ļauj regulēt ūdens masas kustību upēs un tādējādi mazināt plūdus.

    Tajā pat laikā Ziemeļķīnā valdīja liels karstums un neplānotā apmērā palielinājās gaisa kondicionieru lietošana, kas izraisīja strauju elektrības cenas pieaugumu. Lai kompensētu hidroenerģijas ražošanas apjomu būtisko samazinājumu, Ķīnas akmeņogļu elektrostacijas darbojās ar pilnu jaudu. Palielinājās arī imports no Krievijas un Mongolijas, padarot Ķīnu par pasaulē lielāko akmeņogļu (apsteidzot līdzšinējo līderi Japānu) un enerģijas importētāju (apsteidzot ASV). Sakarā ar pieprasījuma palielināšanos pasaules vidējā akmeņogļu cena jūlijā pieauga par 5,8 %, sasniedzot 72,6 ASV dolārus par tonnu.

    CO2 kvotas

    Arī Eiropā pieauga no akmeņoglēm ražotās elektroenerģijas īpatsvars. To noteica Francijas, Ukrainas, Vācijas un citu valstu atomelektrostaciju apkopes darbi un ar tiem saistītais ražošanas kritums. Akmeņogļu ražošanas apjomu pieaugums un izejvielu augstā cena izraisīja Eiropas emisiju tirgus CO2 kvotu cenu kāpumu.

    Kvotu cenu pieaugumu noteica arī jūlijā Hamburgā notikušais G20 samits. Tikšanās ietvaros tika apspriesti klimata izmaiņu ierobežošanas pasākumi. Savu atbalstu klimata izmaiņu ierobežošanai apliecināja 19 valstu vadītāji, un pretēju viedokli pauda tikai Donalds Tramps. Tomēr šīs sezonas darbs ir noslēdzies, un nav plānots neviens politiskais process, kas varētu ietekmēt Eiropas emisiju tirgus noregulējumu. Tas noteica CO2 kvotu tirgus cenas kritumu.

    Nafta un EUR/USD kurss

    Mēneša sākumā bija vērojams naftas cenas pieaugums, ko izraisīja ASV ražošanas apjomu samazināšanās sakarā ar apkopes darbiem. Taču nedēļu vēlāk tika publiskotas ziņas par to, ka OPEC un vairāku atbalstītājvalstu vienošanās (kas tika noslēgta naftas cenas stiprināšanai un kas paredz kopējo ražošanas apjomu samazināšanu) jūnijā tika izpildīta tikai par 78 procentiem.

    Naftas eksportētāju organizācijas komiteja jūlijā pat paziņoja, ka naftas cenas samazināšanās daļēji varētu būt viņu vaina. Tā vietā, lai strādātu pie naftas ieguves vēl ievērojamākas samazināšanas, organizācija šobrīd liek uzsvaru un līdzšinējās vienošanās izpildi. Tiek arī apsvērta iespēja piemērot ierobežojumus Nigērijai un Lībijai, uz kurām ražošanas samazinājuma prasības līdz šim netika attiecinātas sakarā ar novājināto ekonomiku, ko iedragājuši gadiem ilgie asiņainie konflikti valstu iekšienē un kuras atjaunošanai un valsts politikas nostabilizēšanai ir nepieciešami no “melnā zelta” iegūtie līdzekļi.

    OPEC ir jāpieliek visas pūles, lai sasniegtu savu mērķi. Tā kā jēlnaftas tirdzniecības valūta ir dolāri, tās cenu būtiski ietekmē ASV dolāra pozīcijas vājināšanās. Jūlijā dolārs attiecībā pret eiro sasniedza savu 23 mēnešu zemāko vērtību. Šāds kritums ir saistīts ar ASV ekonomiskajiem rādītājiem, kas nemainīgi ir zemāki par prognozētajiem, valsts obligāciju vērtības samazināšanos un politisko nestabilitāti— šomēnes ASV senāts uzsāka izmeklēšanu sakarā ar prezidenta Donalda Trampa vēlēšanu komandas iespējamo saistību ar Krieviju un iespējamu prezidenta īstenotu izmeklēšanas kavēšanu.

    Gāze

    Sakarā ar atomenerģijas ražošanas apjomu samazināšanos palielinājās pieprasījums pēc gāzes, izraisot gāzes cenas kāpumu gan Gaspool, gan TTF virtuālajā tirgū, kur notiek tirdzniecība ar sašķidrinātu dabasgāzi.

    Tam sekoja neliela cenu pazemināšanās, ko noteica pieprasījuma krišanās silto laika apstākļu dēļ un naftas cenas samazināšanās. Gaspool cena samazinājās par 0,8 %, bet TTF — par 0,6 %. Gaspool un TTF ir Vācijas un Nīderlandes tirdzniecības centri, kas izvietoti vistuvāk Baltijas valstīm.

  • SIA DIŽOZOLS PLUS: Apgaismojuma nomaiņa un sadarbība ar Enefit ievērojami samazinājusi elektrības rēķinus »

    SIA "DIŽOZOLS PLUS" ir dizaina mēbeļu, kā arī liekti līmētu, koka mēbeļu komponentu un gatavu mēbeļu ražotājs. Pateicoties uzticamajiem partneriem, zināšanām un iemaņām SIA"DIŽOZOLS PLUS" ir kļuvis par vienu no Latvijas mēbeļu industrijas veiksmes stāstiem.

    Uzņēmuma pirmsākumi

    Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1993. gadā Ikšķilē, kad visa uzņēmuma darbība tika organizēta 200 m2 platībā. Uzņēmuma sākotnējais nosaukums bija SIA "DIŽOZOLS". Tolaik uzņēmuma pamatdarbības virzieni bija kokapstrāde, mēbeļu un durvju ražošana, celtniecība un remonts, individuālie pasūtījumi, izņemot mīksto mēbeļu ražošanu.

    2008. gada februārī līdz ar izmaiņām, kas saistītas ar vairāku gadu ilgas, stabilas sadarbības strauju pārtraukšanu ar lielāko pastāvīgo klientu, pārmaiņas piedzīvoja arī uzņēmuma nosaukums - SIA “DIŽOZOLS” pārtapa par SIA "DIŽOZOLS PLUS". Uzņēmuma vadītājs un līdzīpašnieks Ģirts Plakans atceras šīs pārmaiņas: “Mēs sadarbojāmies ar tādu uzņēmumu, par kādu mēs paši tagad esam kļuvuši. Tolaik mums bija izcila stabilitāte – mūsu ražojumi uz ārzemēm tika sūtīti kā pēc vilciena grafika, bet mūsu sadarbības partnera nespēja pielāgoties izmaiņām tirgū un saglabāt konkurētspēju, šo sadarbību pārtrauca.”

    SIA "DIŽOZOLS PLUS" izpirka daļu likvidētā uzņēmuma ražošanas iekārtas, kā arī pārliecināja trīs sadarbības partnerus, kuri bija gatavi turpināt sadarbību, bet nu jau ar jaunu piegādātāju. “Tādējādi sadarbības partneri mums deva lielu uzticības kredītu, savukārt mēs uzņēmāmies lielu atbildību,” atminas Ģirts, “no vairāk nekā 100 darbiniekiem, kuri strādāja likvidētā sadarbības partnera uzņēmumā, piesaistījām 7 speciālistus - tie bija speciālisti katrā ražošanas posmā pa vienam.” Šodien uzņēmums var lepoties ar lielu izaugsmi: darbinieku skaits ir pieaudzis no 7 pašos pirmsākumos līdz 142 šodien, no 1000m2 platības uzņēmums ir paplašinājies līdz nedaudz vairāk kā 9000m2, kā arī tiek nodrošināta nepārtraukta darbība, vairākos posmos darba process tiek organizēts līdz 3 maiņām.

    No maza vietējā uzņēmuma līdz, stabilam eksportējošam uzņēmumam

    Šobrīd uzņēmuma klientu portfeli veido ap 50 klientu. Vairāki no tiem ir pasaulē labi pazīstami mēbeļu zīmoli. SIA "DIŽOZOLS PLUS" produkcija tiek tirgota visā pasaulē, lielākā daļa, 80% tieši Skandināvijas tirgū, no kura - 70% Dānijā.

    “Sākām ar pusfabrikātiem, tagad pie mums top produkti no A-Z. Tos izgatavo, veic apdari un montāžu, iepako kastēs un sūta jau gatavus klientam. Mēs fiziski izgatavojam dizaina zīmolu krēslus un galdus, par ko ļoti lepojamies. Taču to izcelsme un piederība Latvijai jeb firmai SIA "DIŽOZOLS PLUS" diemžēl paliek neatklāta,” atzīst Ģirts.

    Energoefektivitāte uzņēmumā

    Pēdējo gadu laikā uzņēmums ir veicis ievērojamas investīcijas ražošanas paplašināšanā un energoefektivitātes uzlabošanā SIA "DIŽOZOLS PLUS" ēkās. Uzņēmuma īpašumu veido divi ražošanas korpusi ar kopējo platību 9217 m2. Viens pilnībā atjaunots, otrs daļēji, kā arī katlu māja, kurā kā kurināmais tiek izmantota šķelda, kas iegūta no ražošanas procesā pāri palikušajiem atgriezumiem.

    Ēkās veikta apgaismojuma nomaiņa no dienas gaismas lampām uz LED, mainīti logi, ieejas vārti, veikta jumta nomaiņa un siltināšana, kā arī citas papildus aktivitātes. SIA "DIŽOZOLS PLUS" ir ieviesuši arī ISO 50001 sertifikātu.

    “Veicot dienas gaismas lampu nomaiņu uz LED, kā arī citas energoefektivitāti uzlabojošas aktivitātes un uzsākot sadarbību ar SIA “Enefit”, izmainījās patērēto kWh skaits un elektroenerģijas tarifs, atminas Ģirts, “ arī elektroenerģijas rēķins ievērojami samazinājās.”


    Klāvs Porķis / SIA Enefit valdes loceklis un pārdošanas daļas vadītājs:

    “Sadarbību ar SIA "DIŽOZOLS PLUS" uzsākām pirms diviem gadiem, kad, izvērtējot uzņēmuma patēriņa tendences un elektroenerģijas patēriņa pieauguma prognozes, SIA “Enefit” varēja piedāvāt konkurētspējīgāku elektroenerģijas cenu par to, kāds bija noteikts pie iepriekšējā tirgotāja. Kā vispiemērotākais elektroenerģijas produkts, kas vislabāk atbilst uzņēmuma ražošanas specifikai kopā ar klientu tika atzīts fiksētas cenas elektroenerģijas produkts, kas dod uzņēmumam iespēju precīzi veikt finanšu plānošanu ilgtermiņā, kā arī nav jārēķinās ar risku saistībā ar cenu svārstībām elektroenerģijas tirgū.”

     
  • Augsnes uzlabotājs “Enefix” tagad pieejams arī Latvijā »

    Sākot no šīs vasaras, Latvijas lauksaimnieki var uzlabot savu lauku augsnes kvalitāti, izmantojot mūsu mātes kompānijas AS “Eesti Energia” ražoto videi draudzīgo augsnes uzlabotāju “Enefix”.

    Ražojot elektrību no degslānekļa, kā blakus produkts rodas pelni. Degslānekļa izdedži jeb pelni jau gadu desmitiem ir izmantoti gan Igaunijas, gan tās kaimiņvalstu lauksaimniecībā un “Eesti Energia” 2016. gadā sāka tirgot no degslānekļa iegūtu augsnes uzlabotāju ar nosaukumu “Enefix”.

    “Varētu teikt, ka šī ir degslānekļa pelnu atgriešanās Latvijas lauksaimniecības tirgū, taču šoreiz ar nosaukumu “Enefix”,” stāstīja “Eesti Energia” degvielas portfeļa administrators Lauri Lāneme, (Lauri Laanemäe), “šis augsnes uzlabotājs palicis Latvijas lauksaimnieku atmiņā kā ātras iedarbības līdzeklis ar bagātīgu barības vielu saturu.”

    Par “Enefix” ienākšanu Latvijas tirgū ir parūpējies uzņēmuma SIA “Scandagra” kolektīvs, kas nodarbojas ar dažādu birokrātisko jautājumu risināšanu un iepazīstināja Latvijas lauksaimniekus ar Igaunijas kolēģu pozitīvo pieredzi. “Scandagra” Kurzemes reģiona vadītājs Zigmunds Kalniņš norādīja, ka “Enefix” patēriņa normas, iedarbības ātrums un efektivitāte Latvijā tika apspriesta vēl pirms produkta parādīšanās Latvijas tirgū. “Papildus praktiskajai pieredzei varējām pamatoties arī uz agrākiem pētījumiem, kas veikti sadarbībā ar Igaunijas pētniecības iestādēm,” pastāstīja Kalniņš. Šobrīd ir saņemta jau pirmās pozitīvās atsauksmes no Latvijas lietotājiem. “Esam izmēģinājuši un salīdzinājuši dažādus kaļķa mēslojumus. “Enefix” priekšrocība ir produkta ātrā iedarbība, kas tajā pašā laikā neatstāj negatīvu vai agresīvu ietekmi uz lauku kultūrām. Šāda parādība ātrdarbīgo kaļķa mēslojumu lietošanas gadījumā ir visnotaļ reta,” piebilda Kalniņš.

    Papildus neitralizējošajai iedarbībai “Enefix” satur dažādas barības vielas: kalciju, sēru un kāliju. Pateicoties mūsdienīgajai izkaisīšanas tehnikai, ir atrisināta arī augsnes uzlabotāja radīto putekļu problēma.

    Augsnes uzlabotāju “Enefix” var pasūtīt “Scandagra” agrocentros visās lielākajās Latvijas pilsētās.

    Vairāk par produkta sastāvu un īpašībā uzzini šeit »

Tirgus pārskats ir sagatavots, izmantojot Eesti Energia analītiķiem pieejamo aktuālo tirgus informāciju. Sniegto ziņu pamatā ir publiski pieejama informācija vai norādītie avoti. Pārskatam ir informatīvs raksturs, un tas nav uzskatāms par Eesti Energia solījumu, priekšlikumu vai oficiālu prognozi. Tirgus pārskatā sniegtie viedokļi var mainīties, un tos paudusī persona patur tiesības mainīt savas domas. Ņemot vērā biežās elektroenerģijas tirgus noteikumu izmaiņas, šis tirgus pārskats nav galīgs un var neatbilst nākotnes situācijām. Tirgus pārskats neveido, neizbeidz un nemaina tiesiskās attiecības (tostarp līgumus). Eesti Energia neuzņemas atbildību par izdevumiem vai kaitējumu, kas var rasties, izmantojot šajā tirgus pārskatā sniegto informāciju.

Atpakaļ
Enefit ziņu RSS plūsmas