Sākumlapa  »  Jaunumi un blogs »  Jaunumi » 

Preses relīzes un analīzes

Visas ziņas

14.01 2019
Aizvadītajā gadā Latvijas enerģētikas nozare sasniedza sava veida briedumu, kad patērētāju izdevumus par elektrību vai dabasgāzi galvenokārt ietekmēja globāli atvērtā tirgus procesi, nevis vietējā tirgus regulējuma vai infrastruktūras izmaiņas. Vienlaikus tas nozīmē, ka līdz ar globālo energoresursu cenu kāpumu, 2019. gadā līdzās valstiska līmeņa lēmumiem par dabasgāzes tirgus pilnīgu atvēršanu un OIK pārskatīšanu, daudz būtiskāk iezīmēsies arī katra patērētāja loma sava patēriņa aktīvākā kontrolē– gan mājoklī, gan biznesā. Lasīt vairāk »
13.12 2018
Novembrī Igaunijā, Somijā un Latvijā bija vērojams elektrības cenu pieaugums. Igaunijā elektrības cena palielinājās par 13,5 %, sasniedzot 52,63 EUR/MWh, Somijā — par 8,0 %, sasniedzot 50,08 EUR/MWh, bet Latvijā — par 0,4 %, t. i., līdz 55,24 EUR/MWh. Turpretī Lietuvā elektroenerģijas cena kritās par 0,5 %, sasniedzot 55,42 EUR/MWh. Cenu paaugstināšanās bija saistīta ar temperatūras pazemināšanos. Sakarā ar auksto laiku un vēja parku ražošanas apjomu daļēju samazināšanos visos minētajos cenu apgabalos novembrī zemākā stundas cena saglabājās salīdzinoši augstā līmenī (34,26 EUR/MWh). Lasīt vairāk »
21.11 2018
Atbilstoši prognozētajam oktobrī turpinājās elektrības cenu pazemināšanās. Igaunijā un Somijā vidējā elektrības cena oktobrī bija 46,36 EUR/MWh, kas ir par aptuveni 9 % zemāka par iepriekšējā mēneša rādītājiem. Latvijā un Lietuvā elektrības cenu kritums gan bija nedaudz mazāks — cenas pazeminājās attiecīgi līdz 55,04 un 55,68 EUR/MWh. Tādējādi Latvijā cenas kritums bija 6,7 %, bet Lietuvā-5,8 %. Lasīt vairāk »
16.10 2018
Neskatoties uz sākotnēji prognozēto cenu pieaugumu septembrī, tirgū bija vērojama cenu lejupslīde. Igaunijā elektrības cena samazinājās par 8,0 %, sasniedzot 50,93 EUR/MWh, Somijā — par 8,1 %, sasniedzot 51,00 EUR/MWh, bet Latvijā — par 0,1 %, t. i., līdz 58,99 EUR/MWh. Elektrības cenas pieaugums bija vērojams tikai Lietuvā, kur cena palielinājās par 0,1 %, sasniedzot 59,11 EUR/MWh. Augstāks elektrības cenas līmenis Latvijā un Lietuvā bija saistīts ar NordBalt savienojuma apkopes darbiem, kas ilgs līdz 28. oktobrim. Sakarā ar minētajiem apkopes darbiem un elektrības cenas kritumu Ziemeļvalstīs ir izveidojusies jūtama atšķirība starp Igaunijas un pārējo Baltijas valstu cenām. Lasīt vairāk »
13.09 2018
Brent jēlnaftas nākotnes darījumu mēneša vidējā cena pazeminājās par 1,5 %, sasniedzot 73,84 USD par barelu. Lai gan vidējā cena samazinājās, tomēr augusta pēdējā dienā tirgus slēgšanas brīdī naftas cena bija 77,42 USD par barelu, kas salīdzinājumā ar jūlija beigām tomēr bija par 7,0 % augstāka. Neskatoties uz mēneša vidējās cenas pazemināšanos, naftas tirgos kopumā ir vērojama tendence cenām pieaugt. Augustā naftas cenu galvenokārt ietekmēja urbšanas torņu skaita samazināšanās ASV, ASV sankcijas pret Irānu un naftas ražošanas apjomu samazināšanās Venecuēlā. Lasīt vairāk »
08.08 2018
Jūlijā elektrības biržas cenu pieaugums bija lielāks nekā iepriekš prognozēts, cenu līmenis Baltijas jūras reģionā izlīdzinājās. Elektrības cena Igaunijā palielinājās par 13,1 %, sasniedzot 54,06 EUR/MWh, Somijā — par 14,5 %, sasniedzot 54,00 EUR/MWh, Latvijā — par 7,2 %, sasniedzot 54,55 EUR/MWh, bet Lietuvā — par 6,9 %, sasniedzot 54,56 EUR/MWh. Pamatojoties uz mēneša beigās slēgto nākotnes darījumu cenām, tika prognozēts, ka vidējā elektrības cena jūlijā būs 50,25 EUR/MWh. Tā kā atsevišķi cenas lēcieni netika novēroti, kopumā var teikt, ka elektrības biržas cena saglabājās stabili augstā līmenī. Visos apgabalos zemākā elektrības stundas biržas cena jūlijā bija 40,05 EUR/MWh, bet augstākā — 84,48 EUR/MWh. Lasīt vairāk »
02.08 2018
Ekonomikas ministrijas aktīvajā virzībā uz Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšanu ir svarīgi atšķirt risinājumus pēc būtības no tādiem, kas vienīgi maina subsīdiju izdalīšanas kārtību un draud ar daudz lielākiem riskiem. Piedāvātais risinājums aizstāt OIK ar elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu jeb “zaļo sertifikātu” tirdzniecību, faktiski nozīmē risku uzkāpt uz jau zināmiem grābekļiem un radīt sarežģīti administrējamu sistēmu ar nekontrolējamiem cenu svārstību riskiem gan patērētājiem, gan tirgotājiem, gan arī elektroenerģijas ražotājiem. Turklāt šoreiz arī izvēlamies ignorēt paši savu un citu valstu pieredzi, kas tām liek atteikties no “zaļo sertifikātu” sistēmas atjaunojamās enerģijas ražošanas atbalstam. Lasīt vairāk »
Enefit ziņu RSS plūsmas
  • Janvāris
  • Februāris
  • Marts
  • Aprīlis
  • Maijs
  • Jūnijs
  • Jūlijs
  • Augusts
  • Septembris
  • Oktobris
  • Novembris
  • Decembris