Sākumlapa  »  Energijas Taupisanas Iespejas » 

Energoefektivitāte

Ir pieejams plašs energoefektīvo spuldžu, sadzīves tehnikas un siltumsūkņu klāsts. Kā no pieejamajām iespējām izvēlēties vislabāko? Turpmāk ir sniegta informācija par enerģijas taupīšanas iespējām un apsildes, apgaismes un siltumizolācijas tehniskajiem risinājumiem. Atrodiet labākos risinājumus savām mājām un izvēlieties labāko savam uzņēmumam!

Vai zinājāt, ka enerģijas patēriņu var samazināt, nedaudz izmainot savus paradumus?

  • Apgaismojums

    Vecās labās kvēlspuldzes patērēja līdz pat ceturtdaļai no jūsu kopējā patērētās elektroenerģijas daudzuma. Vienkārši nomainot spuldzes, tēriņus par apgaismojumu ir iespējams samazināt pat par 80%.

    Kas jāņem vērā, iegādājoties un nomainot spuldzes?

    • Visas energoekonomiskās spuldzes un gaismas diožu (LED) spuldzes pieder energoefektivitātes klasēm no A līdz A++, savukārt uzlabotās halogēnās spuldzes parasti pieder C vai D klasei. Tas nozīmē, ka C klases halogēnā spuldze patērē gandrīz trīs reizes vairāk elektroenerģijas nekā A klases energoekonomiskā spuldze.
    • Pērkot spuldzi, pārbaudiet marķējumā norādīto spuldzes gaismas plūsmu, kas tiek norādīta lūmenos (lm). Piemēram, gaismas plūsma 700–750 lm atbilst 60 W kvēlspuldzei, un tā ir iegūstama, lietojot 33–48 W halogēno spuldzi, kā arī 11–12 W energoekonomisko spuldzi vai LED spuldzi.
    • Pārbaudiet spuldžu krāsas temperatūru, kas tiek norādīta kelvinos (K). Jo mazāka vērtība, jo siltāka un maigāka gaisma (silti balta 2700–3000 K, balta 3500 K, auksti balta >4000 K). Siltā gaisma parasti tiek izvēlēta dzīvojamajām telpām, savukārt aukstā gaisma — birojiem. Ja vēlaties spuldzi, kuras gaismu ir iespējams vājināt, pārbaudiet tās marķējumu, lai noskaidrotu, vai izvēlētā energoekonomiskā vai LED spuldze sniedz šādu iespēju.
    • Jo īsāks spuldzes darbmūžs, jo negatīvāka ietekme uz vidi. Spuldžu darbmūžs: parastā kvēlspuldze — 1000 stundu, halogēnā spuldze — 500–3000 stundu, energoekonomiskā spuldze — 6000–20 000 stundu, LED spuldze — 25 000–50 000 stundu.
    • Vietās, kur apgaismojums tiek ieslēgts un izslēgts vairāk nekā trīs reizes diennaktī, vajadzētu izvēlēties nevis parasto energoekonomisko spuldzi, bet gan modeli ar lielāku paredzēto ieslēgšanas/izslēgšanas ciklu skaitu.
    • Iegādājoties lietošanai ārpus telpām vai pirtī paredzētas spuldzes, ir jāpārliecinās, vai uz iepakojuma ir norādīta apkārtējās vides temperatūra, jo ne visas energoefektīvās un LED spuldzes ir izturīgas pret ļoti augstām vai zemām temperatūrām.
     
  • Apsilde

    Enerģijas izšķērdēšana nevajadzīgai apsildei ir bieža parādība — mēs apsildām tukšas telpas un uzturam temperatūru telpās, kad neviena nav mājās.

    • Ēkas apsildes izmaksas ir atkarīgas no tās lieluma, arhitektoniskā projektējuma, apsildes sistēmas un citiem faktoriem. Visenerogoefektīvākās ir kompaktas taisnstūra formas ēkas.
    • Siltumenerģijas pārtēriņu var noteikt un samazināt ar dažādu enerģijas taupīšanas ierīču palīdzību. Apsildes sistēmas automatizācija var samazināt enerģijas izmaksas par 5–25%.
    • Lai telpās būtu komfortabls klimats, gaisa temperatūrai apkures sezonas laikā ir jābūt apmēram 18–22 °C. Lai uzturētu šādu temperatūru telpās Latvijā, tās ir jāapsilda vidēji astoņus mēnešus gadā.
    • Ja radiatori ir aprīkoti ar termostatiem, temperatūras samazinājums par 1 grādu nodrošina apkures izmaksu samazinājumu par 5%.
    • Apsildes izmaksas var samazināt, aprīkojot radiatorus ar termostatiskajiem vārstiem, regulāri atgaisojot tos un sekojot tam, lai to iekšpusē neveidojas katlakmens.
    • Latvijas ģeogrāfiskajā platumā saules enerģijas paneļu sistēmas, kas izmanto saules enerģiju, var nodrošināt apmēram 40–70 % no saimniecībā ūdens uzsildīšanai nepieciešamās enerģijas.
    • Tā kā tās izmanto no vides iegūtu siltumenerģiju, siltumsūkņu radītā siltuma vai aukstuma daudzums daudzkārt pārsniedz patērētās elektroenerģijas daudzumu, un šī attiecība tiek izteikta kā lietderības koeficients (LK). Patērējot 1 kWh elektroenerģijas, siltumsūkņi saražo 2–5 kWh siltumenerģijas, kas nozīmē, ka to LK ir 2–5.
     
  • Izolācija

    Lielākā daļa ēku Latvijā nav energoefektīvas. Vidusmēra ēkas ikgadējais siltumenerģijas patēriņš ir robežās no 160 kWh/m² līdz 260 kWh/m².

    • Ierīkojot izolāciju visā ēkā un nomainot durvis un logus, siltumenerģijas izmaksas tiktu samazinātas par līdz pat 50%.
    • Sienu izolācija var samazināt enerģijas izmaksas par 16–30%, jo ārsienu papildu izolācija ļaus uz 1 m² sienas ietaupīt vidēji 50–120 kWh gadā.
    • Jumta un bēniņu izolācija var samazināt enerģijas izmaksas par 5–23%, jo zem jumta esošās platības izolācija ļaus uz 1 m² izolētās platības ietaupīt vidēji 40–80 kWh gadā. Izolējot vecas ēkas jumtu un bēniņus, siltumvadītspēja apmēram 1 W/(m2K) apmērā parasti tiek samazināta līdz pat 0,15—0,2 W/(m2K).
    • Pagraba izolācija var samazināt enerģijas izmaksas par 6–12%, jo pagrabstāva vai pagraba griestu izolācija ļaus uz 1 m² izolētās platības ietaupīt vidēji 50 kWh gadā. Uzmanība ir jāpievērš pagrabu logiem un pietiekamai ventilācijai; neapsildītā pagrabā apsildes un aukstā ūdens caurulēm ir jānodrošina vismaz 50 mm izolācija.
    • Teicamus siltumenerģijas zuduma samazinājuma rādītājus var panākt, noblīvējot vecos logus, nomainot saplīsušos stiklus un durvis, kas slikti turas eņģēs, vai uzstādot trīskāršus pakešu logus, kā arī labi izolētas durvis un balkonu durvis. Tādējādi patērētās siltumenerģijas daudzumu var samazināt par gandrīz 15%, jo, nomainot koka logus pret trīskāršiem pakešu logiem, vidējā ekonomija uz vienu loga kvadrātmetru ir 200–300 kWh. Ierīkojot siltumenerģijas rekuperācijas ventilācijas sistēmu, iespējamā ekonomija apstākļos, kad gaisa apmaiņa notiek 0,4 reizes stundā, ir 900 kWh. Šim ir jāpieskaita ventilatoru elektroenerģijas patēriņš.
     
  • Enerģijas taupīšanas ierīces

    Mums bieži mājās gaidstāves režīmā darbojas ierīces, kuras mēs faktiski nelietojam. Vecāku ierīču enerģijas patēriņš var būt tik nesamērīgi liels, ka tās ir jānomaina pret jaunākām.

    • Dažādu ierīču enerģijas patēriņu var pārbaudīt, lietojot skaitītājus un kontroles ierīces, kas ļauj analizēt ierīču enerģijas patēriņu un rast enerģijas taupīšanas veidus. Šādas ierīces ir termometri, elektroenerģijas un gāzes skaitītāji, uz kontaktligzdām uzstādāmie skaitītāji, elektroenerģijas patēriņa kontroles ierīces un siltumvizori.
    • Tieši enerģijas taupīšanai mājsaimniecībā ir izstrādātas īpašas tiešās enerģijas taupīšanas ierīces. Pie šādām ierīcēm ir pieskaitāmi pagarinātāji ar slēdzi un tālvadības slēdžiem, programmējamie termostati, gaidstāves režīma atpazīšanas ierīces, durvju/logu sensori un mājas automatizācijas iekārtas, kas papildus citām labierīcībām un drošības ietaisēm ļauj sekot enerģijas patēriņam mājās no jebkuras vietas pasaulē.
    • Enerģiju var ietaupīt, arī lietojot netiešās enerģijas taupīšanas ierīces. Pie tām ir pieskaitāmas gaismas intensitātes regulēšanas ierīces, taimeri, kustības vai infrasarkano staru sensori un krēslas sensori; dažām no šīm ierīcēm ir citi pielietojumi, taču tās arī netieši palīdz ekonomēt enerģiju.

    Informācija par dažādu mājsaimniecības ierīču enerģijas patēriņu ir atrodama to marķējumā. Izvēloties savai mājsaimniecībai jaunu ierīci, pārbaudiet marķējumā norādītos enerģijas patēriņa parametrus. Jo augstāka klase (A+++ vai A++), jo mazāk enerģijas ierīce patērē.