Sākumlapa  »  Jaunumi un blogs »  Blogs » 

Izšķiršanos par energoefektīviem risinājumiem veicinās ilgtspējīga domāšana

Jānis Bethers, SIA Enefit valdes priekšsēdētājs
28.08.2017
Pašlaik gandrīz katrs valstisks vai arī mājsaimniecības ietvaros svarīgs lēmums tiek izvērtēts kontekstā ar to, kā tas uzlabos efektīvu enerģijas patēriņu. Energoefektivitāte ir kļuvusi par aktualitāti, kas praktiski ļauj novērtēt mūsu lietoto ierīču, transporta un galu galā arī mājokļa enerģijas patēriņa lietderību un mūsu dzīves kvalitāti.
Ikdienā gan redzams, ka praktiskas izvēles un mērķis ietaupīt mijās ar ne tik racionāliem risinājumiem, kas ir novatoriski un iespaidīgi, bet pagaidām pārlieku dārgi. Tādējādi dažbrīd ieguldījumi energoefektīvos risinājumos, ir sarežģīti izvērtējami un bieži tiek maldīgi asociēti tikai ar sava patēriņa mazināšanu un ievērojamu finanšu investīciju - jo īpaši, ja runājam par savu mājokli.

Lai varētu objektīvi izvērtēt ieguldījumus energoefektīvos risinājumos, ir būtiski mainīt izpratni. Energoefektivitāte nav stāsts par to, kā vienkārši “savilkt jostas” un tērēt mazāk. Tas nav iespējams, jo kopējais enerģijas patēriņš noteikti turpinās pieaugt, lai apmierinātu modernā laikmeta iedzīvotāju vajadzības. Tomēr jautājums ir - kā šo enerģiju patērēt efektīvāk un tieši tur, kur tā ir nepieciešama, nevis, lai darbinātu neefektīvas iekārtas vai apkurinātu ēkas ar milzīgiem siltuma zudumiem. Faktiski energoefektivitātes mērķis ir radīt iespēju tērēt mazāk enerģijas, saglabājot vai paaugstinot efektivitāti un ikdienā ierasto komforta līmeni.

Mūsu izmaksas par patērēto enerģiju veido divas galvenās sastāvdaļas – tas, cik mēs maksājam par vienu enerģijas vienību – neatkarīgi, vai tā ir elektrība vai gāze, un tas, cik daudz šādu enerģijas vienību mēs tērējam. Ja enerģijas cenu veido globāli procesi, kurus mēs nevaram ietekmēt, tad patēriņš ir pilnībā mūsu kontrolē. Tieši šeit ieguvums no energoefektīviem risinājumiem ir vislielākais. Piemēram, ja labi noslēgts līgums par elektrības iegādi var dot līdz 10% ietaupījumu, tad ieviešot energoefektivitātes risinājumus, mājsaimniecība var ietaupīt 20, 30 un pat 50 procentus no izdevumiem enerģijai.

Samazinot savu patēriņu, mēs ietaupām ne tikai enerģijas vienības, bet maksājam mazāk arī par citām rēķina sastāvdaļām. Piemēram, elektroenerģijas sadales pakalpojumi un obligātā iepirkuma komponente atjaunojamās enerģijas atbalstam, kas veido, līdz pat 75% no kopējā elektrības rēķina. Tāpēc domāt par energoefektīvu enerģijas patēriņu nav tikai īstermiņa aktualitāte, bet gan racionāla investīcija mūsu nākotnes tēriņos.

Savukārt investīcijas sava mājokļa energoefektivitātē ne vienmēr ir jāuztver kā apjomīgi finansiāli ieguldījumi. Energoefektivitātes risinājumi var aptvert vairākas sarežģītības pakāpes, kas prasa dažādu ieguldījumu līmeni, kur būtiskas finanšu investīcijas ir tikai pats pēdējais solis sava mājokļa uzlabošanā.

Daudz lielāka nozīme ir izpratnes veidošanai par energoefektivitātes pasākumiem un esošās situācijas novērtējumam.

Pieredze rāda, ka pirmie soļi, kas šajā jomā sniedz būtisku ieguvumu ir situācijas apzināšana, lai izprastu, kā mēs tērējam enerģiju un sava laika ieguldījums, izglītojoties un meklējot efektīvāko risinājumu. Sākotnējais uzdevums ir labāk izmantot esošās iekārtas un ar nelielām izmaiņām novērst enerģijas zudumus. Tā var būt enerģijas iegādes modeļa maiņa, savu paradumu pārskatīšana, mācoties tērēt enerģiju, izmantojot mazāku ierīču jaudu. Tāpat arī mājokļa siltuma zudumu identificēšana un novēršana, nolietoto iekārtu nomaiņa ar efektīvākām u.tml.. Tikai pēc tam, kad esam sakārtojuši esošo situāciju, varam izvērtēt to, vai nepieciešams kāds radikālāks risinājums, kas prasīs lielāku finansējumu – piemēram, mājokļa renovācija vai jaunas apkures iekārtas iegāde.

Viennozīmīgi, ka tieši ieguldījumi ēkās ir vissarežģītākie un prasa spēcīgu apņemšanos, lai spētu pamatot, kāpēc tieši tagad veikt tik vērienīgu investīciju. Arī šis galvenokārt ir attieksmes jautājums, jo ir jāsaprot, ka tas ir vienreizējs ieguldījums, ko mēs savas dzīves laikā diez vai atkārtosim. Tomēr tas veidos pastāvīgu ietaupījumu daudzu gadu garumā. Salīdziniet to ar uzkrājumu bankā, kas daudzos gadījumos sniegs daudz mazāku ieguvumu.

Ir skaidrs, ka energoefektivitāte ir aktuāls jautājums mūsu ikdienā jau tagad un ir pieejami daudzi visnotaļ racionāli risinājumi un gatava pieredze sava mājokļa uzlabošanai arī bez milzu finansiāliem ieguldījumiem. Tomēr galvenais izaicinājums ir attieksmes maiņa, lai mēs spētu domāt nevis pāris, bet 10 un pat 20 vai 50 gadu perspektīvā, objektīvi izvērtējot šīs investīcijas atdevi. Jautājums nav par to, cik konkrētā iekārta, vai risinājums man izmaksās tagad, bet cik lielu ietaupījumu tas radīs nākotnē.

Noskaties video kopsavilkumu no sarunu festivālā LAMPA Enefit rīkotās diskusijas “Energoefektivitāte kā investīcija – reāls ieguvums vai modes lieta” un iepazīsti arī citu ekspertu redzējumu par energoefektivitātes izaicinājumiem.

Atpakaļ
  • Janvāris
  • Februāris
  • Marts
  • Aprīlis
  • Maijs
  • Jūnijs
  • Jūlijs
  • Augusts
  • Septembris
  • Oktobris
  • Novembris
  • Decembris