Vai ziemā sagaidīsim elektrības “black-out”?

Šogad esam pieraduši fiksēt arvien jaunus elektrības cenu rekordus, kas liek aizmirst situāciju pērnajā ziemā, kad elektrības Spot cenai sasniedzot “vien” 1000 EUR par megavatstundu robežu, Zviedrijai nācās ieslēgt savas ar naftu darbināmās rezerves jaudas, lai novērstu elektroenerģijas padeves pārtraukumus un cilvēki nepaliktu tumsā. Ņemot vērā, ka šobrīd pastāvīgi darbojamies enerģētiskās krīzes apstākļos un jaunie biržas cenu rekordi jau ir pie 4000 EUR par megavatstundu, rodas loģisks jautājums - vai enerģijas atslēgumi jeb tā sauktie “black-out” var skart arī mūs?

Kas tad ir enerģijas “black-out”? Faktiski tas nozīmē, ka noteiktos periodos saražotās enerģijas visiem patērētājiem vienkārši nepietiek un tad daļa patērētāju paliek bez elektrības. Piemēram, tiek atslēgtas lielās ražotnes. Kāpč par to runājam tagad? Jo ziema ir kritiskākais laiks enerģētikas nozarei, jo tieši tad ir maksimāli augsts pieprasījums pēc elektroenerģijas un apkures. Vienlaikus ražošanas jaudas šajā brīdī ir savā zemākajā punktā, jo nav bagātīgu pavasara palu upēs, saule tik spoži nespīd, un dabasgāzes resursi nepieciešami arī siltumam, ne tikai elektrības ražošanai spēkstacijās.

Enerģijas pietiekamība un spējas segt savu patēriņu vienmēr ir bijis Baltijas valstu aktuālais izaicinājums. Visam pamatā ir vienkārša matemātika - kopumā Baltijā enerģijas pieprasījums sasniedz 4500 MW, kamēr elektroenerģijas ražošanas jaudas ir ap 3700 MW. Varētu uzskatīt, ka, saliekot kopā ražošanas jaudas ar pa starpsavienojumiem iegādājamo iztrūkumu, spējam segt savu patēriņu. No kopējās 3700MW ģenerācijas lielākie avoti ir Latvijas hidroelektrostacijas - 1x00 MW, Latvijas TEC spēkstacijas – 1x00MW, Igaunijas degslānekļa stacijas - 1x00 MW un x valsts x stacijas – xxxx MW.

Tomēr situācija ir visai trausla, jo īpaši ja ielūkojamies dziļāk tajā no kā tieši ražojam elektrību. Latvijas ražošanas portfelī dominē tādi energoresursi kā ūdens un gāze. Šogad ilgstošā vasaras sausuma dēļ HES rezervuāru aizpildījums pirms ziemas ir zems, bet dabasgāzes krājumi Inčukalnā ir pēdējo gadu zemākajā līmenī. Jā, pēc visiem aprēķiniem tie ir pietiekoši, bet bez rezervēm negaidītām situācijām, kurām šogad ir tendence kļūt par ikdienu. Lai arī Baltijas valstis ir labi integrētas ar Ziemeļeiropas valstīm un kontinentālo Eiropu, tomēr ar esošajām starpsavienojumu jaudām nevarētu segt visu savu patēriņu, ja tas būtu nepieciešams. Šoreiz ir vērts atkāpties no cenas faktora – svarīgāk ir nevis cik maksās enerģija, bet vai tā būs pieejama iegādei. Tādējādi esam atkarīgi no energoresursu importa un to pieejamības.

Arī nesenajā Baltijas un Skandināvijas valstu pārvades sistēmu operatoru kopēji veiktajā pētījums par elektroapgādes jaudu pietiekamību nākošajā ziemā “Nordic and Baltic Sea Winter Power Balance 2022–2023” secināts, ka ap 70-75% no elektroenerģijas šim periodam tiks saražots elektrostacijās, kurām nav kurināmā piegādes riski. Iztrūkstošie 25-30% būs jāsaražo no dabasgāzes, oglēm vai citiem resursiem, kuri tiek importēti un to krājumi ir limitēti. Lai gan sākotnēji varētu šķist, ka tas ir pilnībā apmierinoši, situācija šovasar, kad biržas cena 17.augustā sasniedza 4000Eur par megavatstundu, parādīja, ka izšķirošajā mirklī jautājums nav par 10% vai 20% jaudas iztrūkumu – visu var izšķirt arī 1%, kura pietrūkst un sekas izjūt viss tirgus.

Izejas pozīcijas pirms nākamās ziemas izskatās cerīgas, bet ar nosacījumu, ja izpildās visas prognozes un neiedarbojas kāds no papildu riska faktoriem. Un tie ir vairāki. Ziema var būt aukstāka nekā prognozēts un kāptu dabasgāzes patēriņš, straujāk tukšojot krājumus. Pielieciet šim vienādojumam vēl arī iespēju, ka Latvijai un kaimiņvalstīm var nākties jau šajā ziemā atvienoties no BRELL sistēmas jeb Krievijas elektrotīkla. Tas liktu strauji paaugstināt elektroenerģijas ražošanas jaudas tīkla balansēšanas vajadzībām – attiecīgi arī vismaz 1 TWh lielu papildu gāzes patēriņu mēnesī spēkstaciju darbināšanai. Gāzes apjomu, kura rezervju mums nav.

Situācija enerģētikā šogad un jau tuvākajā nākotnē aktuālie riski būtiski atšķir šo no pērnās un citām ziemām pirms tam. Turklāt tā tas ir visā reģionā – gan Baltijā, gan Skandināvijā. Mums vairs nav pieejamas energoresursu piegādes no trešajām valstīm un arī Skandināvijai vairs nav tik daudz lieku jaudu eksportam. Tas rada papildu stresu visai reģiona energosistēmai, kas vairs nevar elastīgi reaģēt uz apstākļu izmaiņām.

Jau šobrīd ir redzams, ka gāzes patēriņš pārsniedz sākotnēji plānoto. Tādējādi, sakrītot visiem negatīvajiem ietekmes faktoriem, nevar izslēgt iespēju, ka aukstākajās ziemas dienās varam piedzīvot elektroenerģijas deficītu un var būt grūti apmierināt pieprasījumu lielākajos tā “pīķos”. Tas galvenokārt varētu radīt elektrības piegādes atslēgumus lielākajiem patērētājiem jeb ražošanas uzņēmumiem. Patieso situāciju, cik šāds “blackout” situāciju risks ir reāls, rādīs jau tuvākie mēneši, kad redzēsim, kā tukšojas gāzes rezerves un cik raiti virzās Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveide. Vienlaikus visiem lietotājiem jau tagad būtu jārēķinās ar iespēju pielāgot savu patēriņu pieejamajiem resursiem.