Sākumlapa  »  Jaunumi un blogs »  Blogs » 

75 gadu jubileja Igaunijas un Latvijas energonozarei


14.03.2014
Līdztekus nozīmīgām pārmaiņām Latvijas elektroenerģijas tirgū, šis gads iezīmē svarīgu atskaites punktu Baltijas elektroenerģijas tirgus vēsturē. Tieši pirms 75 gadiem darbu pie Baltijas reģiona elektroenerģijas nozares attīstības uzsāka pašlaik nozīmīgākie vietējā tirgus spēlētāji – Igaunijas Eesti Energia un Latvijas Latvenergo. Interesanti, ka abi uzņēmumi šogad svin 75 gadu jubilejas. Starts no nozares pamatlicēju pozīcijām nosaka to, ka Eesti Energia un Latvenergo lielā mērā ir veidojuši elektroenerģijas ražošanas un tirgus infrastruktūru kādu mēs to pazīstam šodien.
Pamatu likšana energonozarei
Eesti Energia savu ceļu sāka kā akciju sabiedrība Elektrikeskus, kuru 1939. gada 8. maijā dibināja Igaunijas prezidents Konstantīns Pats. AS Elektrikeskus tika uzticēts veikt elektroenerģijas tīklu infrastruktūras un spēkstaciju izveidi visā Igaunijā. 1945. gadā šī sabiedrība ieguva nosaukumu Eesti Energia.

Vienlaikus arī Latvijā energonozares attīstība aizsākas ar valsts galvas lēmumu, kad 1939. gada decembrī Kārlis Ulmanis parakstīja likumu par valsts elektrības uzņēmuma “Ķegums” izveidi, kurš 50 gadus vēlāk kļūst par valsts energoražošanas uzņēmumu Latvenergo.


Kohtla-Järve spēkstacija

Igaunijā pirmā spēkstacija Kohtla-Järve sāka darbu 1949. gada 22. janvārī. Tā bija pirmā spēkstacija, kurā izmantoja tolaik vēl jauno degslānekļa pārstrādes tehnoloģiju, kas mūsdienās ir ievērojami pilnveidota, un tā rezultātā pašlaik Eesti Energia ir pasaulē vadošais degslānekļa pārstrādes uzņēmums, kas savas tehnoloģijas eksportē arī uz citām pasaules valstīm.

Visstraujākā attīstība abu valstu elektroenerģijas ražošanas nozarē norisinājās 60-tajos un 70-tajos gados, kad gan Igaunijā, gan Latvijā tika izveidotas un darbu sāka spēkstacijas, kuras vēl šodien nodrošina būtiskākās elektroenerģijas ražošanas jaudas. Latvijā šajā laika posmā top divi nozīmīgi hidroelektrostaciju projekti – Pļaviņu un Rīgas HES, kā arī divas ar dabasgāzi darbināmas termoelektrocentrāles TEC-1 un TEC-2.

Savukārt Eesti Energia savu darbību galvenokārt saista ar vietējā energoresursa - degslānekļa - pārstrādes tehnoloģijām, un pie Narvas līdz 1973. gadam tiek radīts unikālu augstas jaudas degslānekļa spēkstaciju komplekss, kura kodolu veido Balti un Eesti spēkstacijas. Vēl šodien Narvas spēkstacijas nodrošina lielāko daļu Igaunijā saražotās elektroenerģijas, jeb 11 TWh gadā. Tas ir pietiekami, lai nodrošinātu elektrību 7,5 miljoniem cilvēku.


Balti spēkstacija 60-tajos gados un šodien


Eesti spēkstacijas palaišana

Arī nākotnē paredzams, ka Narvas spēkstacijas saglabās Baltijas nozīmīgākā energokompleksa lomu. 2012. gadā veiktās 110 miljonu eiro investīcijas jaunu attīrīšanas iekārtu uzstādīšanā, nodrošina, ka jau tagad Narvas spēkstacijas atbilst 2016. gaidāmajām jaunajām vides aizsardzības prasībām. Turklāt šī gada rudenī tiks uzsāktas pirmās pārbaudes jaunajā ar biomasu un degslānekli darbināmajā Auveres spēkstacijā, kas jau 2016. gadā papildinās Narvas energokompleksu.

Mūsdienās Eesti Energia iegūst elektroenerģiju modernās degslānekļa un koģenerācijas spēkstacijās, kā arī pārvalda četrus sauszemes vēja parkus.

Nākotnē arī naftas produktu ieguve
Papildus enerģijas ražošanai Eesti Energia veic nozīmīgas investīcijas sava ražošanas portfeļa dažādošanā un attīsta tehnoloģijas, kas no degslānekļa ļauj iegūt naftas produktus, tostarp arī degvielu. Naftas produktu ieguvi Eesti Energia uzsāka jau 1980. gadā, kad tā bija vien neliela daļa no pamatdarbības. Pašlaik uzņēmums divās Enefit140 ražotnēs iegūst gandrīz 1,6 miljonus barelu degslānekļa eļļas gadā. Savukārt jau tagad norisinās darbs pie jaunās Enefit280 rūpnīcas palaišanas, kuras modernās tehnoloģijas ļaus sasniegt augstāku vienas vienības jaudu un paredz palielināt saražoto apjomu vēl par gandrīz 2 miljoniem barelu gadā.


Enefit 280 ražotne

Sadarbība ir Baltijas elektroenerģijas tirgus izaugsmes pamatā
Eesti Energia un Latvenergo ir gājuši katrs savu attīstības ceļu, tomēr kopējas intereses Baltijas tirgus attīstībā ir ļāvušas realizēt vairākus projektus par kopīgu starpsavienojumu izveidi. Tādi starpsavienojumi kā Estlink-1 un Estlink-2, kas ar zemūdens kabeli savieno Skandināviju ar Igauniju ir būtisks priekšnosacījums reģiona energoneatkarībai un tirgus attīstībai.

Ņemot vērā, ka Baltijas elektroenerģijas tirgus ir veidots faktiski no nulles, 75 gadi nav ilgs posms un pašlaik tirgus vēl tikai noslēdz savas attīstības sākumposmu. Tāpēc nozīmīgs pārbaudījums būs tas, cik efektīvi visas Baltijas valstis spēs ieviest brīvo tirgu un pilnveidot nepieciešamos starpsavienojumus, lai integrētos jau krietni pieredzes bagātākā tirgus vidē – Skandināvijā. Tirgus atvēršana aktivizē konkurenci, kas arī vēsturiski lielākajiem Baltijas elektroenerģijas tirgus spēlētājiem nozīmē arvien jaunus izaicinājumus.

Atpakaļ
  • Janvāris
  • Februāris
  • Marts
  • Aprīlis
  • Maijs
  • Jūnijs
  • Jūlijs
  • Augusts
  • Septembris
  • Oktobris
  • Novembris
  • Decembris